Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu, norāda Una Petrauska, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru.
2014. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(turpmāk tekstā – IIN likums). Līdz ar šiem grozījumiem pirmo reizi likumā tika noteikts domājamo, jeb nosacīto ienākumu apmērs valdes locekļa darbaspēka nodokļu maksāšanai (IIN likuma 8. panta 2.9 punkts). Tiek uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst minimālās mēneša algas apmēram. Šis regulējums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša algas apmēru, ja iepriekšējā taksācijas gadā nav bijis darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kas nav mazāka par minimālo mēneša darba algas apmēru,
un ja kapitālsabiedrības apgrozījums ir pārsniedzis 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājumu ar koeficientu 3,3 vai arī ja taksācijas gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums.
Lai vienādotu IIN likuma 8. panta 2.9 punkta piemērošanu, 2014. gada 26. septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", nosakot, ka IIN likuma 8. panta 2.9 daļā minētais apgrozījums jāvērtē kā attiecīgā taksācijas gada attiecīgā mēneša apgrozījums.
Lai arī ar šiem grozījumiem tika sperts svarīgs solis likuma piemērošanas vienādošanai, praksē tika konstatēts, ka noteikumu formulējums ir neprecīzs un rada plašas interpretācijas iespējas. Par galveno interpretācijas objektu kļuva gadījumi, kad kapitālsabiedrībā ir vairāk par vienu valdes locekli. Proti, kad izpildīti visi IIN likuma 8. panta 2.9 punktā noteiktie kritēriji, nodoklis ir jānomaksā tikai par viena vai visu valdes locekļu domājamajiem ienākumiem.
Pavisam nesen, t.i., 2016. gada 2. decembrī, stājušies spēkā 2016. gada 29. novembra grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 par IIN likuma piemērošanas kārtību, precizējot noteikumu 18.7 punktu par valdes locekļu domājamo ienākumu atbilstoši IIN likuma 8. panta 2.9 daļas redakcijai.
Kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā.
Tādējādi MK noteikumos ir precīzi noteikts, ka, izpildoties IIN likuma 8. panta 2.9 daļā noteiktajiem kritērijiem, ir pienākums veikt nodokļa maksājumu par visiem valdes locekļiem no objekta, kas ir minimālās algas apmērā, neatkarīgi no valdes locekļu skaita konkrētajā kapitālsabiedrībā.
Tomēr, kā atzīmē zvērināta advokāte, grozījumi nodokļu likumdošanā nekādā veidā neprevalē pār Komerclikuma noteikumiem attiecībā uz valdes locekļu tiesību saņemt atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. IIN likums neuzliek par pienākumu valdes locekļiem reāli izmaksāt atlīdzību minimālās algas apmērā, bet gan nosaka kapitālsabiedrības pienākumu veikt minimālo IIN maksājumu.
Vairāk par izmaiņām nodokļu likumos, kas noteic pienākumu maksāt atlīdzību valdes locekļiem, var lasīt žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" februāra numurā.
