Latvija ir to valstu vidū, kur pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšana ir īpaši aktuāla, jo tā ir viens no fundamentāliem ēnu ekonomiku veidojošajiem elementiem. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākās nodokļu menedžeres Sabīne Vuškāne un Dace Everte norāda, ka izkrāptā PVN summa parasti tiek izmantota dažādu ēnu ekonomiku veicinošu pasākumu nodrošināšanai, piemēram, lai izmaksātu aplokšņu algas darbiniekiem, sagādātu nereģistrētai tirdzniecībai paredzētus preču krājumus, kukuļošanai un citām nelegālām darbībām.
2016. gada septembrī Eiropas Komisija publicēja PVN plaisas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pētījuma rezultātus par 2014. gadu. Saskaņā ar šo pētījumu Latvijā PVN plaisa 2014. gadā pārsniedza 23%, kas nozīmē, ka valsts budžetā netika iekasēti 23% PVN ieņēmumu jeb 547 miljoni eiro. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs ES ir aptuveni 10%. Ar šādu rezultātu Latvija, neraugoties uz salīdzinoši mazu ekonomiku un lielu uzraugošo iestāžu un ierēdņu skaitu, ierindojusies 8. vietā ES.
Nodokļu menedžeres uzskaitījušas Latvijā īstenotos paņēmienus cīņā pret PVN izkrāpšanu.
Nr.1. Apgrieztā PVN maksāšana
Latvijas nodokļu administrācija ir izstrādājusi nopietnu pasākumu kopumu PVN krāpnieku izkaušanai. Kā pirmās un efektīvākās zāles pret PVN izkrāpšanu ir apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešana nozarēs, kurās PVN izkrāpšana notiek vislielākajos apjomos. Latvijā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība ir ieviesta šādām nozarēm:
- preču un pakalpojumu grupas
- kokmateriālu piegāde un ar to saistīti pakalpojumi (tagad arī malka, šķelda, skaidas, koksnes atlikumi u.c. kurināmais) – no 01.07.1999., vēlāk papildināts
- metāllūžņu piegāde un ar to saistīti pakalpojumi – no 01.10.2011
- būvniecības pakalpojumi (tikai bezskaidras naudas norēķini) – no 01.01.2012
- mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādes (tikai bezskaidras naudas norēķini) – no 01.04.2016
- graudu un tehnisko kultūru piegādes (kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapša sēklas) – no 01.07.2016
- neapstrādāti dārgmetāli un to pusfabrikāti, neapstrādāti dārgmetālu sakausējumi un to pusfabrikāti, neapstrādāti dārgmetālu plaķēti metāli; dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņi un atlūzas – no 01.01.2017.
Tomēr apgrieztā PVN maksāšanas kārtība nav vienīgais veids, kā apkarot krāpšanu. Turklāt ES kontekstā tas tiek vērtēts kā atkāpe no PVN sistēmas pamatprincipiem, tādēļ netiek atbalstīta pārmērīgi plaša apgrieztās PVN maksāšanas kārtības izmantošana. Proti, EK ieskatā, ieviešot apgriezto PVN maksāšanas kārtību, visa PVN iekasēšana notiek pēdējā preču un pakalpojumu patēriņa stadijā, kas tādējādi rada dalībvalstīm papildu neiekasēšanas riskus un kropļo klasisko PVN sistēmu. Tādēļ apgrieztā PVN maksāšana būtu izmantojama, lai apturētu strauju PVN krāpšanas gadījumu pieaugumu kādās konkrētās nozarēs, bet pagaidām nav izmantojama kā vispārīga metode PVN iekasēšanas nodrošināšanai.
Nr.2. Atšifrējums gan iegādes, gan piegādes rēķiniem, kuros darījumu summa pārsniedz 1 430 eiro.
Šis pienākums, lai arī radīja papildu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, tomēr izrādījās ļoti efektīvs, jo ļāva VID IT sistēmām, analizējot uzņēmumu deklarāciju datus, automātiski atklāt karuseļa krāpšanas shēmas, identificēt aizdomīgus darījumus. Vēlāk, iepazīstoties ar Latvijas pozitīvo pieredzi, arī citu valstu nodokļu administrācijas sāka pakāpeniski ieviest pienākumu deklarēt ne tikai iepirkumus, bet arī citiem uzņēmumiem pārdoto preču apjomus, nosakot savai ekonomiskajai situācijai piemērotus deklarēšanas sliekšņus.
Nr.3. Salīdzinoši augstas soda naudas un nokavējuma naudas.
Nr.4. Aktīva nodokļu maksātāju auditēšana.
Nr.5. Investīcijas IT risinājumos.
Nr.6. Valdes locekļu atbildība, kriminālatbildība – ja pierādīts nolūks veikt krāpšanu.
Nr.7. Automašīnu tirgus sakārtošana – VID un CSDD savstarpējā sadarbība, pastiprināta tirdzniecības uzņēmumu kontrole potenciāli ļaus apturēt PVN izkrāpšanu šajā nozarē.
Nr.8. Šaubīgo rēķinu aplikācija – jauns rīks, par kura efektivitāti pašlaik vēl ir pāragri spriest.
Par to, kādus paņēmienus cīņai pret PVN izkrāpšanu izmanto citās ES dalībvalstīs uzzināsit, iepazīstoties ar žurnāla Bilances Juridiskie Padomi novembra numurā publicēto rakstu „Eiropas Savienības pieredze PVN krāpšanas apkarošanā”.
