Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?

Šoruden Latvijā plašas diskusijas izraisīja vairāku tiesību aktu grozījumi, gatavojot valsts budžetu 2025. gadam. Būtiski grozījumi ir sagatavoti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un raksta tapšanas laikā tie jau ir apstiprināti valdībā un nodoti Saeimai. Grozījumi paredz vērā ņemamu ietekmi uz nodokļiem, kas jāmaksā investoriem par vērtspapīru pārdošanu vai no citiem ienākumiem no kapitāla. Plašāk par nodokļu izmaiņām skaidro Swedbank Finanšu tirgus juridiskās daļas vadītāja Daiga Bome.

Kas mainīsies no 2025. gada?

Noteikumi, kas nosaka nodokļa nomaksas kārtību – par kādiem ieguldījumu risinājumiem nodoklis jāmaksā pašam un par kādiem nodokli ietur ienākumu izmaksas brīdī –, saglabāsies līdzšinējie (skatīt tabulu zemāk). Taču būtiski mainīsies ieturamā nodokļa likme – no 20% uz 25,5%. Turklāt ir paredzēts ieviest jaunumu – papildu nodokli 3% apmērā, ja kopējie taksācijas gada ienākumi pārsniegs 200 000 eiro.

3% papildu nodoklis tiks piemērots gada ienākumu summai, kas pārsniedz 200 000 eiro, un ienākumu aprēķinā būs jāietver taksācijas gada ienākumi no kapitāla pieauguma, kā arī visas uzņēmumu izmaksātās dividendes. Tātad visi šie ienākumi būs jānorāda gada ienākumu deklarācijā. Raugoties uz kapitāla pieauguma deklarēšanas principiem, šis noteikums ir īpašs jaunums, jo līdz šim kapitāla pieauguma deklarēšanai izmantojām tikai kapitāla pieauguma deklarēšanas veidlapas.

Saistībā ar kapitāla pieauguma deklarēšanu investoriem vēl viens jaunums būs tas, ka gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācija būs jāiesniedz jau līdz pēctaksācijas gada 1. februārim. Līdz šim deklarāciju varējām sniegt, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.  Un visbeidzot: likuma pārejas noteikumos būs noteikts, ka ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos, kuri ir uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet līdz šim datumam nav pabeigti, 2025., 2026. un 2027. gadā piemērojama līdzšinējā – 20% nodokļa – likme. Protams, par šiem darījumiem ir jābūt iesniegtai deklarācijai attiecībā uz darījumiem, kas vienā taksācijas gadā ir uzsākti, bet nav pabeigti.

Swedbank piedāvātie produkti

Kas vēl mainās, bet kas paliek nemainīgs ieguldījumu risinājumos?

Ieguldījumu konts

Nosacījumi nemainās:

• Ienākums jādeklarē tikai tad, kad izmaksas pārsniedz iemaksas.
• Ienākumu deklarē gada ienākumu deklarācijā.
• Deklarāciju iesniedz nākamā kalendārā gada 01.03.–01.06. vai 01.04.–01.07., ja ienākumi pārsniedz 78 100 eiro (atbilstoši likuma grozījumiem pēc to stāšanās spēkā no 2025. gada – ja ienākumi pārsniedz 105 300 eiro).

Nosacījumi mainās:

• Gada ienākumu deklarācijā turpmāk būs jānorāda pilnīgi visas saņemtās dividendes neatkarīgi no šo ienākumu apjoma. Deklarācijā būs jānorāda arī Latvijā vai ārvalstīs izmaksātās uzņēmumu dividendes, dividendēm pielīdzināmais ienākums vai nosacītās dividendes un likvidācijas kvotas, kas ir ar nodokli neapliekamie ienākumi.

“Klasiskais” vērstpapīru konts

Nosacījumi nemainās:

Kapitāla pieaugums jādeklarē:

• ja ienākumi pārsniedz 1000 eiro, tad reizi ceturksnī – līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko ceturksnim, kurā gūta peļņa;
• ja ienākumi ir līdz 1000 eiro, tad reizi gadā – līdz 15. janvārim, kas seko gadam, kurā gūta peļņa.

