Saturs ir sagatavots sadarbībā ar Transparency International Lietuvā un Sabiedrību par atklātību – Delna (Transparency International Latvijā).
Caurskatāmība jeb atklātība tiek uzskatīta par vienu no labākajiem preventīvajiem pasākumiem korumpētas rīcības novēršanai. Atklātība uzņēmējdarbībā ir subjektīvs jēdziens, un to parasti definē kā standartu kopumu, par kuru ir vienošanās noteiktas kopienas ietvaros. Visbiežāk šādus standartus vai līdzīgus vispārīgus ētikas pamatprincipus ievieš, pateicoties sabiedrisko organizāciju līdzdalībai, kā arī kolektīvās rīcības un uzņēmējdarbības iniciatīvu ietvaros.
Organizācijas atklātību nosaka, izvērtējot publiski pieejamo informāciju par uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem, meitasuzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem. Savukārt finanšu atklātības indikatori ietver publiski pieejamu informāciju par uzņēmuma pārdošanas apjomiem, apgrozījumu, investīcijām, samaksātajiem nodokļiem, kā arī ieguldījumu Latvijas sabiedrībā kopumā.
Atklāta uzņēmuma darbības pamati
Labi pārvaldīti uzņēmumi rīkojas atbilstoši principam “dari, ko runā” (walk the talk) un ievēro visaugstākos integritātes standartus. To pamatā ir visaptveroši labas pārvaldības dokumenti un mehānismi, piemēram, ētikas kodeksi, dāvinājuma politikas un iekšējie ziņošanas kanāli, kas ir izveidoti un tiek uzturēti uzņēmuma ietvaros.
Šāds ietvars nosaka uzņēmuma vērtības un uzvedības vadlīnijas, kas jāievēro darbiniekiem un ideālā gadījumā arī citām iesaistītajām pusēm. Tas savukārt palīdz izvairīties no ļaunprātīgas prakses un pārvaldīt citus korporatīvos riskus.
Svarīgi šādus dokumentus izstrādāt kopā ar darbiniekiem, lai tie būtu atbilstoši un radītu piederības sajūtu. Darbinieku iesaiste ir arī būtisks priekšnoteikums, lai šādi dokumenti un mehānismi tiktu ievēroti un darbotos uzņēmuma ietvaros.
Nozaru vadošie uzņēmumi arvien vairāk atbalsta atklātības pieeju savos publiskajos pārskatos. Tas sniedz nepārprotamu signālu, ka jums nav nekā slēpjama. Skaidra informācija par meitasuzņēmumiem, saistītajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem palīdz identificēt un labāk izprast uzņēmumu savstarpējās attiecības un vairo uzticēšanos sabiedrībā.
Tāpēc uzņēmumi tiek aicināti pilnībā atklāt informāciju par savu struktūru un kapitāla līdzdalību: meitasuzņēmumiem, saistītajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem, tostarp informāciju par mātesuzņēmumam piederošām daļām procentuālā izteiksmē, kā arī valstīm, kurās uzņēmumi ir reģistrēti un veic uzņēmējdarbību.
Šāda informācija arīdzan palīdz veicināt atklātību uzņēmējdarbības vidē, kurā ieguvēji ir uzņēmumi, kas ievēro likumus. Tādējādi ir vieglāk noskaidrot, kādi uzņēmumi darbojas konkrētā valstī, kuri no tiem pretendē uz valsts licencēm vai līgumiem, kuriem starptautiskajiem tīkliem šie uzņēmumi ir piederīgi un, kā tie ir saistīti ar citiem uzņēmumiem, kas darbojas tajā pašā valstī.[1]
2021. gadā Latvijā tapušas Atklāta biznesa vadlīnijas, kuras veidotas, balstoties uz Sabiedrības par atklātību – Delna veikto analīzi par uzņēmumu patreizējo biznesa integritātes datu publiskošanas praksēm. Vadlīnijās ir iezīmēti virkne indikatoru, par kuriem uzņēmumiem būtu publiski jāziņo. Tos var izmantot kā pašvērtējuma instrumentu, lai novērtētu esošās informācijas atklātības līmeni vai uzsāktu veidot iekšējās pretkorupcijas sistēmas.[2]
Savlaicīgi un detalizēti sniegta finanšu informācija ir uzņēmuma uzticības un stabilitātes zīme ikvienam – gan investoram, gan sadarbības partnerim, gan klientam.
