Tiesiskās attiecības starp privātpersonu un iestādi iespējams noregulēt ne tikai administratīvā akta izdošanas veidā, bet arī noslēdzot administratīvo līgumu. Piemēram, lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu, noslēdzams izlīgums starp privātpersonu un iestādi, kas ir viens no administratīvā līguma veidiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka administratīvā līguma pamatprincipi ir nostiprināti normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, administratīvā līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi nenotiek bieži. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi vadlīnijas administratīvo līgumu slēgšanai, kuras sagatavotas, lai sekmētu izpratni par administratīvajiem līgumiem un veicinātu to biežāku slēgšanu.
Kā norādīts izstrādātajās vadlīnijās, administratīvais līgums atšķirībā no administratīvā akta, kas ir iestādes vienpusējs gribas izteikums, ir divpusējs (vai atsevišķos gadījumos – daudzpusējs) saskaņots gribas izteikums, atbilstoši kuram iestāde ar privātpersonu ir vienojusies par visām iesaistītajām pusēm pieņemamu situācijas risinājumu. Tas ir atzīstams par īpaši veiksmīgu savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu, kas, ievērojot pušu piekrišanu līguma noteikumiem, veicina konkrētu administratīvi tiesisko attiecību spēkā stāšanos bez turpmākas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas. Tas rada tiesisko noteiktību un ietaupa valsts resursus apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumu izskatīšanā.
Administratīvā līguma slēgšanu var ierosināt gan iestāde, gan privātpersona. Ja administratīvo procesu iestādē ierosina privātpersona, tad tā, iesniedzot iesniegumu vai sniedzot paskaidrojumus administratīvajā lietā, var lūgt iestādi noslēgt administratīvo līgumu.
Iestādevar privātpersonai piedāvāt noslēgt administratīvo līgumu, ja, izvērtējusi administratīvās lietas apstākļus, tā saskata par iespējamu un lietderīgu slēgt administratīvo līgumu.
Ja iestādē ir iesniegts iesniegums par administratīvā akta izdošanu un procesa dalībnieki mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas ir vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu, iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt.
Vadlīnijās arī minēti konkrēti piemēri, kad iespējams vienoties par izlīgumu noslēgšanu.
Izlīguma gadījumā iestāde ar personu var vienoties par iestādes noteiktā naudas soda apmēra samazināšanu (gadījumos, kad naudas sods tiek noteikts administratīvā procesa ietvaros). Šāda līguma priekšmets – naudas soda apmērs, par kuru puses ir panākušas vienošanos.
Ja administratīvais līgums aizstāj administratīvo aktu (jeb ir administratīvā akta alternatīva), iestāde tā vietā, piemēram, lai izdotu administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, var noslēgt administratīvo līgumu, vienojoties ar personu par tās veicamajiem pienākumiem. Līguma priekšmets – pasākumi patvaļīgas būvniecības seku novēršanai.
Biežāka administratīvo līgumu slēgšana būs labas pārvaldības piemērs valsts pārvaldes praksē – nevis izdot norādījumus, kas privātpersonai bez ierunām jāizpilda, bet gan interesēties, vai nav iespējams vienoties par tādu rīcības modeli, kurā gan valsts, gan persona spēj vienlaikus īstenot savas intereses.
Vairāk par administratīvā līguma noslēgšanu var lasīt žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" februāra numurā.
