Šī ir tā sauktā uzkrājošā pensijas shēma, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Nu jau teju trīs gadus šo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var mantot. Taču aizvien lielākā daļa jeb 70% pensiju 2. līmeņa dalībnieku vēl nav izdarījuši izvēli par to, kam un kā atstāt mantojumā savu uzkrājumu.
Kādas ir mantošanas iespējas?
Katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks var izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Izvēli un izmaiņas var veikt latvija.gov.lv.
Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, ja šī kapitāla īpašnieks nenodzīvos līdz vecuma pensijas saņemšanai, kādam no ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2. līmenī, šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Otra iespēja ir pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc noteiktas procedūras ievērošanas un dokumentu iesniegšanas notāram (un dokumentu izvērtējuma), mantotais pensiju 2. līmeņa kapitāls saskaņā ar mantinieka izvēli tiks pieskaitīts vai nu mantinieka pensijas 2. līmeņa kapitālam, vai tiks pārskaitīts uz mantinieka norēķinu kontu. Ja mantinieks nav deklarēts Latvijā vai tas ir juridiskā persona, mantoto summu varēs saņemt tikai bankas kontā.
Mantinieki varēs pieteikties izmaksai 10 gadu laikā no dalībnieka nāves dienas. Ja šajā laikā mantinieki nepieteiksies, kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Ja izvēle saņemt pensiju 2. līmeņa kapitālu būs kā naudu norēķinu kontā nevis pievienot savam pensiju 2. līmeņa kapitālam, tad pirms izmaksas no tās tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Treškārt, tāpat kā līdz šim, pensiju 2. līmeņa dalībnieks varēs atstāt savu uzkrāto kapitālu valsts pensiju speciālajā budžetā. Šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība, un tā paliks spēkā attiecībā uz tiem, kas nebūs izraudzījušies nevienu no iepriekšminētajām mantošanas iespējām.
Šobrīd lielākā daļa naudas nonāk valstij
Šobrīd 75% no mirušo iedzīvotāju pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem tika pārskaitīti uz valsts pensiju budžetu, liecina VSAA dati. Daļa šo līdzekļu tiks izmaksāta kā apgādnieka zaudējuma pensija, ja apgādībā bija nepilngadīgi bērni, taču daudzas ģimenes neko nesaņems, jo nebija veikta mantošanas izvēle. Tikai 25% no mirušo dalībnieku pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem tika pievienoti mantinieku uzkrājumam vai pārskaitīti uz mantinieku norēķinu kontiem. Skaitļos tie ir 4,1 miljons eiro, kas tika mantoti, no 15,9 miljoniem eiro, ko varēja mantot, bet kas nonāca valsts kasē.
Swedbank pensiju atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja Vita Ņikitina uzsver:“Uzkrājums pensiju 2. līmenī ilgtermiņā veido nozīmīgu papildinājumu pie vecuma pensijas. Katru mēnesi 6% no strādājošā bruto algas tiek novirzīti viņa pensiju 2. līmeņa pensijas kapitālā. Piemēram, ja bruto alga ir 1000 eiro, pensijas uzkrājumā ik mēnesi nonāk 60 eiro. Ikviens krājējs var izraudzīties sev piemērotāko pensijas pārvaldnieku un pensijas plānu (aktīvs, konservatīvs, sabalansēts). Iespēja mantot šo uzkrājumu ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo šie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju 1. līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu.”
Ir arī ierobežojumi
Stājoties spēkā izmaiņām likumos un normatīvajos aktos, jāmin divi ierobežojumi, kas skar pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanu. Pirmkārt, mantot var visu kapitālu, kas uzkrāts, sākot no 2020. gada 1. janvāra, un 80% no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra, kas reģistrēts 2019. gada 31. decembrī. Pārējie 20% no šī kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.
Otrkārt, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks būs miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas un nebūs izvēlēta neviena no uzkrātā kapitāla mantošanas iespējām vai ja uzkrātais kapitāls nesasniedz 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 38,15 EUR), kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu nāves gadījumā dalībnieks var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), portālāwww.latvija.gov.lv vai nosūtot to VSAA elektroniski ar e-parakstu un laika zīmogu, vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros.
Ar informatīvu bukletu par pensijas mantošanu vari iepazīties šeit.
