Swedbank samazina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam uz 1.9% (iepriekš 2.6%) vājāka ārējā pieprasījuma un jo īpaši Krievijas rubļa vērtības straujā krituma dēļ. Algu kāpums un lētāka nafta balstīs Latvijas mājsaimniecību pirktspēju.
Šogad izaugsmes galvenais virzītājspēks būs mājsaimniecību patēriņš, bet eksports un investīcijas pieņemsies spēkā 2016.gadā, paātrinoties pasaules ekonomikas izaugsmei un stabilizējoties situācijai Krievijā. Lēnāka ekonomikas izaugsme un krietni mazāka inflācija nekā plānots 2015.gada valsts budžetā, nozīmē lielāku budžeta deficītu, ja vien netiks uzlabota nodokļu iekasējamība un/vai samazināti izdevumi. Tā secināts jaunākajāSwedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists un Lija Strašuna, Swedbank Latvija vecākā ekonomiste.
Lētāka nafta un papildus monetārie stimuli balstīs ekonomikas izaugsmi eirozonā
Kopš vasaras naftas cena ir sarukusi vairāk nekā uz pusi, ko galvenokārt veicinājis par pieprasījumu lielāks piedāvājums. Naftas ieguves apjomi ir auguši, bet naftas pieprasījuma kāpums ir bijis nedaudz vārgāks par gaidīto. Prognozējams, ka naftas cena zemāko punktu varētu sasniegt šī gada pirmajā pusē. Kāpums ASV slānekļa naftas ieguvē drīz rimsies, jo aktīvo urbumu skaits strauji sarūk. Tāpat iespējams, ka valstis, kas pērn rudenī nevēlējās mazināt naftas ieguves apjomus, izjūtot strauju ieņēmumu kritumu valsts budžetos, var sākt ierobežot ieguves apjomus ar mērķi spiest cenu uz augšu. Zemākai naftas cenai vajadzētu veicināt arī pieprasījuma kāpumu, tādējādi atvieglojot tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanos. Tajā pat laikā, investīciju izmaksas slānekļa naftai strauji mazinās tehnoloģiju attīstības dēļ, tāpēc piedāvājums saglabāsies diezgan labs un vismaz tuvākajos pāris gados naftas cenas neatgriezīsies pie USD 100 par barelu, bet visticamāk svārstīsies USD 60-70 intervālā.
Lai gan cenas kritums ir nelabvēlīgs naftas ieguvējvalstīm, tā ir laba ziņa patērētājiem visā pasaulē. Aplēse, kas balstīta uz Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem, liecina, ka naftas cenām nokrītot par 50-60 dolāru par barelu, pasaules izaugsme iegūtu aptuveni 0.5-1 procentpunktus pie iekšzemes kopprodukta (IKP).
Neraugoties uz izaugsmei labvēlīgāku naftas cenu, pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ir nedaudz samazinātas, jo izaugsme vairākās lielajās ekonomikās (t.sk., eirozonā) pērn bija lēnāka par cerēto. Tomēr kopumā izaugsmi veidojošo apstākļu dinamika ir diezgan labvēlīga. ASV ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami spējāka. Eiropas Centrālā banka (ECB) sniegs apjomīgus papildus monetāros stimulus izaugsmes stiprināšanai eirozonā. Tuvāko gadu laikā attīstīto ekonomiku devums pasaules izaugsmē kļūs arvien lielāks un plaisa ar attīstības tirgu devumu mazināsies.
Līdz ar stimulējošāku ECB politiku, varam gaidīt lielākas svārstības un spriedzi obligāciju un valūtu tirgos. Eiro vērtība ir sarukusi līdz 2003.gada līmenim. Šveices centrālā banka nesen atteicās no franka fiksētā kursa pret eiro un samazināja bāzes procentu likmi. Sagaidāms, ka eiro vērtība turpinās mazināties, sasniedzot 1.03 par dolāru 2016.gada vidū; procentu likmju starpība starp ASV un eirozonu pieaugs. Lai gan ekspansīva monetārā politika balstīs ekonomiku, ar to būs par maz, lai izaugsme eirozonā kļūtu ilgtspējīgi strauja. Tam nepieciešama arī atbalstoša fiskālā politika, un, protams, ilgi novilcinātas strukturālas reformas.
