Lai arī daudziem negribas ticēt jaunā gada maģijai un 1. janvāris nenozīmē neko vairāk kā jauna mēneša lapas pāršķiršanu kalendārā, ideja par jaunu mērķu nospraušanu un labu izmaiņu sākšanu no kāda konkrēta datuma nemaz nav zemē metama, jo pētījumi apliecina, ka cilvēki, kas veic darbības, kuras pakārtotas kādam noteiktam mērķim, sasniedz ievērojumi vairāk un nepamet iesākto pusceļā nekā tie, kas savus mērķus nav formulējuši. Kā nospraust jaunus mērķus un tos patiesi arī sasniegt?

Svarīgais “kāpēc”

Viens no ieteikumiem, formulējot mērķi, ir primāri domāt par to, kāpēc mēs vēlamies to sasniegt. Tas palīdzēs saprast, kādam tieši jābūt mērķim. Ir grūti plānot darbības, ja mērķis ir abstrakts, nekonkrēts, piemēram, “vēlos nopelnīt vairāk naudas” vai “vēlos vairāk brīva laika, ko veltīt saviem hobijiem vai ģimenei”. Šādi mērķi, visticamāk, nemudinās meklēt jaunus risinājumus, bet pastiprināt to, ko jau darām, un nav teikts, ka tas dos vēlamo rezultātu.

Arī pārāk pieticīgi mērķi var nebūt motivējoši, jo prāts prognozē: jā, būs nedaudz labāk, taču kopumā nekas būtiski nemainīsies. Tāpat virkne autoru apraksta situācijas, kad nav skaidrs “kāpēc” un līdz ar to prāts vairāk fokusējas uz “kā es to sasniegšu”, proti, uz taktiskajām lietām. Arī šis aspekts ir svarīgs, taču “kāpēc” ir svarīgāks – tas mudinās nepadoties un meklēt dažādus ceļus, kā sasniegt mērķi. Jo ne vienmēr mēs pareizos ceļus varam izdomāt iepriekš – iespējams, mums trūkst zināšanu vai pieredzes, taču, ja nebūs mērķa un iemesla, mēs varam palaist garām iespējas, kas varētu mūs pie tā aizvest.

Kas atšķir vēlmes no mērķiem

Populārais amerikāņu uzņēmējs un vairāku grāmatu autors Roberts Kijosaki (Robert Kiyosaki) uzskata, ka mērķiem jābūt skaidriem, vienkāršiem un formulētiem rakstiski. Ja tie nav pierakstīti un netiek katru dienu pārskatīti, tie nav īsti mērķi – tās ir tikai vēlmes. Viņaprāt, cilvēki bieži apstājas un nepiepilda savus sapņus tāpēc, ka viņu iekšējais “mazais es” uzveic “lielo es” – to, par ko cilvēks varētu kļūt.

Lai tā nenotiktu, ir svarīgi formulēt mērķus un soli pa solim virzīties uz to sasniegšanu. Citādi var sanākt kā stāstā par trim putniem: ja trīs putni sēž uz vadiem un divi nolemj aizlidot, tad cik putnu paliek uz vadiem? – Joprojām trīs. Jo kaut ko nolemt vēl nenozīmē to sasniegt.

Viens no lielākajiem šķēršļiem ir mūsu pašu šaubas par sevi, un daudzi “paliek sēžam uz vadiem” tāpēc vien, ka vienkārši baidās no pārmaiņām un iespējamām kļūdām.

Taču Kijosaki ir pārliecināts, ka no kļūdām nevajag baidīties – no tām vajag mācīties, un pieredze ir vislabākais skolotājs. Iedvesmojošs, skaidri formulēts mērķis var palīdzēt tikt šīm bailēm pāri un katrs solis ceļā uz to – nokļūt tur, kur vēlamies būt.

5 soļi mērķu definēšanā

Džons Norkross iesaka 5 soļus, kā formulēt mērķus, lai būtu pēc iespējas lielāka varbūtība tos sasniegt.

