Reorganizācija ir juridiskās personas izbeigšanās vai citas tiesiskā stāvokļa izmaiņas, kas izraisa tiesību un pienākumu pāreju no vienas juridiskās personas pie otras. Uzņēmuma reorganizācija ir sarežģīts process kā no tiesiskā, tā no ekonomiskā viedokļa, norāda Olga Zadorožnaja, firmas „PVN konsultācijas” valdes locekle.
Lai to veiksmīgi realizētu, ļoti svarīgi ir orientēties nodokļu likumdošanā un grāmatvedības jautājumos, jo nepareiza reorganizācijas procesa atspoguļošana grāmatvedībā var izraisīt nopietnas kļūdas nodokļu aprēķināšanā un attiecīgi arī lielus ekonomiskus zaudējumus organizācijai.
Komerclikuma 334.–337. pantā it noteikti šādi komercsabiedrību reorganizācijas veidi:
- apvienošana, kuru savukārt iedala pievienošanā un saplūšanā;
- pārrobežu apvienošana ir tādu divu vai vairāku kapitālsabiedrību apvienošana, no kurām vismaz viena ir reģistrēta Latvijā, bet pārējās dibinātas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem;
- sadalīšana, kuru iedala sašķelšanā un nodalīšanā;
- pārveidošana.
Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu (visu uzņēmumu tiesības un saistības) citai sabiedrībai (iegūstošai sabiedrībai). Pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa, visas šīs sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Ja iegūstošā sabiedrība ir tikai viena, tad pēc reorganizācijas tai ir tiesības lietot pievienojamās sabiedrības (firmas) nosaukumu.
Sanāksmes, kurā tiek pieņemts lēmums par reorganizāciju, dalībnieku rīcībā ir jābūt pēdējo trīs gadu bilancei un ārkārtas bilancei, kas ir sastādīta ne agrāk kā trīs mēnešus līdz reorganizācijas paziņojuma iesniegšanai komercreģistrā (ar noteikumu, ka iepriekšējais gada pārskats ir sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas, ja ir pagājuši četri mēneši, nevis seši – tad ārkārtas bilance nav nepieciešama).
Pievienojamās sabiedrības slēguma finanšu pārskats komercreģistrā tiek iesniegts kopā ar paziņojumu par reorganizāciju (lai komercreģistrā izdarītu ierakstu par reorganizāciju).
Pievienojamai sabiedrībai (kas beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa) ir jāsagatavo un jāiesniedz VID ne tikai slēguma finanšu pārskats, bet arī UIN deklarācija.
Nodošanas aktā un reorganizācijas bilancē ir jābūt ziņām par visām kredītsaistībām, kā arī visiem prasījumiem – debitoru parādiem, ko reorganizējamā juridiskā persona nodod savam tiesību pārņēmējam. Noteikti sīki ir jāatšifrē bilancē esošās ziņas par katru kreditoru un naudas summas parādnieku. Tāpēc pirms reorganizācijas bilances vai nodošanas akta sastādīšanas ir jāveic obligāta reorganizējamās juridiskās personas īpašuma un naudas saistību inventarizācija. Inventarizācija reorganizācijas laikā ir noteikums, lai īpašuma pārmantotājam pārejošās īpašuma un finanšu tiesības uzskaitē tiktu atspoguļotas patiesi.
Uzņēmuma valde, pieņemot lēmumu par reorganizāciju, izdod rīkojumu par inventarizācijas veikšanas iemesliem un termiņiem, inventarizācijas komisijas sastāvu, inventarizācijai pakļauto objektu uzskaitījumu un citām nepieciešamām ziņām.
Inventarizācijai ir pakļautas arī vērtības, kas nepieder organizācijai, bet ir grāmatvedības uzskaitē (atrodas atbildīgā glabāšanā, iznomātas, saņemtas pārstrādei), tiek sastādīti atsevišķi inventarizācijas saraksti.
Īpašuma novērtēšana, tiesības uz ko pāriet reorganizācijas procesā, tiek noteikta SIA dalībnieku sapulcē. Pievienošanas operācijas rezultātā notiek pievienojamās sabiedrības daļu apmaiņa uz iegūstošās sabiedrības daļām. Sabiedrību daļu novērtēšanas noteikumiem arī ir jābūt noteiktiem pievienošanas līgumā. Iegūstošās sabiedrības grāmatvedības uzskaitē pašu kapitāls palielinās par pievienojamās sabiedrības tīro aktīvu summu saskaņā ar grāmatvedības datiem īpašuma un saistību nodošanas datumā.
Visu rakstu var lasīt žurnāla "Bilance" februāra pirmajā numurā, kas skatāms arī elektroniskajā arhīvā.
