ETF un ieguldījumu fondi mūsdienās ir populāra izvēle ieguldītājiem, kuri meklē daudzpusīgas diversifikācijas iespējas finanšu tirgos. Lai gan abiem fondu veidiem ir kopīgs portfeļa diversifikācijas mērķis, tiem ir daudz atšķirību, tostarp produkta struktūras, vadības stila, tirdzniecības mehānikas un izmaksu ziņā. Padziļināta izpratne par šīm atšķirībām ir būtiska, lai ieguldītāji varētu pieņemt apzinātus lēmumus par savu ieguldījumu izvēli un sadalījumu.
Ieguldījumu fondi to pašreizējā formā pastāv jau veselu gadsimtu. Pirmais ieguldījumu fonds tika dibināts 1924. gadā, un 2022. gadā pasaulē bija jau 137 892* dažādi ieguldījumu fondi. Turpretim ETF ir salīdzinoši jauni dalībnieki ieguldījumu jomā: pirmais ETF tika dibināts tikai 1993. gadā, bet to popularitāte, gadiem ejot, ir strauji augusi. 2003. gadā pasaulē bija tikai ap 276* ETF, bet 2022. gada beigās jau bija 8754* dažādi ETF.
Pārvaldības stils un izmaksas
ETF
Gandrīz visi ETF ievēro pasīvu pārvaldības stratēģiju, cenšoties pilnībā kopēt noteikta tirgus indeksa vai etalona darbību. Pasīvajiem ETF parasti ir zemākas pastāvīgās izmaksas (ongoing costs)**, jo tiem nepieciešama minimāla aktīvu pārvaldība, lai uzturētu konkrētā portfeļa struktūru (fondu pārvaldnieki koncentrējas uz indeksa izsekošanu, nevis atsevišķu vērtspapīru atlasi).
Tomēr, pērkot vai pārdodot ETF daļas, investoriem var tikt pieprasīta starpniecības komisija atkarībā no izmantotās ieguldījumu platformas vai bankas. Piemēram, Swedbank darījuma komisijas maksa sākas no 0,25% (minimums 10 EUR) par ārvalstu akciju vai ETF iegādi. Šī komisijas maksa attiecas ne tikai uz pirkšanu, bet arī pārdošanu. Tas nozīmē, ka tad, ja pirksiet ETF daļas par 100 EUR, par iegādi komisijas maksā samaksāsiet 10% no kopējās iegādes summas, kā arī tādu pašu komisiju pārdodot. Turpretim, ja pirksiet ETF daļas par 1000 EUR, komisijas maksās tas jau būs tikai 1% no kopējās iegādes summas. Ja pārdosiet fonda daļas par tādu pašu summu, kā iegādāts, par pārdošanu komisija būs tie paši 10 EUR jeb 1%.
Ja ETF daļu vērtība pieaug, tad jāskatās, vai nav spēkā arī 0,25% komisija. Piemēram, pārdodot vai pērkot fondu daļas par 10 000 EUR, jums būtu jāmaksā 25 EUR.
Jāņem vērā arī ieguldījumu platformas vai bankas noteiktā turēšanas maksa. Piemēram, Swedbank ārvalstu vērtspapīru glabāšanas maksa ir bezmaksas līdz 100 000 EUR, savukārt no summas, kas ir virs šī apjoma, jāmaksā 0,008% mēnesī (0,096% gadā).
Izplatītāju piedāvātie atvērtie ieguldījumu fondi
Ieguldījumu fondus var pārvaldīt aktīvi, pasīvi vai daļēji pasīvi. Aktīvi pārvaldītos fondus pārrauga profesionāli portfeļu pārvaldnieki, kuru mērķis ir pārspēt kādu konkrētu indeksu vai etalonu, kā rezultātā fonda pārvaldnieks, izvēloties atsevišķus vērtspapīrus, var veikt individuālu vērtspapīru vai konkrētā tirgus analīzi un citas darbības, lai pēc iespējas efektīvāk tiektos pārspēt konkrēto indeksu vai etalonu. Līdz ar to šiem fondiem bieži vien ir augstākas pastāvīgās izmaksas (ongoing costs)**, jo rodas papildu izmaksas, kas ir saistītas ar aktīvu pārvaldību, pētniecību un citiem aspektiem.
Taču ieguldījumu fondiem var būt draudzīgākas starpnieku vai banku izmaksas, tāpēc tās ieteicams izpētīt. Piemēram, Swedbank internetbankā bankas izplatīto Swedbank Robur ieguldījumu fondu pirkšana, pārdošana un glabāšana ir bez maksas. Tas nozīmē, ka jūs varat pirkt fonda daļas par jebkādu summu un neko par pirkšanu vai pārdošanu nemaksāt. Tāpat arī varat glabāt savā vērtspapīru vai ieguldījumu kontā Robur fondu daļas kaut vai miljona vērtībā un par to nemaksāt bankai glabāšanas maksu.