• Pirmkārt, mērķim jābūt saistītam ar sevi vai savu uzņēmumu. Liela daļa cilvēku uzstāda mērķus, kas ir saistīti ar citu uzvedību vai paradumiem – piemēram, “mazāk konkurentu aktivitāšu” vai “zinošāki klienti” –, bet šādi mērķi, protams, ir visai grūti sasniedzami. Tāpat mums nebūs motivācijas tiekties uz citu izvirzītiem mērķiem, ja paši to negribēsim – piemēram, draugi teiks, ka strauji jāaudzē biznesa apjomi, bet mums patiesībā vairāk gribēsies radīt kādu inovatīvu produktu. Mums ir lielākas izredzes sasniegt to, ko vēlamies un kam ticam paši.
• Otrkārt, mērķim jābūt izmērāmam – citādi būs grūti sekot līdzi progresam tā sasniegšanā un tas nebūs motivējoši.
• Treškārt, mērķim ir jābūt reālam. Nereti mums ir lieli ilgtermiņa sapņi, un tādiem ir jābūt, bet praktiski tos labāk sadalīt vairākos konkrētos īsākā termiņā sasniedzamos mērķos – līdzīgi kā garāku līniju sadalīt īsākos laika un rezultātu nogriežņos, kas ļaus izmērīt progresu un svinēt arī nelielos panākumus. Tāpat ir vērts paturēt prātā, ka ne viss vienmēr izdodas, un iemācīties pārdzīvot neveiksmes – nevis kā negaidītu, liktenīgu pavērsienu, bet kā procesa sastāvdaļu, kas liek izdarīt secinājumus un mēģināt vēl vai darīt citādāk.

• Ceturtkārt, mērķim ir jābūt sasniedzamam pašu spēkiem. Mums nevajadzētu izvirzīt mērķus, kas ir sasniedzami tikai tad, ja “visa pasaule sadodas rokās”. Arī tā var notikt, taču iespējamība, ka tā notiks, un, vēl jo vairāk, iespēja to ietekmēt ir visai niecīga. Protams, neveiksmes gadījumā tad būs vieglāk, jo vainīgs būs kāds cits, taču tas nepalīdzēs sasniegt iecerēto. Tāpat ir svarīgi problēmas formulēt tā, lai tās būtu atrisināmas. Piemēram, nevis “es nevaru to izdarīt”, bet “es baidos kļūdīties, darot to vai citu lietu” vai “man pagaidām trūkst zināšanu vai pieredzes, lai to izdarītu kādu lietu”.
• Piektkārt, mērķim ir jābūt pozitīvi tendētam. Pat, ja problēma, ko gribat atrisināt, ir saistīta ar kaut kā negatīva (piemēram, izmaksu) samazināšanu, Džons Norkross, iesaka to pašu mērķi formulēt pozitīvi – ko sasniegt (piemēram, palielināt efektivitāti vai jaudu).

4 pārmaiņu posmi

Lai pārvarētu šaubas un bailes, ir svarīgi izprast, kas notiek mūsu prātos. Amerikāņu psihologs Džons Norkross (John Norcross) apraksta četrus pārmaiņu posmus un to, kā katrā no tiem jūtamies.

1. Pirmais ir pārdomu posms – tajā cilvēks apzinās, ka problēma pastāv, un nopietni domā par tās pārvarēšanu, bet vēl nav gatavs rīkoties.
2. Otrs ir sagatavošanās posms, kad cilvēkam jau ir noteikta apņemšanās un viņš ir gatavs spert pirmos soļus. Šis ir brīdis, kad skaidri jādefinē mērķi un jāgrib tos sasniegt.
3. Trešais ir darbības posms, kurā tiek pieliktas aktīvas pūles mērķa sasniegšanai. Šis posms var būt gana ilgs, taču ir svarīgi, lai tajā veiktās darbības būtu redzamas – tas var palīdzēt citiem tās atbalstīt, ļaujot ātrāk sasniegt mērķi (piemēram, ja uzņēmums par savām darbībām raksta sociālajos tīklos, cilvēki ar šīm ziņām dalās un tās pamana potenciālie klienti un sadarbības partneri). Tāpat ir svarīgi, lai šajā posmā jau būtu vērojams kāds progress un lai būtu pacietība turpināt arī tad, ja piedzīvota kāda neveiksme.
4. Ceturtais ir uzturošais posms. Tajā svarīgi neapstāties pie pirmajiem sasniegumiem un mērķtiecīgi doties tālāk. Šis liekas visvienkāršākais posms, jo šķiet, ka aktīvas darbības iekustinātās lietas turpinās virzīties uz priekšu pašas, inerces pēc, taču tā nebūt nav un daudzos gadījumos apstāšanās var nozīmēt arī kritienu atpakaļ. Tomēr pētījumi apliecina: jo tālākā posmā esam, jo lielāka iespēja būt veiksmīgiem.

Alberts Einšteins teicis, ka nevienu problēmu nevar atrisināt tajā pašā apziņas līmenī, kādā tā tikusi radīta. Tāpēc katrs no šiem pārmaiņu posmiem ir svarīgs solis ceļā uz panākumiem.