Tas skaidri parāda, ka uzņēmums augstu vērtē atbildību un palīdz labāk izprast tā risku pārvaldību. Tāpēc uzņēmumi tiek aicināti atklāt informāciju par saviem pārdošanas apjomiem, apgrozījumu, investīcijām, samaksātajiem nodokļiem, kā arī ieguldījumu sabiedrībā valstīs, kurās tie darbojas.
Korupcija ir risks, kas ir tiešā pretrunā ar ilgtspējīgu un ilgtermiņā vērstu uzņēmējdarbību un apdraud labu pārvaldību un uzņēmuma reputāciju. Korupcija rada nelabvēlīgas sekas gan uzņēmuma vadītājiem un valdes locekļiem, bet arī darbiniekiem.
Arī darbinieki un klienti aizvien biežāk vēlas sadarboties ar tiem uzņēmumiem, kuriem ir laba reputācija. Nav pārsteigums, ka tālredzīgi domājošu uzņēmumu vadītāji pievērš pastiprinātu uzmanību korupcijas risku pārvaldībai. Viņu skatījumā ētiska rīcība un atklātība ir ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības stūrakmeņi.
Korupcijas uztveres indekss (KUI) ierindo visas trīs Baltijas valstis starp 15 procentiem pasaules valstu ar viszemāko korupcijas līmeni. 2021. gadā valstu kopvērtējumā:
Jo augstāks punktu skaits, jo no korupcijas brīvāka valsts. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 64 punkti. Tas liek secināt, ka saskaņā ar KUI datiem Baltijas valstis var uzskatīt par prognozējamu investīciju un uzņēmējdarbības vidi, jo korupcijas, birokrātijas un nepotisma līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies.
Vienlaikus atbilstoši Flash Eurobarometer 2022 datiem katrs piektais uzņēmējs Lietuvā un Latvijā un katrs desmitais Igaunijā korupciju uzskata par nopietnu problēmu savā valstī. Tas liek domāt, ka pandēmijas laikā korupcija patiešām varēja kļūt par nopietnāku problēmu, vai arī uzņēmēji Baltijā atklātāk izsakās par korupcijas jautājumiem.
Uzņēmumu rezultāti ir labāki, ja tie pievērš nopietnāku uzmanību atbilstības jautājumiem un risku pārvaldībai. Gadījumā, ja uzņēmumam izvirza apsūdzību vai tiek uzsākta pirmstiesas izmeklēšana, tas var radīt kaitējumu reputācijai, veicināt neapmierinātību akcionāru vidū, kā arī novest pie zaudētiem ieņēmumiem.
Lai sekmētu uzņēmumu spēju novērst, atklāt un cīnīties ar korupciju, papildus Sabiedrības par atklātību – Delna izstrādātajām Atklāta biznesa vadlīnijām, uzņēmumi tiek aicināti pievienoties arī iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”. Atbalstot šo iniciatīvu, uzņēmumi apņemas īstenot pretkorupcijas un atklātības principu ieviešanu savā biznesā un aicināt uz to savus sadarbības partnerus.
Atklātība ir cieši saistīta ar atvērtajiem datiem. Pēdējo gadu laikā publiskie dati, kurus uzņēmumi var izmantot savām vajadzībām, kļuvuši pieejamāki. Taču vienlaikus pieejamāki kļuvuši arī dati par pašiem uzņēmumiem.
Visām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, ir pienākums iegūt, atjaunināt un glabāt precīzu informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem.
Saistības nodrošināt publisku piekļuvi datiem par patiesajiem labuma guvējiem jeb Baltijas valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekiem bija neatņemama ES Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLN) direktīvas sastāvdaļa, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Tā bija jāiestrādā valsts tiesību aktos.
Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt patiesā labuma guvēja datu kvalitāti un pieejamību, jo bez tiem ir grūti operatīvi atklāt karteļus vai atmaskot politiķus un viņu radiniekus, kas slēpjas aiz uzņēmumiem vai dārgiem nekustamā īpašuma pirkumiem.
Lielāka publisko datu pieejamība uzņēmumiem sniedz arī iespēju gūt labāku izpratni un pieņemt pamatotākus lēmumus.
Latvijā sabiedrībai dati par uzņēmumiem, arī patiesā labuma guvējiem ir pieejami Uzņēmumu reģistrā. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur Uzņēmumu reģistra uzturētā sistēma un datu pieejamība par patiesā labuma guvējiem tiek ļoti augstu vērtēta Transparency International EU skatījumā.[3]
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD lobēšanu definē kā "demokrātiskas tiesības, kas nodrošina valdības iespējas iegūt vērtīgu informāciju un datus[un] ļauj pilsoņiem un interešu grupām paust savu viedokli par sabiedrībai būtiskiem lēmumiem”.[4] Tomēr galvenā problēma lobēšanas jomā nav slikts regulējums, bet gan necaurspīdīgas darbības.
Nesen Latvijā ir panākts progress tiesiskā regulējuma izveidē, kura mērķis ir palielināt atklātību un godprātību lobēšanas jomā. 2022. gada 13. oktobrī Saeima pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (ĪPAL). Tas definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu un interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. ĪPAL stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu sāks 2025. gada 1. septembrī.
Uzņēmumi nepārprotami tiek uztverti kā galvenās ieinteresētās puses un dažādu konsultatīvo procesu dalībnieki. Taču sadarbībā ar lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā juridiskās prasības attiecīgajā valstī, kā arī būtiski ievērot ētikas un atklātības principus komunikācijā ar politiķiem un valsts ierēdņiem. Ja tas netiek darīts, tiesībsargājošās iestādes var uzsākt izmeklēšanu, kas kā minimums var nodarīt kaitējumu uzņēmuma reputācijai.
Publiskie izdevumi un iepirkumi ir pakļauti sevišķi augstam korupcijas riskam, kas Eiropā ik gadu rada zaudējumus vidēji 10-25 % apmērā no IKP. Korupcija publiskajos iepirkumos rada tādus riskus kā neefektīvs līdzekļu un darba izlietojums, cenu inflācija, kas samazina publisko iepirkumu priekšrocības.[5]
Efektīvam publiskajam iepirkumam jābūt gan valsts, gan privātā sektora interesēs, lai taupītu valsts resursus, palielinātu privātpersonu uzticību un veicinātu konkurenci.
Lai veicinātu publisko iepirkumu efektivitāti un tiektos vēl tālāk, Latvijā ir pieejams rīks Godīguma uzraudzība: brīdinājuma zīmes, kas sniedz pārskatu par Eiropas Savienības (ES) iestāžu publiskajiem iepirkumiem un finansētajiem projektiem. Tas dod iespēju uzraudzīt ES vai valsts iestāžu finansētās publiskās iepirkuma procedūras, automātiski pārbauda iepirkuma dokumentus, kas publicēti ES elektroniskajā datu bāzē, vēršot uzmanību uz iespējamiem krāpšanas riskiem iepirkuma procesa sākumā un beigās. Tādējādi ir iespēja sekot līdzi potenciāliem interešu konfliktiem, kā arī īstenot citus digitālos pasākumus korupcijas gadījumu novēršanai.
Uzņēmumi vai iestādes, kurām ir aizdomas, ka konkurss, kurā tās piedalās, ir īstenots nepienācīgi, var par to ziņot publiskā iepirkuma vai valsts pretkorupcijas iestādēm.[6]
[6] https://vpt.lrv.lt/lt/praneskite-apie-viesuju-pirkimu-pazeidimus
https://www.stt.lt/pateikti-pranesima-apie-korupcija/7425
https://www.knab.gov.lv/en/report-violation
https://www.korruptsioon.ee/en/businesses
