Ilgtspējīga ieguldīšana pēdējos gados ir bijusi īpaši populāra tendence finanšu tirgos. Investīciju fondu jomā gandrīz visa jaunā nauda Eiropā ir tikusi novirzīta uz ilgtspējīgiem fondiem, un divas trešdaļas Eiropas biržās tirgoto fondu ņem vērā ilgtspējības faktorus. Kas ir ilgtspējīga ieguldīšana, kā šai pieejai ir veicies līdz šim un kas notiks tālāk?
Vispārīgi runājot, ilgtspējīga ieguldīšana ir ieguldīšana, ņemot vērā ESG (vides, sociālos un pārvaldības) parametrus nolūkā pelnīt nevis īsā, bet ilgākā termiņā un ar mazāku risku. Galvenie ilgtspējīgas ieguldīšanas pieejas integrācijas veidi ir iekļaušana, izslēgšana un iesaistīšanās. Iekļaušana ir investīcijas uzņēmumos ar pozitīviem ilgtspējības parametriem, piemēram, ieguldīšana uzņēmumos, kuri veiksmīgi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Izslēgšana ir izvairīšanās no investīcijām ar negatīviem ilgtspējības parametriem, piemēram, neieguldīšana tabakas, ieroču vai naftas ražotājos. Iesaistīšanās ir uzņēmumu uzrunāšana nolūkā uzlabot ilgtspējības parametrus. Finanšu tirgos vispopulārākais ilgtspējīgas ieguldīšanas integrācijas veids ir izslēgšana. Parasti tiek atfiltrēti 5–75 % no uzņēmumiem tirgus indeksā atkarībā no tā, cik lielu ilgtspējības pakāpi izvēlas investors, bet pārējos emitentos tiek ieguldīts.
Doma ir vienkārša – sabiedrība un uzņēmumi būs spiesti pielāgoties klimata pārmaiņām, Parīzes līguma nosacījumiem, nākotnes sociālajiem un pārvaldības izaicinājumiem, un tie, kas sāks pielāgoties agrāk, būs uzvarētāji. Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīga ieguldīšana spēs gan palielināt relatīvu ilgtermiņa investīciju atdevi, gan samazināt relatīvu investīciju riskantumu, jo uzņēmumi būs sagatavoti nākotnes izaicinājumiem un mazāk cietīs no klimata un sociālajām pārmaiņām.
Cik finansiāli izdevīgi bija ieguldīt ilgtspējīgi līdz šim?
Spriežot pēc MSCI ESG akciju tirgus indeksiem, līdz 2018. gadam ilgtspējīgu investīciju dinamika bija praktiski vienlīdzīga ar klasiskiem indeksiem. Taču, sākot ar 2018. gadu, ESG indeksi sāka apsteigt plašos tirgus indeksus. Piemēram, populārs pasaules akciju tirgus indekss MSCI World SRI (sociāli atbildīgi ieguldījumi, kas atfiltrē veselus 75% no visiem uzņēmumiem pēc ESG parametriem) no 2017. gada beigām līdz 2023. gada beigām ir apsteidzis parasto MSCI World indeksu par 17%. 2022. gads bija vienīgais, kad ESG ieguldījumiem klājās grūti. Tas bija gads, kad, mainoties pasaules centrālo banku monetārās politikas režīmam, daudzās finanšu tirgus tendences apgriezās kājām gaisā, un tirgos vislabāko sniegumu uzrādīja naftas un gāzes ieguves uzņēmumu akcijas.
Avoti: Swedbank, Bloomberg
Kas gaidāms šogad?
Patlaban izskatās, ka 2024. gads attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem būs izaicinošs. 2023. gada 4. ceturksnī tika reģistrēta vēsturē pirmā neto investīciju aizplūšana no ESG fondiem: no šādiem fondiem gāja ārā galvenokārt ASV un Japāņu investori, bet eiropieši vēl turpināja ieguldīt.
Kas tad pēkšņi notika? “Labējo vilnis” ir pēdējo mēnešu un gadu process, kad Eiropā un ASV arvien biežāk pie varas nāk labējās partijas, kas atceļ ilgtspējīgas iniciatīvas. Pēdējos mēnešos īpaši asi ilgtspējīgu ieguldīšanu kritizēja ASV republikāņu partijas pārstāvi, kā rezultātā dažas lielākās ASV bankas un ieguldījumu pārvaldnieki sākuši atcelt ESG ieguldīšanas iniciatīvas, turklāt finansējumu zaudēja lieli vēja parku projekti.
Neraugoties uz to, ESG indeksu un fondu dinamika šogad nezaudē plašiem indeksiem. Palīdz cits faktors – ESG indeksos un fondos parasti ir lielāks tehnoloģiju sektora uzņēmumu īpatsvars, jo parasti tie neražo daudz izmešu, tiem ir labi attīstītas sociālās un pārvaldības politikas, kā arī 18 gadu ilgais tehnoloģiju uzņēmumu uzvaras gājiens turpinās.
Kāpēc ilgtspējīgu ieguldīšanu ietekmē politika?
Rūpes par dabu un sociālo vienlīdzību ir drīzāk kreisās politikas definīcija. Tātad vai ESG ieguldīšana nozīmē investīciju politizēšanu? Manuprāt, šīs nesaskaņas saknes ir meklējamas pavisam citur – valstu un reģionu ekonomiskajās interesēs: ASV ir resursiem bagāta valsts, kur slānekļa revolūcija pēdējos 15 gados nozīmēja enerģētisko neatkarību. Līdzīga situācija ir daudzām tā saucamajām attīstības valstīm, savukārt Eiropa un Japāna ir resursu ziņā nabadzīgi reģioni. Līdz ar to mums, eiropiešiem, nebūs citas iespējas, kā vien piedalīties ilgtspējīgajā ieguldīšanā un būs jāattīsta ilgtspējīga ekonomika. Līdzīgi būs spiestas domāt arī attīstības valstis, kas visvairāk cietīs no globālās sasilšanas un ūdens resursu deficīta.
Tātad varam secināt, ka pēdējos piecos gados ieguldīt ilgtspējīgi bija ne tikai ētiska, bet arī finansiāli izdevīga rīcība. Visdrīzāk tas bija saistīts ar investoru lielo interesi un naudas ieplūšanu šajā investīciju pieejā, kā arī tendenci tehnoloģiju uzņēmumu akcijām apsteigt pārējās nozares. Šis gads solās būt ilgtspējīgam investīcijām izaicinošs, tomēr jāatceras, ka ilgtspējīgas ieguldīšanas finansiālais mērķis ir pelnīt ilgtermiņā un ar mazāku risku, nevis īstermiņā. Eiropiešiem ilgtspējīgas ieguldīšanas tendence ir uz palikšanu, pat kā ieguldīšanas standarts.
