Dažas no biežāk sastopamajām iepirkumu krāpšanas shēmām, kuros ir iesaistīti pasūtītāja darbinieki, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI novembra numurā min Ilze Znotiņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal partnere.
Kā norāda raksta autore, skarbā realitāte ir tāda, ka neviena organizācija nav imūna pret krāpšanu un korupciju, jo īpaši saistībā ar tās dalību iepirkumu procedūrās. Shēmas mēdz būt šādas:
1. Korupcija – kukuļi un komisijas nauda
Par kukuļiem un komisijas naudu uzskata “vērtīgas lietas” došanu vai saņemšanu, lai ietekmētu lēmumu pieņemošā darbinieka rīcību. Jebkurš materiāls ieguvums, ko dod vai saņem, lai negodīgi ietekmētu saņēmēju, var būt kukulis. Šādas “vērtīgas dāvanas” var tikt nodotas uzņēmuma darbiniekam gan pirms, gan pēc līgumtiesību piešķiršanas, piemēram, piegādātājs, kurš ir uzvarējis iepirkumā maksā “komisijas naudu” - norunātu procentuālu daļu no katra saņemtā maksājuma par izrakstītu rēķinu. Neatkarīgi no kukuļdošanas veida cenas parasti ir paaugstinātas vai preču, un pakalpojumu kvalitāte ir pazemināta, lai segtu maksājumu izmaksas. Neoficiāli maksājumi arī ļauj vieglāk īstenot daudzus citus krāpšanas veidus, piemēram, fiktīvu rēķinu izrakstīšanu, fiktīvus izdevumus vai līguma noteikumu neievērošanu.
2. Slēpts interešu konflikts
Interešu konflikta situācija var rasties, ja darbiniekam, kurš pieņem lēmumu iepirkumu procesā ir slēptas finansiālas intereses attiecībā uz līgumu vai pretendentu. Potenciālā interešu konflikta izmeklēšanu un sodīšanu par tā pieļaušanu var apdraudēt tas, ka pasūtītāja vadība ir bijusi iesaistīta lēmuma pieņemšanā un apstiprinājusi uzņēmuma gatavību sadarboties ar konkrēto piegādātāju.
3. Informācijas noplūde
Pasūtītāja darbinieki sniedz konfidenciālu informāciju kādam no pretendentam, ļaujot tam iesniegt zemākas cenas piedāvājumu salīdzinājumā ar pārējiem. Šī ir viena no visefektīvākajām krāpšanas shēmām, jo krāpšana ir mazāk pamanāma nekā tad, ja izmanto citas shēmas, piemēram, nepamatotu iepirkumu no viena piegādātāja.
4. Nepamatoti konkurences ierobežojumi iepirkuma procedūrās
Iepirkuma specifikācija pielāgotas atsevišķa pretendenta kvalifikācijai vai tādai, ko var nodrošināt tikai viens pretendents.
5. Manipulācijas ar iepirkuma piedāvājumiem
Vāji uzraudzītā piedāvājumu iesniegšanas procesā darbinieks, kurš pieņem iepirkumu lēmumus, var manipulēt ar iesniegtajiem piedāvājumiem, lai nodrošinātu kāda priviliģēta pretendenta izvēli (piemēram, cenu piedāvājumu maiņa, piedāvājumu “nozaudēšana” vai anulēšana, aizbildinoties ar kļūdām specifikācijās.)
6. Fantoma pārdevēji:
a) atsevišķs darbinieks var apstiprināt maksājumus fiktīvam piegādātājam, lai varētu piesavināties līdzekļus. Šī shēma ir visbiežāk sastopama, ja nav nošķirti pienākumi attiecībā uz pieprasījumu, saņemšanu un maksājumiem;
b) piegādātāji var izveidot fiktīvus uzņēmumus, lai konkursam iesniegtu papildu piedāvājumus, aizliegti vienojoties par cenu piedāvājumu, lai mākslīgi palielinātu izmaksas vai vienkārši izrakstītu fiktīvus rēķinus. Šādos gadījumos krāpnieki parasti izmanto uzņēmumu nosaukumus, kas ir līdzīgi īstu uzņēmumu nosaukumiem.
Daži “brīdinājuma signāli”, kas apliecina vai palielina krāpšanas iespēju:
- Slikta vai neeksistējoša lietvedība.
- Cieša socializācija starp lēmumus pieņemošo darbinieku un piegādātāju.
- Neizskaidrojams vai pēkšņs darbinieka materiālā stāvokļa uzlabojums.
- Darbiniekam ir slēpta uzņēmējdarbība ārpus uzņēmuma.
- Nedokumentētas vai biežas līgumu izmaiņas, kas palielina līguma vērtību.
- Darbinieka atteikšanās no paaugstinājuma, ja jaunais amats nav saistīts ar iepirkuma procedūru.
- Novirzes komunikācijā starp iepirkumu personālu un piegādātājiem, piemēram, zvani un īsziņas un mobilajiem telefoniem.
- Iepirkuma personāls pieprasa pagarināt periodu, kura laikā viņi var sagatavoties pārbaužu veikšanai par iepirkumu procedūru;
- Nepieredzējuši pasūtītāji veic darījumus ar pieredzējušākiem vai ar sliktu reputāciju apveltītiem piegādātājiem.
- Iepirkuma procesā iesaistītie darbinieki ilgstoši nedodas atvaļinājumā, kā arī regulāri strādā virsstundas.
Visu Ilzes Znotiņas rakstu „Krāpšanas un korupcijas novēršana un izmeklēšana privātā sektora iepirkumos” lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2015.gada novembra numurā.