Krievijā recesija daudz dziļāka par iepriekš prognozēto, risku joprojām ļoti daudz
Situācija no sliktas kļuvusi vēl sliktāka. Ar dramatisku rubļa vērtības kritumu un tam sekojošo spriedzes kāpumu finanšu tirgos, Krievija ieslīgs daudz dziļākā recesijā nekā iepriekš prognozēts. Lai īstenotos pozitīvāks scenārijs, ir nepieciešama krasa Krievijas ārpolitikas maiņa un situācijas uzlabošanās Ukrainā, tomēr šāda varbūtība pašlaik ir ļoti zema. Mūsuprāt, ticamāki attīstības scenāriji 2015.-2016.gados. ir šādi:
Rubļa vērtība krīt nedaudz vairāk par naftas cenu, proti, rublis turpina vājināties. Spriedze finanšu tirgos, krass kreditēšanas apsīkums, banku likviditātes/maksātspējas problēmas, dažas sistēmiski svarīgas bankas tiek glābtas. Neoficiāli kapitāla plūsmu ierobežojumi, lai palielinātu ārvalstu valūtas rezerves, mazinātu spekulatīvus uzbrukumus rublim. Investīcijas krasi sarūk, inflācija sasniedz divciparu skaitli, patēriņš krīt. Nav plašu sociālo nemieru. Krievija zaudē investīciju kategorijas kredītreitingu. Rietumvalstu sankcijas tiek mīkstinātas tikai 2016.gadā – lai tas notiktu, Krievijai jāsāk ievērot Minskas vienošanās. Līdz ar neseno konflikta eskalāciju, iespējama sankciju paplašināšana ar nelielu negatīvu ietekmi. Šādā bāzes scenārijā paredzams IKP kritums par 6% šogad un vēl par 2.5% 2016.gadā. Situācija kļūst vēl sliktāka.
„Jāņem vērā, ka Krievijas IKP kritums pilnībā neatspoguļo lejupslīdes dziļumu – piemēram, mājsaimniecību patēriņš un investīcijas šogad varētu sarukt par attiecīgi 10% un 20%, bet kritums kopējā IKP būs mazāks tikai tāpēc, ka arī importa samazinājums būs mērojams divciparu skaitļos. Uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju, tas nozīmē, ka pieprasījuma kritums viņu precēm un pakalpojumiem būs vairākas reizes lielāks nekā kritums Krievijas IKP. Turklāt nenoteiktība vēl arvien ir ļoti liela – bāzes scenārija varbūtība ir vien mazliet lielāka nekā krietni sliktāks scenārijs. Galvenie riski Krievijas ekonomikai ir politiski, un drāma neapšaubāmi vēl nav beigusies. Ir ļoti daudz faktoru, kas var izraisīt papildu tirgus svārstības un tādējādi arī vēl dziļāku recesiju”, uzsver Mārtiņš Kazāks .
Latvijai lēnāka izaugsme 2015.gadā, tirdzniecības saites ar Krieviju vājināsies
Latvijas IKP šogad varētu augt par 1.9% (novembra prognoze 2.6%) – to galvenokārt virzīs mājsaimniecību patēriņš, pateicoties algu kāpumam un zemākai inflācijai. Eksporta kāpums būs vājāks nekā cerēts iepriekš un investīciju aktivitāte gada pirmajā pusē saruks vārgākas ārējās vides dēļ. 2016.gadam saglabājam iepriekš prognozēto 3.5% izaugsmi, eksportam un investīcijām pieņemoties spēkā līdz ar (i) ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos un izaugsmes tempu uzlabošanos Eiropā, un (ii) aktīvāku jaunā perioda ES fondu apguvi, kas veicinās iepriekšējo pāris gadu atlikto investīciju projektu īstenošanu, kam, iespējams, palīdzēs arī tā saucamais Junkera plāns. Riski šai bāzes scenārija prognozei gan ir diezgan būtiski, un negatīvie riski ir lielāki nekā pozitīvie. Galvenais negatīvais risks saistās ar Krieviju, kur recesija var izrādīties krietni dziļāka un Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas var turpināt kurināt Ukrainas konfliktu un sankciju loks var kļūt plašāks. Kā mūsu reģiona galvenais pozitīvais risks jāmin straujāka izaugsme eirozonā.
