Nezinu un negribu zināt
Iemesli, kāpēc cilvēki nesteidzas kārtot mantojuma lietas, ir dažādi, sākot no emocionālajiem, tātad nepatiku domāt par to, ka cilvēks nav mūžīgs, vai pat māņticību – ka tikai nepiesaukt nelaimi, līdz elementāram zināšanu un izpratnes trūkumam. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairāk nekā piektā daļa aptaujāto nav informēti par to, ka mantojums paredz arī parādu mantošanu, kas pēcāk var radīt nepatīkamus pārsteigumus tuviniekiem. Daudzi nezina, kas jādara, kur jāiet un cik jāmaksā, ja vēlas, piemēram, noslēgt mantojuma līgumu vai testamentu. “Saprotams, ka par savu aiziešanu un ar to saistītiem aspektiem cilvēkiem negribas nedz domāt, nedz runāt, tomēr katra paša labā ir vismaz reizi noturēt sarunu par mantojuma lietām ar saviem tuvākajiem. Tas nepieciešams, lai aizgājēja griba patiesi piepildītos tādā mērā, kā tas iecerēts. Turklāt mantojuma lietu sakārtošanu ir vērts apsvērt ikvienam neatkarīgi no vecuma un īpašuma lieluma, jo mantojumā līdzcilvēki var saņemt ne tikai īpašumu, naudu un citas vērtīgas lietas, bet arī parādsaistības. Lai no šādām nepatīkamām situācijām izvairītos, savlaicīgi jādodas pie jomas eksperta, kas kliedēs bažas, sniegs atbildes uz neskaidriem jautājumiem un atbilstoši situācijai sakārtos mantojuma juridisko pusi,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Testaments – ne tikai sirmgalvjiem
“Testaments vai mantojuma līgums jau sen nav dokuments, kuru sastāda tikai sirmgalvji. Dzīvoklis, zeme, kaut nedaudz naudas bankā, arī nelielas materiālās vērtības ir tā vērtas, lai aizdomātos par savas pēdējās gribas izteikšanu, tādējādi sakārtojot lietas, vēl dzīvam esot, bet galvenais – atvieglojot mantiniekiem savas mantas pārņemšanu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka tad, ja testamenta nav vispār, cilvēka vietā lēmējs būs likums, bet diemžēl kādreiz tas ir iemesls strīdiem aizgājēja tuvinieku starpā,” uzsver Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš. Katru gadu pēdējo gribu pie Latvijas zvērinātiem notāriem testamentā pauž vidēji 3000 cilvēku, un Zvērinātu notāru padomes statistika liecina, ka kopš atteikšanās no lieciniekiem (2014. gadā) pie notāriem sagatavoto testamentu skaits ir pieaudzis divas reizes. Savukārt mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā. “Tam, kurš vēlas viest skaidrību par to, kā viņa manta būtu sadalāma pēc nāves, ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli – atnākt pie zvērināta notāra. Ņemot vērā cilvēka vēlmes un ieceres par savas mantas likteni pēc viņa aiziešanas, zvērināts notārs zinās ieteikt, kuru no trim ceļiem izvēlēties, lai paustu savu gribu, – sastādīt testamentu, noslēgt ar izraudzīto mantinieku mantojuma līgumu vai nedarīt neko un ļaut, lai mantojuma sadale norit saskaņā ar likumu, ja pēdējā griba saskan ar likumā noteikto,” stāsta Jānis Skrastiņš.
Kas jāzina, atstājot vai saņemot mantojumu:
