Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – direktīva 2014/24/ES) pārņemšanas termiņš jau ir pagājis, taču minētās direktīvas pārņemšanas process gan Latvijā, gan Lietuvā ir aizkavējies, kas varētu būt saistīts ar nepieciešamajām diskusijām saistībā ar būtisku izmaiņu ieviešanu, ko paredz minētā direktīva.
Kā norāda jurists Artūrs Gurskis, Direktīvas 2014/24/ES pārņemšana ir aktuāla arī Lietuvai. Viens no interesantākajiem Lietuvas Publisko iepirkumu likumu izmaiņu jautājumiem ir paredzēt iestāžu apakšnodaļām lēmuma pieņemšanas tiesības attiecībā uz to kompetencē esošajiem iepirkumiem, attiecīgi ļaujot šādā gadījumā noteikt paredzamo līgumcenu atbilstoši konkrētās nodaļas vajadzībām. Lai šādu aktivitāti varētu veikt, iestādes apakšnodaļai jāiekļaujas konkrētos kritērijos, piemēram, tām nevar būt juridiskas personas statuss, taču tām var piemist autonomu lēmumu pieņemšanas tiesības attiecībā publiskā iepirkuma rīkošanu, tās budžetā jābūt atsevišķai pozīcijai, kas attiecas uz publisku iepirkumu rīkošanu, kā arī tām jābūt iespējai patstāvīgi slēgt iepirkuma līgumus un veikt maksājumus.
Lietuvas Publisko iepirkumu likumu grozījumi attieksies arī uz ierobežojumiem slēgt in-house līgumus (in-house līgums ir līgums, ko noslēdz pasūtītājs ar institūciju, ko tā pilnībā kontrolē (skaidrojums izriet no Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 7. punkta)). Ar 2016. gada 12. maija grozījumiem šajā jautājumā Latvijas Publisko iepirkumu likuma regulējums netika mainīts (in-house līgumu slēgšana ir Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3. panta 7. punktu). Taču, kā liecina Ministru kabineta tīmekļa vietnē pieejamā informācija, saskaņā ar jauno Publisko iepirkumu likumprojektu izņēmumu in-house līgumu noslēgšanai plānots paplašināt atbilstoši direktīvas 2014/24/ES regulējumam, paredzot likuma piemērošanas izņēmumu piemērot arī gadījumos, ja līgumi tiek slēgti starp viena pasūtītāja kontrolētām personām vai kontrolētā persona līguma slēgšanas tiesības piešķir pasūtītājam, kas to kontrolē.
In-house līgumus Lietuvā ir atļauts slēgt tikai starp tādiem subjektiem, kuriem ir iestādes līgumslēdzējas statuss. Lietuvas Publisko iepirkumu likums iegūs papildu regulējumu (nav iekļauts direktīvā 2014/24/ES) tiem, kas vēlas noslēgt in-house līgumu, kura mērķis ir pierādīt, ka attiecīgais in-house līgums ir efektīvāks par standarta publisko iepirkumu procesu. Šis in-house līgumu slēgšanas regulējums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka šāda līguma noslēgšana nekalpotu kā līdzeklis, lai izvairītos no publisko iepirkumu rīkošanas, kā arī lai nodrošinātu, ka labumu gūšana no in-house līguma būtu pēc iespējas lielāka (piemēram, labumu no in-house līguma gūtu ne tikai attiecīgie līgumslēdzēji, bet arī, piemēram, sabiedrība).
Visu A. Gurska rakstu varat lasīt žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" 2016. gada jūlija numurā.
