No koronavīrusa Covid-19 ietekmēto nozaru frontes līnijā ir sabiedriskā ēdināšana, tūrisms, pasažieru pārvadājumi un publiskie pasākumi. Tomēr skaidrs, ka Covid-19 krīze vairāk vai mazāk ietekmēs visu sektoru uzņēmumus. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz tautsaimniecību, steidzamības kārtā ieviesti atbalsta mehānismi uzņēmumi, kas ietver dīkstāves pabalstus, nodokļu brīvdienas, kā arī kredītu garantijas un attīstības kredītus. Kopējais valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai pašlaik veido vairāk nekā divus miljardus eiro. Kādas jaunas atbalsta iespējas pieejamas uzņēmumiem?
22. martā stājās spēkā Valsts prezidenta izsludinātais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kura mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.
Dīkstāves pabalsti un nodokļu brīvdienas visu nozaru uzņēmumiem
Sākotnēji tika nolemts, ka, pirmām kārtām valsts atbalsta mehānismiem var pieteikties uzņēmēji no visvairāk skartajām nozarēm, savukārt 26. martā Ministru kabinets apstiprināja jaunus kritērijus, kas paredz, ka jebkurš uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem.
Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:
- kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 %;
- kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 %, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10 % no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
- uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
- ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.
Dīkstāves reglamentu piemēros arī uzņēmumiem ar nodokļu parādiem, paredz 2. aprīlī valdības ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.
Grozījumos noteikts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta uzņēmuma, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1000 eiro. Savukārt, ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 1000 eiro, tam būs jābūt piešķirtam nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājumam vai noslēgtai vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.
Dīkstāves pabalsts
Dīkstāves pabalsts nozīmē, ka valsts uz laiku atbalstīs darba devējus darba nespējas lapu apmaksā, kā arī segs atlīdzības darbiniekiem dīkstāves periodā. Dīkstāves regulējums ieviests, lai pasargātu darba ņēmējus no atlaišanas un bezalgas periodiem. Tas būtībā nozīmē, ka valsts maksātu algu uzņēmuma darbiniekiem pati.
Valdība paredzējusi, ka dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.
Dīkstāves laikā nodarbinātajiem tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75 % no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Tas tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI). Valsts atbalsts attieksies tikai uz uzņēmumu darbiniekiem jeb darba ņēmējiem, nevis, piemēram, valdes locekļiem.
Kā norādīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, izstrādātais mehānisms paredz, ka darba ņēmējam pēc risinājuma ir jāvēršas pie sava darba devēja, nevis jāzvana uz VID pēc palīdzības. Tikai darba devējs būs tiesīgs vērsties VID ar pieteikumu, norādot tos darba ņēmēju vārdus un uzvārdus, kuriem ir vai tiek plānota dīkstāve. Pieteikumā nepieciešams norādīt arī darbinieka bankas kontu. Pieteikuma iesniegšanas gadījumā darba devējs uzņemas pilnu atbildību par ziņu patiesumu – to iesniedzot, darba devējam jāapliecina, ka darba ņēmējs nav bijis slims vai jau esošs bezdarbnieks. Šo mehānismu plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 24. martā.
Darba devēji tiek aicināti izmantot savu EDS kontu, lai sazinātos par iespējamajiem risinājumiem. VID nodokļu administrācija izveidos arī atsevišķu telefona sakaru līniju, kurā uzņēmējiem tiks sniegta informācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par iespēju darba ņēmējiem pieteikt dīkstāves pabalstu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atbalstīs un sniegs konsultācijas uzņēmējiem, palīdzot saprast – kāda veida atbalsts tiem ir pieejams un kur iespējams vērsties tā saņemšanai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs arī norādījis, ka atsevišķi darba ņēmēji neizvēlēsies šo valsts atbalstu, bet izvēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš arī piebilda, ka tie nodarbinātie, kas patlaban ir atlaisti un ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, jau saņem attiecīgus pabalstus, jo ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums. Gadījumā, ja darba ņēmēji ir devušies bezalgas atvaļinājumā, darba devējs varēs lemt par iespēju pārtraukt bezalgas atvaļinājumu un izmantot valsts atbalstu.
Nodokļu brīvdienas
Ne visiem uzņēmumiem valsts atbalsts atalgojuma nomaksā ir nepieciešams, jo, atsaucoties uz Finanšu ministrijas pausto, ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.
Uzņēmumi, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies Covid-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.
Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, nokavējuma nauda netiek aprēķināta.
Likums paredz, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.
ALTUM atbalsta instrumenti visiem uzņēmumiem, kurus ietekmējusi Covid-19 krīze
Paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam. Jāņem vērā, ka abi ALTUM piedāvātie finanšu instrumenti paredzēti vīrusa Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, kuri pirms ārkārtas stāvokļa valstī nebija nonākuši finanšu grūtībās līdz Covid-19 krīzei.
Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi saistībā ar Covid-19 izplatību, no 25. marta uzņēmējiem piedāvā:
- kredīta brīvdienu garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu aptuveni 715 miljonu eiro apmērā. Programmā uz katriem 10-15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Kredīta brīvdienu garantijas atbalsts paredzēts gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē strādājošajiem, lai samazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts. Lai saņemtu garantiju, uzņēmumam jāvēršas savā bankā.
- apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem – tikai tiem uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai saistībā ar Covid-19 izplatību. Programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Finansējums ar samazinātām nodrošinājuma prasībām būs pieejams uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi un nav pieejami. Lai saņemtu ALTUM atbalstu, uzņēmumam jāpierāda, ka atbalsts palīdzēs pārdzīvot krīzi un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību. ALTUM aizdevumos uzņēmējiem plāno piešķirt kopumā līdz 200 miljoniem eiro.
Valsts atbalsts uzņēmumiem neatkarīgi no nozares
Likumā arī noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma.
Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020. gada 1. janvāra.
Šī nodokļa maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.
Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka šis likums. Paredzēts, ka VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārmaksāto PVN summu atmaksā īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai. Apstiprināto PVN summu VID uzņēmumiem atmaksās jau 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas. Uz šo atbalsta mehānismu var pretendēt tie uzņēmumi, kuriem ar nodokļu nomaksu līdz šim viss ir bijis kārtībā.
Savukārt sabiedrībai, uz kuru attiecas gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz patlaban spēkā esošo termiņu.
Atbalsts pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem
Valdība 31. martā apstiprināja arī atbalsta pasākumus ārkārtējās situācijas skarto pašnodarbināto personu atbalstam.
Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.
Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).
Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.
Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.
VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.
Regulāri lems par papildu atbalsta mehānismiem
Situācijai mainoties, saistībā ar Covid-19 krīzi nepieciešamo uzņēmēju atbalsta mehānismu valdība plāno regulāri, katru nedēļu, papildināt.