2014.gada 11 mēnešos preču eksports uz Krieviju kritās par 3.5% un veidoja ap 11% no kopējā eksporta. Līdzšinējais kritums ir neliels un dramatiskais rubļa vērtības kritums ar laiku izraisīs vēl ievērojamāku kritumu eksportā uz Krieviju. Tas jau tagad ietekmē kravu autopārvadātājus un tūrisma biznesu, taču negatīvā ietekme uz Latvijas eksportētājiem kļūs lielāka un plašāka pavasarī, kad strauji augoša inflācija Krievijā mazinās Krievijas mājsaimniecību pirktspēju un līdz ar to arī tēriņus.
„Latvijas eksporta kritums uz Krieviju būs mērāms divciparu skaitļos, bet to kompensēs eksporta kāpums citos noieta tirgos. Piemēram, ja eksports uz Krieviju šogad saruktu pat par trešo daļu, eksportam uz citām valstīm būtu jāpieaug vien par aptuveni 4%, lai kopējā eksporta vērtība paliktu nemainīga. Tas nav nekas neiespējams – 2014.gada 9 mēnešos Latvijas eksports uz citām valstīm, izņemot Krieviju, audzis par 2%. Lai arī pēdējos pāris gados Latvijas ārēja konkurētspēja ir nedaudz pasliktinājusies, algām augot straujāk par ražīgumu, tā vēl arvien ir pietiekami laba, lai kāpinātu pārdošanas apjomus Eiropā un turpinātu iekarot tālākus tirgus, piemēram, Āziju. Ārējās tirdzniecības saites ar Krieviju vājināsies, bet tas tikai padarīs Latvijas ekonomiku diversificētāku un noturīgāku pret satricinājumiem”, saka Lija Strašuna .
Lētāka nafta palīdz Latvijas patērētājiem, bet lēnāka izaugsme dara valsts maciņu plānāku
Ņemot vērā naftas cenu kritumu vidējais patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad gaidāms ap 0.5% (iepriekš prognozēts 2.1%). Eiro vērtības kritums neatsvērs naftas cenas sarukumu, kā rezultātā degviela, dabasgāze un siltumenerģija Latvijā kļūs lētāka. Tas kompensēs elektrības tarifu kāpumu no šī gada janvāra. Zemākas enerģijas izmaksas, visticamāk, piebremzēs arī citu preču un, iespējams, arī pakalpojumu cenu kāpumu.
Līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi jaunu darbavietu radīšana nīkuļos; gaidāms, ka šogad strādājošo skaits pat nedaudz saruks. Darba meklētāju īpatsvars turpinās sarukt, galvenokārt emigrācijas un iedzīvotāju novecošanās dēļ, taču lēnāk par iepriekš prognozēto. 2016.gadā, ekonomikas izaugsmes tempam kļūstot straujākam, gaidāms neliels nodarbinātības kāpums, un darba meklētāju īpatsvars noslīdēs jau zem 9%. Sagaidāms, ka spiediens celt algas šogad nedaudz atslābs. Tomēr vidējā bruto alga augs par diezgan straujiem 5% šogad (būtiska ietekme no minimālās algas paaugstinājuma) un par 5.5% nākamgad. Neto algas kāpums būs lielāks dēļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas. Zemāka inflācija un neto algas kāpums balstīs mājsaimniecību pirktspēju un tēriņus.
Likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam” budžeta ieņēmumu prognoze balstās uz pieņēmumu, ka nominālā IKP izaugsme 2015.gadā būs 5%, bet Swedbank ekonomisti prognozē vien ap 3% izaugsmi, kas nozīmē arī mazāku nodokļu bāzi. Tādēļ budžeta deficīts būs augstāks par plānoto 1% no IKP 2015.gadā, ja vien netiks ievērojami uzlabota nodokļu iekasējamība (piem., mazinot ēnu ekonomiku) un/vai samazināti izdevumi.
