Ērika Lazareva, Lauksaimniecības virziena korporatīvo klientu attiecību vadītāja
Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kurā nodarbināti ap 60 tūkstošiem cilvēku un reģistrēts vairāk nekā 10 tūkstoši saimniecību. Aptuveni puse no saimniecībām ir izvēlējušās mūs kā savu ikdienas naudas pārvaldības un finansēšanas partneri, kas sniedz bankai visaptverošu ieskatu tajā, kā lauksaimniekiem veicas ar finansējuma piesaisti un attīstību. Esam novērojuši, ka daudzi nelielie šīs nozares uzņēmumi pagaidām pilnībā neizmanto savu finansēšanas potenciālu, lai kļūtu vēl spēcīgāki.
Virkne lauksaimniecības uzņēmumu izvēlas vienkāršoto grāmatvedības sistēmu (jeb t.s. deklarāciju), kas nav pārskatāma un apgrūtina finansējuma piesaisti.
Lauksaimniecības uzņēmumu finansēšanā 2023. gads bija labāks nekā gadu iepriekš. Mazajām saimniecībām pieprasītākie produkti pērn bija līzings jaunas un lietotas lauksaimniecības tehnikas iegādei (65 % no kopējā piešķirtā finansējuma) un ilgtermiņa aizdevumi (28 %). Līzinga vidējā summa - aptuveni 64 tūkstoši eiro. Visvairāk finansējuma tika piešķirts saimniecībām, kuru pamatdarbība ir jauktā lauksaimniecība, graudaugu audzēšana un piena lopkopība. Aptuveni puse no finansētajām saimniecībām ir izvēlējušās sagatavot gada pārskatu, tikpat daudz iesniedz gada ienākumu deklarāciju.
Jau vēsturiski lauksaimnieku vidū populāra ir zemnieku saimniecības (ZS) juridiskā forma, jo tā paver plašākas izvēles iespējas grāmatvedības veikšanai. Likumā noteikts, ka, pārsniedzot 300 tūkstošu eiro ieņēmumu slieksni no saimnieciskajiem darījumiem (ieskaitot saņemtos atbalstus), saimniecībai ir jāpāriet uz divkāršo ierakstu sistēmu jeb gada pārskatu. Taču to varētu darīt arī ātrāk.
Kāpēc daudzi izvēlas deklarāciju?
Deklarāciju kā uzņēmuma darbības atskaites veidu visvairāk izvēlas jaukta tipa saimniecības (65 %). Aptuveni 40 % no tām neto apgrozījums (bez subsīdijām) pārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā. Puse šo saimniecību pieder saimniekiem labā darbspējas vecumā (īpašnieku vecums ir līdz 50 gadiem), proti, šādām saimniecībām ir labas iespējas attīstīties. Bankai būtu visas iespējas vairāk atbalstīt šādas saimniecības, ja vien uzņēmēji savā grāmatvedībā pārietu no deklarāciju formas uz gada bilances formu.
Ir vairāki iemesli, kāpēc zemnieki izvēlas deklarāciju:
- saimnieks pats var veikt vienkāršotu grāmatvedību, neizmantojot grāmatveža pakalpojumus;
- nav vajadzīga grāmatvedības politika, kas ir obligāta prasība, izvēloties gada pārskata formu.
Grāmatvedības politikā nosaka kārtību, kādā veidā saimniecība veic pamatlīdzekļu, krājumu, debitoru un citu posteņu uzskaiti. Vienkāršotā pieeja paredz būtiskus atvieglojumus, piemēram, debitoru un kreditoru reģistri ir vēlami, bet nav obligāti; krājumi nav jārēķina pēc pašizmaksas principa, bet ir atļauts grāmatot pēc zemākās tirgus cenas principa.
Izmantojot vienkāršoto pieeju, uzskaite notiek pēc t.s. kases principa, fiksējot ieņēmumus un izdevumus. Ieņēmumos tiek atzīti tikai faktiski saņemtie ieņēmumi pārskata periodā. Piemēram, lauksaimnieks ir pārdevis produkciju, bet nauda vēl nav saņemta - vienkāršā ieraksta sistēmā ienākumu pagaidām nav, bet bilances gadījumā šī nauda jau parādītos (gan neto apgrozījumā, gan postenī Debitoru jeb pircēju parādi). Bilance parādītu, cik daudz produkcijas ir krājumos (tos ātri var pārvērst naudā). Deklarāciju iesniedzējiem kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem izdevumi faktiski nav ierobežoti, un nav tādu noteikumu, kas ierobežotu arī līdzekļu izņemšanu privātajām vajadzībām.
Kopumā var teikt, ka deklarācija ir ērta nelielām saimniecībām, taču tā ir grūtāk pārskatāma kredītiestādēm, jo tieši gada pārskatu analīze ļauj atklāt svarīgas mijiedarbības un sakarības, kā arī novērtēt saimniecības attīstības tendences.
Galvenie mīnusi finansēšanai
Kādi ir galvenie trūkumi un mīnusi, kas, no finansētāja skatpunkta raugoties, piemīt deklarācijas ieraksta sistēmai?
- Pirmkārt, deklarācijas nav publiski pieejamas, un, izvērtējot finansējuma piešķiršanu, banka var lūgt iesniegt datus un atšifrējumus par pēdējiem trim līdz pieciem gadiem. Deklarācijas gadījumā nav iespējams sagatavot operatīvos ceturkšņa pārskatus.
- Otrkārt, ir grūti saprast, cik efektīva ir saimniecība pamatdarbības līmenī. Saimnieki mēdz privātajām vajadzībām izņemtos līdzekļus iegrāmatot kā saimniecības izdevumus. ES fondu līdzfinansējumu mēdz iegrāmatot pilnā apmērā pie ieņēmumiem vai norakstīt viena gada izdevumos.
Bankai ir svarīgi gūt priekšstatu arī par citiem svarīgiem posteņiem, piemēram, par aktīviem saimniecības īpašumā - zemi, ēkām, tehniku, krājumiem (ganāmpulks, graudi noliktavā, ziemāju sējumi, minerālmēsli, sēkla utt.), debitoru parādiem, naudu kontā vai kasē. Nekas no šī deklarācijā nav atspoguļots. Zemnieku saimniecība kā uzņēmējdarbības forma ļauj zemi, kura pieder saimniekam kā privātpersonai, ierakstīt ZS bilancē, un šī posteņa esamība būtiski mainīs priekšstatu par saimniecību, jo ietekmēs arī saimniecības pašu kapitālu.
Jāpiemin, ka gada pārskatā krājumi (degviela, minerālmēsli, citi izejmateriāli vai gatavā produkcija) tiktu atspoguļoti pēc pašizmaksas principa un banka spētu precīzāk noteikt likviditāti. Piemēram cik lieli resursi (krājumi) ir saimniecības rīcībā un cik ātri tos var pārvest naudā. Arī saimniekam pašam tas ļautu precīzi veikt iekšējo resursu uzskaiti un plānošanu.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins dod pārskatāmu un pilnīgu priekšstatu par norisēm saimniecībā, attīstības iespējām un potenciālajiem riskiem. Var, piemēram, veidot precīzu pašizmaksu katram laukam un saprast tā efektivitāti. Šādu uzskaiti var veikt arī atsevišķi, taču tas nebūs pārskatāms/pieejams kreditoriem. Labā prakse ir veikt arī naudas plūsmas pārskatu, kas ļauj precīzāk analizēt naudas ieņēmumu avotus un naudas izlietojumu. Pārskats dod informāciju par saimniecībā veiktajiem kapitālieguldījumiem, saņemto finansējumu un peļņas izlietojumu. Tas arī parāda saimniecības spēju dzēst savas saistības, noteikt sagaidāmo naudas līdzekļu pieaugumu un vajadzību piesaistīt papildu finanšu resursus.
Lai saņemtu finansējumu, no saimniecības tiek prasīta dažāda informācija, bieži vien ne tikai grāmatvedības, bet arī vadības atskaišu griezumā. Jāpiebilst, ka finanšu informācijas necaurspīdīgums un nepieciešamība noskaidrot papildu faktus, ir pamats ilgākam finansējuma izskatīšanas procesam.
Tāpēc, ja saimnieks vēlas attīstīties, augt un finansējumu saņemt ātrāk, tad pāreja uz gada pārskata formātu ir ieteicama, nesagaidot likumā noteikto līmeni.
Pāreju no deklarācijas uz bilanci var veikt jebkurā brīdī. Grāmatveža pakalpojumu izmaksas parasti nosaka darāmo darbu apjoms, taču svarīgi, ka saimniekam vairs nebūs manuāli jāgatavo atskaites un pašam jāvelta laika aprēķinu veikšanai. Daudzi varēs tikt galā ar vienkāršām grāmatvedības programmām vai izmantot ārpakalpojumu.
Mūsu pieredze rāda, ka, pārejot uz gada pārskata formu, saimniecības kļūst efektīvākas, jo arī saimniekiem finanšu informācija sniedz pilnvērtīgu priekšstatu par attīstības iespējām un tendencēm. Tāpēc šo nevajadzētu uztvert tikai kā izvēli maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmuma ienākuma nodokli, bet drīzāk kā nozīmīgu soli attīstības un izaugsmes virzienā.
