2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā normas, kas noteiks PVN piemērošanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem. Šīs normas ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) Padomes Īstenošanas regulā Nr. 1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu Nr. 282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu.
Papildus minētajai regulai ir sagatavots arī ES Komisijas skaidrojums par regulas normu piemērošanu (Explanatory notes on EU VAT place of supply rules on services connected with immovable property that enter into force in 2017).
Ina Spridzāne, SIA Leinonen nodokļu konsultante, skaidro - regulas Nr. 1042/2013 13.b pantā ietvertais nekustamā īpašuma saraksts ir izsmeļošs, un tā mērķis ir PVN piemērošanas mērķiem nošķirt nekustamo īpašumu no kustamā īpašuma. Sarakstā ietverts īpašums, ko nevar viegli kustināt (zeme, ēkas, koki, lauksaimniecības ražas) un preces, ko var kustināt, ja tās veido daļu no nekustamā īpašuma, jo ir tajā integrētas (lifti, durvis, logi) vai arī bez kurām ēka vai būve nav pilnīga. Specifiska daļa no zemes, tai skaitā zem zemes virsmas, ir uzskatāma par nekustamo īpašumu, ja ir iespējams uz šo daļu nodibināt īpašuma vai valdījuma tiesības, t.i., tiek nodotas tiesības ar šo īpašumu rīkoties kā īpašniekam .
Nekustamais īpašums ir arī augsne, tai skaitā augsne, kas atrodas zem ūdens, piemēram, upes, ezera, jūras u.tml., augi, kas sakņojas zemē (ražas, koki) un ūdens tilpē (ezers, upe), ja tie netiek pārvietoti. PVN piemērošanas mērķiem nekustamais īpašums ir arī viss, kas atrodas zem augsnes zemē un netiek pārvietots, piemēram, naftas atradnes, minerālu atradnes u.tml. ir uzskatāmas par nekustamo īpašumu.
Skaidrojumā norādīts, ka par nekustamo īpašumu uzskata arī sabiedrisko īpašumu (ostas, ezerus, publiskos parkus u.tml.), jo arī uz tiem var nodibināt īpašuma vai valdījuma tiesības.
Ēkas un būves ir uzskatāmas par nekustamo īpašumu, ja tās atrodas uz zemes vai zemē, virs vai zem jūras līmeņa, tai skaitā ceļi, tilti, ostas, lidlauki, cauruļvadi, vēja turbīnas, dambji u.tml., ja tās ir fiksētas uz zemes vai zemē un nav vienkārši izjaucamas un pārvietojamas. Ar viegli izjaucamu un pārvietojamu saprot darbību, kas neprasa lielu piepūli un būtiskas izmaksas. Arī gadījumā, ja īpašums pēc būtības ir pārvietojams (dzīvojamās laivas, jahtas, karavānas), to uzskata par nekustamo īpašumu, ja tas ir fiksēts uz zemes vai zemē un šī fiksācija bez lielas piepūles un izmaksām nav pārtraucama. Praktisku problēmu šajā gadījumā var radīt subjektīva pieeja, jo katrai personai var būt atšķirīga sapratne par to, kas ir vai kas nav vienkārši. Tāpēc skaidrojumā ir sniegti novērtējuma kritēriji, vai objekts ir vienkārši nojaucams vai pārvietojams:
1) vai demontāžai un pārvietošanai ir nepieciešamas profesionālas iemaņas un instrumenti, tai skaitā transports pārvietošanai,
2) demontāžas un pārvietošanas izmaksu salīdzinājums ar ēkas vai būves vērtību,
3) laiks, kas nepieciešams demontāžai,
4) vai demontāžas un pārvietošanas rezultātā būve tiek iznīcināta vai arī tās vērtība būtiski samazinās.
Papildus tam ir svarīgi zināt, kāds ir sākotnējais nodoms būves novietošanai konkrētā vietā. Ja tas ir pārvietojams pludmales bārs, kuru pludmalē novieto tikai sezonas laikā, tas norāda uz to, ka īpašums ir viegli pārvietojams, pat ja tas tiek fiksēts uz zemes .
Par nekustamo īpašumu uzskata arī tā visas atsevišķās daļas, bez kurām īpašums nevar funkcionēt vai nav pilnīgs. Vai konkrētā prece ir uzskatāma par tādu, bez kuras ēka ir uzskatāma par nepilnīgu (nefunkcionējošu), ir atkarīgs no ēkas vai būves izmantošanas mērķa. Attiecībā uz dzīvojamo ēku logi un durvis ir uzskatāmi par šādas ēkas neatņemamu elementu, savukārt tunelim, tiltam vai pat noliktavai tā var nebūt būves neatņemama sastāvdaļa. Tāpat jebkurš elements, iekārta vai mašīna, kas ēkā vai būvē ir ierīkota ilgtermiņa lietošanai un kuru nav iespējams pārvietot, nenojaucot vai nepārveidojot ēku vai būvi, ir uzskatāms par nekustamo īpašumu. Skaidrojumā teikts, ka ar ierīkošanu (instalēšanu) saprot ievietošanu vai fiksāciju pozīcijā, kas padara ēku vai būvi gatavu lietošanai. Savukārt ar nojaukšanu tiek saprasts process, kura rezultātā ēka vai būve vairs neeksistē vai arī nevar tikt salabota. Ēkas vai būves pārveidošana regulas kontekstā nozīmē darbības, kas rada nozīmīgas izmaiņas un kuras prasa laika, darbaspēka un citus resursus.
Nepabeigtās celtniecības objekti ir nekustamais īpašums kopš brīža, kad tiek fiksēti uz zemes, neskatoties uz tā gatavības pakāpi. Regulas 13. b pantā minētās nekustamā īpašuma kategorijas nav savstarpēji izslēdzošas, tieši otrādi, tas var atbilst vairākām no pantā minētajām kategorijām.
Rakstu lasiet arī žurnāla "Bilance" maija numurā.