Produkta struktūra un tirdzniecības mehānika
ETF
Biržā tirgotie fondi ir strukturēti kā ieguldījumu fondi, kas glabā tādu aktīvu grozu kā akcijas, obligācijas, preces vai to kombinācijas. Šie fondi ir paredzēti, lai sekotu kādam konkrētam indeksam, sektoram vai aktīvu klases rezultātiem. Konkrēta ETF pārvaldnieks emitē fonda daļas investoriem, un šīs daļas tiek tirgotas biržās visas tirdzniecības dienas garumā. Cenas svārstās atkarībā no tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Investori ETF daļas var pirkt vai pārdot visas dienas garumā, kamēr konkrētais tirgus ir atvērts. Šī likviditāte un elastība ļauj investoriem īstenot dažādas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, limita cenas, stop cenas vai īsās pozīcijas pārdošanu.
Izplatītāju piedāvātie atvērtie ieguldījumu fondi
Ieguldījumu fondi apvieno naudu no vairākiem investoriem, lai ieguldītu daudzveidīgā vērtspapīru portfelī. Atšķirībā no ETF ieguldījumu fondi biržās netirgojas. Tā vietā investori pērk vai pārdod fonda daļas tieši no fonda pārvaldes sabiedrības par neto aktīvu vērtību (NAV), kas tiek aprēķināta katras darba dienas beigās.
Investori fonda daļas var pirkt no ieguldījumu fonda vai pārdot tās jebkurā sev ērtā laikā, tomēr saskaņā ar fonda noteikumiem NAV cena tiek aprēķināta par fonda daļām dienas beigās visiem investoriem vienādā apmērā. Iepriekšējās dienas beigu NAV cenu investori parasti var apskatīt savā internetbankā/ ieguldījumu platformā nākamajā darba dienā. Tāpat jāņem vēra, ka tad, ja rīkojums ir iesniegts pēc rīkojumu izpildes laika, kas minēts fonda noteikumos (piemēram, pēc plkst. 16.00), rīkojums tiek pārnests uz nākamo darba dienu un izpildīts par tās dienas fonda daļas vērtību jeb NAV.
Ieguldījumu fondus atšķirībā no ETF var arī mainīt, ja maiņa notiek vienas ieguldījumu sabiedrības ietvaros. Tas var būt izdevīgs ieguldījumu veikšanas veids arī no nodokļu perspektīvas, ja jums, piemēram, ir klasiskais vērtspapīru konts, kura gadījumā ir jāmaksā nodoklis no katra peļņu nesoša darījuma. Ieguldījumu fondiem maiņas struktūra ir tāda, ka fonda pārvaldes sabiedrības ietvaros viena fonda daļas tiek pārdotas un tajā pašā brīdi tiek nopirktas citas fonda daļas (piemēram, viens Robur fonds tiek mainīts pret citu Robur fondu). Visas šīs darbības notiek pašas fonda pārvaldes sabiedrības ietvaros, līdz ar to naudas kustība norēķinu kontā nenotiek, tāpēc no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses nav nepieciešams par konkrēto maiņu veikt kādas nodokļu nomaksas, bet tikai deklarēt konkrēto darījumu, izmantojot DK veidlapas pielikumu par darījumiem, kas sākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā. Turklāt, ja jums ir ieguldījumu konts un jūs veicat maiņas darījumu, nav arī jāiesniedz deklarācija VID par šiem maiņas darījumiem.
Secinājums
Abi risinājumi – ETF un ieguldījumu fondi – piedāvā atšķirīgus veidus, kā sasniegt savus ieguldījumu mērķus, un katram ir savas unikālās priekšrocības un apsvērumi. Neatkarīgi no tā, vai investori par prioritāti izvirza likviditāti, izmaksu efektivitāti, aktīvu pārvaldību vai vienkāršību, ir ļoti svarīgi saprast atšķirības starp šiem ieguldījumu instrumentiem. Veicot rūpīgu uzticamības pārbaudi un saskaņojot ieguldījumu izvēli ar individuālajām vēlmēm un finanšu mērķiem, investori var izveidot labi diversificētus portfeļus, kas pielāgoti viņu vajadzībām un riska tolerancei. Izpratne par ETF un citiem ieguldījumu fondiem ļauj ieguldītājiem pieņemt apzinātus lēmumus, kas atbilst viņu ilgtermiņa finansiālajām vēlmēm.
* Avots: www.statista.com
** Pastāvīgās izmaksas (ongoing costs) ir komisija, ko ietur fondu pārvaldītājs par līdzekļu pārvaldīšanu un citiem izdevumiem, saskaņā ar Pamatinformācijas dokumentu (KID) vai fonda prospektu. Komisija parasti visiem fondiem tiek ieturēta brīdi, kad tiek aprēķināta fonda daļas vērtība.
Saistību atruna. Šis nav ieteikums vai aicinājums iegādāties vai pārdot kādus finanšu instrumentus vai pieņemt citus investīciju lēmumus. Pirms pieņemt lēmumu par investīcijām, iesakām izvērtēt lēmumu piemērotību saviem personīgajiem apstākļiem un zināšanām, kā arī iepazīties ar informāciju, kas pieejama par izvēlēto ieguldījumu objektu.