Nosacījumi mainās:

• Mainās nosacījumi par deklarācijas iesniegšanu gada kapitāla pieauguma precizēšanai. Ja gada laikā no darījumiem ar kapitāla aktīviem radušies zaudējumi, deklarāciju to segšanai no 2025. gada varēs iesniegt līdz pēctaksācijas gada 1. februārim. Līdz šim šo deklarāciju varēja iesniegt, tikai sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.
• Gada ienākumu deklarācijā turpmāk būs jānorāda pilnīgi visas saņemtās dividendes neatkarīgi no šo ienākumu apjoma. Deklarācijā būs jānorāda arī Latvijā vai ārvalstīs izmaksātās uzņēmumu dividendes, dividendēm pielīdzināmais ienākums vai nosacītās dividendes un likvidācijas kvotas, kas ir ar nodokli neapliekamie ienākumi.

Tāpat nemainīgi nosacījumi saglabājas:

• Ja ieguldījumu fondam vai ETF ir ieturēts nodoklis, izmaksājot dividendes, un nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, tad proporcionāli var lūgt VID samazināt Latvijā maksājamā IIN summu. Pretējā gadījumā IIN būs jāmaksā arī tad, ja tāds jau ir ieturēts ārvalstīs, izmaksājot dividendes.
• Izmaksātās publiskā apgrozībā esošo uzņēmumu akciju dividendes ar IIN neapliek, ja ienākuma nodoklis jau nomaksāts vai ieturēts pirms dividenžu izmaksas. Pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka no ES/EEZ valstu uzņēmumu dividendēm ienākuma nodoklis ir nomaksāts. Savukārt citu valstu uzņēmumu izmaksāto dividenžu gadījumā ir jābūt pieejamai informācijai par nodokļa nomaksu. Ja kādu iemeslu dēļ nodoklis nav ieturēts, tad IIN (no 2025. gada plānots 25,5%) ietur banka.
• Par procentu ienākumiem, kā arī ienākumiem no ES dalībvalsts vai EEZ valsts un pašvaldību obligāciju atsavināšanas nodoklis nav jāmaksā. Ieguldījuma konta gadījumā šos ienākumus var skaitīt pie ieguldījumu konta iemaksām.
• Latvijas uzņēmumu parāda vērtspapīru gadījumā, izmaksājot procentu ienākumu, nodoklis Latvijā tiek ieturēts, izmaksājot procentus no emitenta puses. Taču tas ir tikai gadījumos, kad procentu ienākumu izmaksā Latvijas uzņēmums – vērtspapīra emitents un tikai klasiskā vērtspapīru konta gadījumā. Uz ieguldījumu kontu šis nosacījums neattiecas.
• Ja termiņdepozīta līgums noslēgts no naudas līdzekļiem, kas atrodas ieguldījumu kontā, tad 20% IIN (no nākama gada – 25,5%), izmaksājot procentus, netiek ieturēts automātiski. Saņemtos procentu maksājumus nedrīkst skaitīt kā ieguldījuma konta iemaksu, un atbilstošos laukos ir jānorāda ieturamais nodoklis.

Izmaiņu ietekme naudas izteiksmē un jautājumi par iespējamo rīcību

Lai izskaidrotu gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz maksājamajiem nodokļiem no kapitāla pieauguma, turpmāk redzami divi piemēri.

• Piemērs Nr. 1.

Investors pārdod ieguldījumu fonda daļas un gūst peļņu 100 000 eiro.

Maksājamais  kapitāla pieauguma nodoklis 2024. gadā veidotu 20 000 eiro, ņemot vērā IIN likmi 20%.

Pie IIN likmes 25,5% apmērā maksājamais nodoklis 2025. gadā būtu jau 25 500 eiro.

• Piemērs Nr. 2.

Investors pārdod ieguldījumu fonda daļas un gūst peļņu 250 000 eiro. Viņa kopējie visa gada ienākumi, ieskaitot tos, kas gūti no kapitāla pieauguma, veido 300 000 eiro.

Maksājamais kapitāla pieauguma nodoklis 2024. gadā ar IIN likmi 20% no 300 000 eiro veidotu 60 000 eiro.

