Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības.
Starp likuma subjektiem ir minētas ne vien finanšu iestādes, bet arī juristi, advokāti, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, nekustamo īpašumu tirdzniecības aģenti, dārgmentālu tirgotāji un citu jomu pārstāvji, kas saistīti ar augstu finanšu risku.
VID 2017. gadā ir arī izstrādājis vadlīnijas dažādām likuma subjekta grupām, tostarp arī nodokļu konsultantiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem, kurās skaidro viņu tiesības un pienākumus. Vadlīnijas sniedz ieteikumus, kurus jāievēro, izveidojot iekšējo kontroles sistēmu, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests).
Šo vadlīniju ieskatā noziedzīgi iegūti līdzekļi ir manta un/vai finanšu līdzekļi, kuri iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzskatāma noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, ja šīs darbības veiktas, lai slēptu vai maskētu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības.
Likuma subjekts, kuram ir darījuma attiecības ar klientu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS). IKS ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbības kvalitāte ir tieši atkarīga no tās dalībnieku izveidotās IKS darbības efektivitātes. Likuma subjekts rakstiski nosaka IKS, kurā ietver kārtību:
- kādā identificē klientu un patiesā labuma guvēju;
- kādā veic klienta izpēti;
- kādā novērtē ar klientu saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku;
- kādā konstatē neparastus un aizdomīgus darījumus;
- kādā veic darījumus ar politiski nozīmīgām personām;
- kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
- kādā veic klienta darījumu uzraudzību;
- kādā uzglabā klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtos datus un dokumentus;
- kādā ziņo Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem; kā arī ietver ziņas par iesaistīto darbinieku apmācību nodrošināšanu un darbinieku tiesībām, pienākumiem un atbildību, pildot likuma prasības.
Likuma subjekts regulāri (ne retāk kā reizi gadā) izvērtē IKS darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.
Likuma subjektiem – juridiskām personām – ir jānosaka vai jāieceļ viena vai vairāki darbinieki, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par likuma prasību ievērošanu.
Par atbildīgās personas iecelšanu likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas, t.i., pēc darījuma attiecību uzsākšanas brīža, paziņo VID, iesniedzot nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojumu par atbildīgo personu iecelšanu.
Vairāk par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu var lasīt žurnāla „Bilances Juridiskie Padomi” aprīļa numurā.
