Latvijas investori – pozitīvi noskaņoti un iegulda arvien lielākas summas

Ka liecina Swedbank veiktā Latvijas investoru aptauja*, neraugoties uz dažādiem ārējiem faktoriem, noskaņojums par ieguldījumiem 2024. gadā saglabājas pozitīvs.

Pērnā gada svārstības finanšu tirgos Latvijas investorus nav izbiedējušas, – 86% ieguldītāju turpināja investēt brīvos līdzekļus un plāno to darīt arī šogad. Turklāt 35% investoru savus ieguldījumus pagājušajā gadā ir pat palielinājuši, bet šogad vairākums investoru (55%) plāno palikt pie izvēlētās ilgtermiņa stratēģijas.

Četri ienesīgākie ieguldījumu veidi, pēc Latvijas investoru domām, ir šādi:

  • uzņēmumu akcijas (65%),
  • ieguldījumu fondi (54%),
  • nekustamais īpašums (41%),
  • pensiju 3. līmenis (33%).

Domājot par sagaidāmo atdevi, trešdaļa investoru to paredz 5 līdz 10 gadu laikā, bet nedaudz mazāk (31%) – 3 līdz 5 gadu laikā. Vairāk nekā puse ieguldītāju (52%) uzskata, ka atdeve no viņu ieguldījumiem būs vidēji 5–10 % robežās.

Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls norāda: “Ir divas nozīmīgas atziņas, kas pēdējo gadu laikā ir nostiprinājušās cilvēku attieksmē pret brīvo līdzekļu investēšanu. Pirmkārt, ieguldīšana ir ilgtermiņa nodarbe, un atdeve ir gaidāma pēc kāda laika. Ja agrāk dominēja viedoklis, ka tas ir pāris gadu jautājums, šobrīd vairākums atdevi sagaida pēc 5 līdz 10 gadiem. Otrkārt, atziņa par ekonomikas cikliskumu. Pēc tirgus kritumiem parasti seko kāpumi, un ilgtermiņā finanšu tirgos tendence ir ar pozitīvu iznākumu. Ņemot vērā, ka ieguldītāju skaits Latvijā pieaug un ar katru gadu aug arī pieredze, abas šīs atziņas ļauj ar mierīgāku prātu pārdzīvot pārmaiņu laikus un turpināt vairot savu labklājību, ko ilgtermiņā nodrošina regulāri veikti ieguldījumi.” 

Sarūk skeptiski noskaņoto īpatsvars

Vērtējot savus ieguldījumus 2023. gada laikā, 35% investoru norāda, ka ir sākuši ieguldīt vairāk, 26% turpina ieguldīt nemainīgu summu konkrētos jau gatavos finanšu instrumentos, 14% turpina ieguldīt, maksimāli diversificējot ieguldījumu portfeli, un tikai 14% no visiem ieguldītājiem pērn ir pārstājuši aktīvi ieguldīt, kamēr pastāv neskaidri ģeopolitiskie un ekonomiskie apstākļi. Salīdzinot ar 2023. gada pavasarī veikto aptauju, skeptiski noskaņotu ieguldītāju skaits ir samazinājies par 6 procentpunktiem – pērn 20% ieguldītāju norādīja, ka neskaidru ģeopolitisko apstākļu dēļ ieguldīt ir pārtraukuši.

Šogad 55% investoru turpinās ieguldīt un ievērot savu ieguldījumu ilgtermiņa stratēģiju, 40% vēros notikumus finanšu tirgos un pieņems lēmumu, ņemot vērā aktuālās norises, bet tikai 4% ir nobažījušies par recesiju un tāpēc ieguldījumus visdrīzāk neveiks.

Visvairāk satrauc ģeopolitiskā situācija

Runājot par faktoriem, kuri investorus satrauc visvairāk, kā trīs izteiktākie jāizceļ ģeopolitiskie riski (81%), inflācijas un cenu kāpuma ietekme uz sabiedrību (48%), kā arī procentu likmes un Eiropas Centrālās bankas monetārā politika (44%). Savukārt, vērtējot finanšu tirgu attīstības perspektīvas nākamo triju gadu laikā, vairākums ieguldītāju (57%) uzskata, ka būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, 22% ir izteikti optimisti un domā, ka finanšu tirgū ir gaidāma jūtama izaugsme, bet 21% domā, ka drīzāk ir sagaidāms kritums.

Rolands Zauls atzīmē: “Ja atskatāmies vēsturē, finanšu tirgi nekad nav bijuši ilgstoši mierīgi. Tie pēc savas būtības ir svārstīgi, tāpēc visos posmos nevaram gaidīt tikai augšupejošu attīstību. Svarīgākais ir ievērot savu ilgtermiņa ieguldīšanas stratēģiju.

Kādus ieguldīšanas principus būtu ieteicams ievērot 2024. gadā?

Domājot par ieguldījumiem, Rolands Zauls iesaka šādu četrus bāzes principus:

  • Regulāras iemaksas un nelielas summas. Atvēlēt nelielas summas, kas neveidos “caurumu” personīgajā budžetā, ja izvēlētā aktīva cena kritīsies. Regulāras iemaksas, lai nodrošinātu ieguldījuma vērtības stabilu pieaugumu.
  • Diversificēt savus ieguldījumus, izvēloties dažādus instrumentus.
  • Izvēlēties vienkāršākus instrumentus, piemēram, fondus. Baltijā ir ļoti pieprasīti globāli diversificēti fondi (piemēram, Swedbank Robur Access Edge Global).
  • Uzmanīties no “lekšanas aizejošajos vilcienos”. Proti, nav vērts likt kārtis uz nozarēm, kas jau ir ļoti augstos vērtību līmeņos, jo tās var arī nespēt turpināt tālāko izaugsmi no esošajiem līmeņiem.
  • Domāt par peļņu vidējā un ilgāka laika perspektīvā, tomēr negaidīt to ātri. Salikto procentu ieguvums (kad peļņu no vērtspapīriem iegulda jaunu vērtspapīru iegādei) vairākumam ir krietni reālāks nekā kāda jauna “burbuļa” noķeršana.

Šī ir mārketinga komunikācija. Rakstā sniegtā informācija nav personīgs ieteikums vai aicinājums iegādāties vai pārdot konkrētus finanšu instrumentus. Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumiem kādā fondā, iepazīstieties ar konkrētā fonda prospektu un pamatinformācijas dokumentu. Tāpat pirms jebkādu ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanas iesakām izvērtēt visus ar to saistītos riskus un aicinām nepieciešamības gadījumā konsultēties ar Swedbank ieguldījumu konsultantiem.