Ieguldot pensiju 2. līmenī atbilstoši savam vecumam un riska apetītei, ir iespēja pelnīt un audzēt savu nākotnes kapitālu, ko tērēsim vecumdienās.
Taču diemžēl joprojām desmitiem tūkstošu iedzīvotāju naudu iegulda savam vecumam neatbilstošā ieguldījumu plānā. Tas nozīmē – zaudē savus nākotnes ienākumus.
Joprojām apmēram puse no pensiju 2. līmeņa dalībniekiem atrodas savam vecumam nepiemērotā pensiju plānā. Tas mazina šo cilvēku iespējas uzkrāt lielāku pensijas kapitālu, – pārlieku piesardzīga ieguldīšana laupa iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Šobrīd tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, liecina Latvijas Bankas dati. Savukārt pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt vismaz divas reizes lielākam.
Jāuzsver, ka atšķirība starp krājēju, kurš visu mūžu būtu pavadījis tikai konservatīvajos plānos, un tādu, kurš ieguldījis savam vecumam atbilstošā plānā, nav daži simti vai pat tūkstoši eiro, bet mērāma vairākos tūkstošos .
Piemēram, Swedbank ieguldījumu plāns “Stabilitāte”, kas ir zema riska un piemērots iedzīvotājiem, kam pensionēšanās vecums ir tuvu, pēdējā gada laikā strādāja ar 7% ienesīgumu. Tikmēr augstāka riska aktīvie plāni, kas visus vai lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, pēdējā gada laikā strādājuši ar ienesīgumu 24% līdz 27% robežās. Šī starpība parādās arī absolūtajās uzkrātajās summās katra iedzīvotāja pensiju 2.līmenī.
Gadiem ejot, potenciāli neiegūtā ienākuma daļa paliek tikai lielāka
Uzsākot darba gaitas, katrs strādājošais tiek ielikts kādā no pensiju 2. līmeņa plāniem pēc automātiska principa, ja līdz tam brīdim pats nebija veicis sev piemērotākā plāna izvēli. No 2023. gada jaunpienācēju uzkrājumi var nonākt kādā no 100% akciju plāniem, kas ir daudz piemērotāka uzkrājumu veidošanas stratēģija jauniem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka tas attiecas tikai uz jaunajiem pensiju krājējiem, bet tie, kuri pensiju 2. līmenim pievienojās pirms vairāķiem gadiem, iespējams, atbilstoši iepriekšējai kārtībai iekļauti konservatīvākajos ieguldījumu plānos.
Taču būtiski ir tas, ka katrs pats var mainīt savu esošo ieguldījumu plānu par labu aktīvākai vai piesardzīgākai ieguldīšanas pieejai. Šo lēmumu nevajadzētu atlikt, jo, gadiem ejot, potenciāli neiegūtā ienākuma daļa paliek tikai lielāka.
Kam jāpievērš uzmanība?
Tāpēc primāri pensiju plāna izvēlē vajadzētu pievērst uzmanību, vai ieguldījumu plāns atbilst vecumam un vēlmei riskēt. Ieguldījumu plāni veidoti atbilstoši tam, cik tuvu vai tālu ir pensionēšanās vecums un attiecīgi iespējas riskēt un pelnīt vairāk, vai saglabāt jau nopelnīto. Otrs aspekts – kādas ir ieguldījuma plāna izmaksas. Fiksētas un mainīgas komisijas apmērs tiešā veidā ietekmē arī ieguldījumu plāna ienesīgumu, tāpēc - jo mazāka tā ir, jo ir labāk. Trešais nozīmīgais faktors ir – kur un kā iegulda attiecīgais ieguldījumu plāns. Ieguldījumu plāni ar aktīvu pārvaldīšana pieeju ieguldīs gan globāli, gan arī Baltijā un Latvijā, kamēr plāni ar pasīvu pārvaldīšanas pieeju, ko bieži dēvē par indeksa plāniem, ieguldīs tikai pasaules vērtspapīru indeksos. Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais ir pensiju plāna ilgtspēja – ja vēlies, lai tava nauda veicinātu pozitīvās ilgtspējas pārmaiņas, tad jāveic atbilstoša plāna izvēle.
Vispiemērotākā ieguldīšanas stratēģija ir lielāks risks jaunībā, pakāpeniski to mazinot brieduma gados un saglabājot minimālas riska robežas neilgi pirms pensijas.
Tāpēc, ieguldot klasiskajos ieguldījumu plānos, kuriem stratēģija nemainās atkarībā no jūsu vecuma, kaut kādā brīdī pašam būtu jāveic aktīva plāna maiņu uz konservatīvāku. Savukārt, pievienojoties dzīves cikla plāniem, nav jāuztraucas, kad mainīt savu aktīvo plānu uz konservatīvāku plānu, jo ieguldījumu stratēģija līdz ar gadiem pārvaldītāja uzraudzībā automātiski kļūst konservatīvāka.
- Pārbaudīt un kontrolēt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, kādā plānā un pie kāda pārvaldnieka tas uzkrājas, var portālā www.latvija.gov.lv.