2025. gadā visiem ienākumiem, kas ir līdz 200 000 eiro, atbilstoši plānotajām izmaiņām nodokļu likme būtu 25,5% jeb 51 000 eiro. Savukārt pārējā daļa jeb 100 000 eiro tiktu aplikta ar 28,5% (25,5% +3%) jeb 28 500 eiro, un kopā tie jau būtu 79 500 eiro.

Kontrasts IIN pieaugumā abos piemēros ir būtisks – pirmajā piemērā tie būtu papildu 5500 eiro, bet otrajā starpība būtu jau 19 500 eiro, kas no gūtajiem ienākumiem jāsamaksā valstij.

Ko darīt ar esošajiem vērtspapīriem?

Uzzinot par plānotajām nodokļu izmaiņām, daudzi investori uzdeva jautājumu – ko darīt? Pārdot tagad vai turpināt savu ieguldījumu stratēģiju?

Uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes, jo katram investoram ir savi mērķi (lielāks pirkums, uzkrājums vecumdienām, naudas pasargāšana no inflācijas utt.) un ieguldījumu termiņš. Ja nauda būs nepieciešama tuvākajā laikā, piemēram, 2025. gada janvāri vai februāri, tad, iespējams, izdevīgāk būtu pārdot savus ieguldījumus vēl 2024. gadā. Lai gan arī tad joprojām pastāv risks, ka varat zaudēt, ņemot vērā finanšu tirgu sniegumu un izvēlētā instrumenta vērtības pieaugumu.

Piemēram, iedomāsimies, ka izlemjat pārdot visus savus ieguldījumus, kur sākotnējā investētā summa ir 100 000 eiro, savukārt kapitāla pieaugums vai gūtie ienākumi ir 50 000 eiro. Tāpat pieņemsim, ka ieguldījums finanšu tirgos strādā ar vidējo gada atdevi 8%*. Ja izlemjat pārdot visu savu ieguldījumu 2024. gadā ar 20% IIN likmi, nodokļos būtu jāsamaksā 10 000 eiro. Salīdzinot ar 2025. gadā iecerēto 25,5% IIN likmi, nodokļos maksājamā summa būtu 12 750 eiro. Tātad teorētiski, ja pārdotu vērtspapīrus šogad, varētu potenciāli ietaupīt 2750 eiro. Nākamais solis, protams, būtu atkal startēt finanšu tirgos, jo ir šķietami ietaupīts uz nodokļiem un naudai tāpat kaut kur ir jāliek strādāt.

Grafiks Nr.1:

Grafiks Nr. 2:

Kā redzams grafikā Nr.1, visu ieguldījumu pārdošana ilgtermiņā tomēr neatmaksājas, jo katrs ieguldītais eiro spēlē diezgan svarīgu lomu ilgtermiņa peļņas akumulēšanā. Tādējādi, pārdodot ātrāk, lai samaksātu mazāku nodokli, ilgtermiņā sev varat atņemt lielu daļu peļņas. Atšķirības starp abiem scenārijiem var aplūkot 5 gadu intervālā grafikā Nr. 2. Protams, šo piemēru nevar replicēt uz katru ieguldījumu risinājumu, jo instrumentu ienesīgums var atšķirties. Taču šis piemērs parāda, cik liela ietekme ir saliktajiem procentiem un cik lielu lomu spēlē ieguldījumu turpināšana un turēšana ilgākā termiņā.

* Norādītais akciju tirgus vidējais ienesīgums ir MSCI World indeksa ienesīgums laikposmā no 01.08.1994. līdz 01.08.2024., kas noapaļots līdz tuvākajam procentpunktam. MSCI World indekss ir viens no pazīstamākajiem plaša mēroga indeksiem pasaulē, un tā sastāvā ir aptuveni 1500 lielas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu no 23 attīstītajām valstīm. MSCI World indeksa vidējais ienesīgums jebkurā citā periodā var atšķirties. MSCI World tiek aprēķināts ASV dolāros; jūsu bāzes valūtā gūto ienesīgumu var ietekmēt valūtas kursu svārstības.