Dabas resursu nodokļa likuma 3. pantā norādīts, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā:
1. Realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu.
2. Savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot.
3. Sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja.
Jēdzienam "pirmo reizi realizējot preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā" ir vairākas nozīmes:
Pirmkārt, to, ka uzņēmums savu saražoto produkciju iepako un realizē Latvijas Republikas teritorijā. Tas iepakojums, kurā ir iepakotas realizētās preces, ir dabas resursu nodokļa objekts. Piemēram, Latvijas alus ražotājs realizē Latvijā pašražotu alu stikla pudelēs kopā ar alus kastēm. Nodokļa objekts būs pudeles, etiķetes, korķi, kastes.
Otrkārt, jēdzienu "pirmo reizi realizējot Latvijā" piemēro gadījumos, kad uzņēmums ieved Latvijā preces iepakojumā un pārdod tās iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā. Arī šo preču iepakojums ir dabas resursu nodokļa objekts. Piemēram, ja uzņēmums no Vācijas ieved Latvijā alu stikla pudelēs un pārdod Latvijas Republikas teritorijā, tad arī tā ir pirmā iepakoto preču realizācija Latvijā.
Treškārt, pirmā realizācija Latvijā ir arī tajos gadījumos, kad uzņēmums ieved Latvijā preci un pārpakošanas procesos pievieno jaunu iepakojumu. Arī šis papildus pievienotais iepakojumus vai iepakojums, kurš aizvieto kādu citu, ir dabas resursu nodokļa objekts. Piemēram, uzņēmums ieved Latvijā no Vācijas alu mucās, Latvijā salej to stikla pudelēs un tad tirgo Latvijā. Šajā situācijā nodokļa objekti ir gan mucas, gan pudeles, korķi, un citi gan ievestie, gan no jauna pievienotie iepakojumi.
Normatīvie akti nosaka, ka gadījumos, ja nodokļa maksātājs Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot.
Tātad atkārtoti lietotā iepakojuma aprites uzskaite būtu jāveic visu laiku, un dabas resursu nodoklis par šo iepakojumu nav jāaprēķina, sākot ar otro lietošanas reizi.
Piemēram, uzņēmums iegādājas jaunas koka paletes un uz tām pirmo reizi realizē preces Latvijā. Šajā realizācijas brīdī jaunās paletes ir dabas resursu nodokļa objekts. Ja preču realizācija uz šīm pašām paletēm notiek atkārtoti otro, trešo vai desmito reizi, paletes ir kļuvušas par atkārtoti lietoto iepakojumu un vairs nav dabas resursu nodokļa objekts.
Savukārt, ja uzņēmums Latvijā iegādājas nevis jaunas, bet gan lietotas paletes vai saņem tās ar Latvijā iegādātām precēm un to var dokumentāri pierādīt, tad tiek pieņemts, ka par tām jau dabas resursu nodokli ir aprēķinājis cits komersants, un tās vairs nav nodokļa objekts.
Vairāk par to, kas, kad un kā uzskaita iepakojumu kā dabas resursu nodokļa objektu, var lasīt Lauras Bergas, Latvijas Zaļais punkts Vides pārvaldības vadītājas, rakstā žurnāla "Bilance" 403. numurā.
