Pienākums aprēķināt slimības naudu savam darbiniekam par darbnespējas periodu no 2. līdz 10. kalendāra dienai atrunāts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantā (MunSA likums). Kā norāda Maija Grebenko, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, šāda veida izmaksai ir nosaukums “slimības nauda” saskaņā ar darbnespējas A lapu, un šobrīd tā aprēķinā nekas netiek grozīts. Vienīgi jāatceras, ka A lapas apmaksu veic darba devējs un tā ir balstīta uz darbinieka vidējo izpeļņu. Ar attiecīgo procentu no vidējās izpeļņas tiek apmaksātas darbinieka potenciālās darba dienas vai stundas. Aprēķinot vidējo izpeļņu, ir ņemta vērā darbinieka alga, piemaksas un prēmijas pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Likums nosaka tikai ierobežojumu “no lejas”: ne mazāk par 75%, ne mazāk par 80% un neaizliedz darba devējam izrādīt pret darbinieku lielāku labvēlību.
Slimības nauda netiek aprēķināta darba ņēmējam – biežāk tā ir fiziska persona (kas nav reģistrēta kā patstāvīgs nodokļu maksātājs), kas ar pasūtītāju (fizisko vai juridisko personu) slēdzis uzņēmuma līgumu.
Savukārt, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 10 kalendāra dienām, saistīta ar slima bērna līdz 14 gadiem kopšanu vai saistīta ar sievietes grūtniecību pirms un pēc dzemdībām, gan darbiniekam, gan darba ņēmējam (uzņēmuma līguma gadījumā) tiek izsniegta B lapa.
B lapu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un izmaksājamā summa ir slimības pabalsts. Atšķirībā no slimības naudas slimības pabalsta aprēķinā piedalās visas summas, kas bija norādītas visu darba devēju ziņojumos, proti, tās, no kurām tika veiktas sociālās iemaksas. Tātad tiks ņemta vērā alga, piemaksas, prēmijas, dāvanas, slimības nauda, atvaļinājuma nauda, darba devēja pabalsti, summas, kas pārsniedz dažādus ierobežojumus (dienas nauda komandējumā/darba braucienā, apdrošinot darbinieku…). Kopējais nosaukums visām šādām summā ir “apdrošināšanas iemaksu alga”.
Jāiegaumē viena svarīga lieta: B lapas periods attiecas uz visām personas darba vietām. Lapa netiks apmaksāta, ja trijās darba vietās darbiniekam ir B lapa sakarā ar “lauztu kāju”, bet ceturtajā – darba devējs uzrāda ziņojumā nostrādātās stundas un atlīdzību (tāpēc, ka šeit ir vieglāks darbs un to varēja paveikt “sēdus”, arī būdams uz kruķiem)!
Vispārējā gadījumā pabalsta aprēķināšanas kārtību nosaka MunSA likuma 31. pants “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai”.
“Vidējo izpeļņu” šajā gadījumā sauc par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (v.a.i.a.), un tā ir nosakāma un izmaksājama darba ņēmējam par kalendāra dienām, nevis par darbinieka darba dienām.
V.a.i.a. valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu. Šis periods tiek ņemts vērā ar novirzi atpakaļ uz diviem mēnešiem. Piemēram, ja tiesības uz pabalstu radās novembrī, tad no aprēķina izslēdz visas summas, kas bija aprēķinātas par oktobri un septembri. Tātad v.a.i.a. rēķinās no ienākumiem periodā: iepriekšējā gada 1. septembris – šā gada 31. augusts. Ienākumu kopsumma tiek dalīta ar 365 (vai 366) kalendāra dienām, iegūstot kalendāra dienas v.a.i.a., no kuras fiziskai personai maksās slimības pabalstu par katru darbnespējas kalendāru dienu 80% apmērā.
Lai v.a.i.a nebūtu iespaidota (nebūtu mazāka) ar personas ienākumu neesamību atsevišķos gada laikā esošos periodos, no 365 kalendāra dienu skaita izslēdzami šādi periodi:
- pārejošā darba nespēja
- grūtniecības un dzemdību atvaļinājums
- atvaļinājums bērna tēvam
- atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu
- bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ.
Tātad ienākumu summa 12 mēnešos tiks dalīta tikai ar to dienu skaitu, kad darbinieks reāli ir pelnījis (31. panta 7. daļa).
Vairāk par slimības pabalstu izmaksu pašlaik un turpmāk, lasiet žurnāla Bilance novembra pirmajā numurā.
