No 1. jūlija OCTA obligāta arī elektroskrejriteņiem – kas par to jāzina?

No 2025. gada 1. jūlijā Latvijā stājušās spēkā izmaiņas OCTA likumā – tagad arī elektroskrejriteņu īpašniekiem ir jāiegādājas OCTA jeb transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Šī prasība tiek ieviesta, jo pēdējos gados pieaudzis negadījumu skaits, kuros iesaistīti skrejriteņi – īpaši pilsētās. Ja arī tu skrejriteni izmanto, lai ātri tiktu līdz lekcijām, darbam vai tikšanās vietai ar draugiem, šīs izmaiņas attiecas tieši uz tevi.

Kāpēc OCTA vajadzīga arī elektroskrejriteņiem?

Īsumā – negadījumi notiek biežāk, nekā varētu domāt. Valsts policijas dati rāda, ka katru gadu notiek vairāk nekā 500 negadījumu, kur iesaistīts elektroskrejritenis. Turklāt ne vienmēr šie negadījumi beidzas tikai ar nobrāztām kājām – bieži vien cieš arī citi cilvēki: gājēji, riteņbraucēji vaiautovadītāji, kuru transportlīdzekļi tiek bojāti. Ja šādā situācijā tu esi vainīgais, bez OCTA visa atbildība gulstas uz tevi – arī izmaksas. Tās var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro.

Svarīgi atcerēties, ka OCTA nesedz ārstēšanās izdevumus par tavām traumām vai tava elektroskrejriteņa bojājumiem. Tā sedz citām personām radītus zaudējumus. Piemēram, ja uztriecies virsū cilvēkam un viņš gūst traumas, vai sabojā kādu auto – apdrošinātājs sedz šādus izdevumus.

Kas jādara, lai apdrošinātu savu elektroskrejriteni?

Lai apdrošinātu elektroskrejriteni, tam ir jābūt reģistrētam Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Reģistrēt var elektroskrejriteņus, kuriem ir izgatavotāja piešķirts sērijas vai produkcijas numurs un kuri atbilst Ceļu satiksmes likumā noteiktajām elektroskrejriteņu prasībām un nosacījumiem (piemēram, maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h). Ja tas izdarīts, iegādājies OCTA polisi, tāpat kā jebkuram citam reģistrētam transportlīdzeklim.

Elektroskrejriteņu negadījumos bieži tiek gūtas traumas

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki, pateicoties ērtībai, mobilitātei un iespējai izvairīties no satiksmes sastrēgumiem – īpaši lielākajās pilsētās. Tomēr šī pārvietošanās veida popularitātei ir arī ēnas puse – traumu gūšanas risks.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas dati liecina, ka, piemēram, 2023. gadā palīdzība bija nepieciešama aptuveni 550 cilvēkiem. 61 gadījumā bija nepieciešama ārstēšana slimnīcā vai pat operācija. Īpaši bīstami ir braucieni naktīs, agros rītos, kad redzamība ir sliktāka un reakcijas laiks – lēnāks.

Traumas var būt gan vieglas (nobrāzumi), gan ļoti nopietnas – lūzumi, smadzeņu satricinājumi un ilgstoši kustību ierobežojumi. Tas nozīmē mēnešiem ilgu ārstēšanos, kas var ietekmēt studijas, darbu un ikdienu.

Zini – lai arī OCTA sedz zaudējumus trešajām personām, taču par savu veselību un labklājību jādomā pašam elektroskrejriteņa vadītājam. Tieši tādēļ Swedbank dzīvības apdrošināšana piedāvā arī traumu papildapdrošināšanu, kas sniedz finansiālu drošību un atbalstu gadījumos, ja tiek gūtas smagas traumas vai nepieciešama ilgstoša ārstēšana, tostarp rehabilitācija.