Iekļaušana un dažādība ir tēmas, kas pēdējos gados arvien spēcīgāk iezīmējas uzņēmējdarbības vidē. Tomēr, kā uzsver Swedbank Latvija dažādības, līdztiesības un iekļaušanas jomas vadītāja Inese Blaua-Brēķe, tā nav tikai formāla iniciatīva vai atsevišķa kampaņa. Tā ir ikdienas dzīves filozofija, kas caurstrāvo visu bankas darbību, kļūstot par būtisku pamatu uzņēmuma kultūrai.
Swedbank komunikācijā bieži tiek uzsvērts princips – pamanīt un novērtēt ikvienu, arī tos, kuri nevar vai nejūtas droši par sevi iestāties.
"Šī pieeja praksē nozīmē, ka iekļaušanai ir jābūt pašsaprotamai lietai, par kuru rūpējas katrs darbinieks, veidojot procesus, aktivitātes vai organizējot pasākumus," skaidro Inese Blaua-Brēķe.
Dažādība praksē
Kā piemēru viņa min bankas "paplašinātās ģimenes" konceptu, kas jau vairākus gadus palīdz praktiski aptvert, cik daudzveidīgas var būt ģimenes formas pretēji bieži redzētam modelim ar ar mammu, tēti un bērniem.
Paralēli šim konceptam, Swedbank piedāvātie labumi tiek veidoti tā, lai tie būtu pieejami maksimāli plašam kolēģu lokam, neatkarīgi no ģimenes vai dzīves situācijas.
"Brīvdienas, kuras banka piešķir papildus valstī noteiktajām, kā arī dažādi monetārie labumi ir veidoti tā, lai ievērotu vienlīdzību un rūpes par visiem darbiniekiem uzņēmumā," stāsta Inese.
Tāpat viņa min darbu pie izmaiņām saistībā ar Piekļūstamības direktīvas stāšanos spēkā.
“Šīs izmaiņas attiecas uz klientiem sniegtiem pakalpojumiem, taču Swedbank apzināti paplašina šo pieeju arī iekšējā vidē – lai paši darbinieki saprastu un pielietotu iekļaujošus principus ikdienā. Mēs sapratām, ka, neveicinot plaša klāsta izpratni pašiem darbiniekiem, mēs nespēsim nodrošināt labākos risinājumus arī klientiem,” skaidro Inese.
Pārvarot izaicinājumus un mācoties kopā
Swedbank atklāti runā ne tikai par sasniegumiem, piemēram, taisnīgu atalgojumu un dzimumu līdzsvaru komandās, bet arī par izaicinājumiem, piemēram, pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
"Ir svarīgi godīgi runāt par to, kas vēl nav izdevies vai prasīs vairāk resursu un laika. Tieši atklāta komunikācija ļauj mums kopā mācīties un augt,” viņa norāda.
Vienlaikus ikdienas iekļaušana cieši saistīta ar darbinieku vienotu izpratni par uzņēmuma vērtībām un regulāru informācijas nodrošināšanu, tādēļ Swedbank regulāri organizē mācības, seminārus un pasākumus par sarežģītām un stigmatizētām tēmām – izdegšanu, depresiju, cilvēkiem ar invaliditāti un dažādu mazāk aizsargāto cilvēku grupām. Tiek izmantoti arī praktiski rīki, piemēram, Swedbank izveidotais Dažādības Simulators bija nozīmīga iniciatīva, kas palīdzēja darbiniekiem un sabiedrībai nedaudz labāk izprast neredzamos veselības izaicinājumus, kā trauksmi, dzirdes vai uztveres traucējumus.
"Šīs aktivitātes mērķis bija atgādināt un likt aizdomāties par to, ka apkārt cilvēkiem ir daudz acīm neredzamo apstākļu, kas ietekmē to, kā viņi jūtas, domā, uzvedas, un veicināt empātiju un iekļaujošu attieksmi vienam pret otru," skaidro Inese Blaua-Brēķe.
„Paralēli uzņēmuma darbam arī paši darbinieki kļūst arvien aktīvāki, iesaistoties dažādu kopienu darbā, piemēram, “Women in Tech”, Jaunie profesionāļi vai LGBT+ atbalstītāji, kas veicina izpratni un veido iekļaujošāku vidi gan uzņēmumā, gan ārpus tā," piebilst Inese Blaua-Brēķe.
Cilvēcīga pieeja un uzmanība detaļām
„Dažādības un iekļaušanas pieeja nav kaut kas unikāls, kur jāievieš jaunu uzvedību,” norāda Inese Blaua-Brēķe. „Lielākajā daļā gadījumu svarīgākais ir būt iejūtīgiem, empātiskiem, spēt veidot dialogu un uzklausīt otru pusi.” Viņa uzsver, ka pat šķietami nelielas detaļas var būt būtiskas iekļaujošas vides veidošanā – piemēram, izvēloties piemērotu ēdienu visiem darbiniekiem vai atbilstoši reaģējot uz vārdiem, kas kādam var likt justies nevērtīgam.
„Mūsu vērtības – atvērti, vienkārši, atbildīgi – tiešā veidā atbalsta šo pieeju. Aktīvā un dinamiskā biznesa vidē svarīgi ir tieši šie sīkumi, kas veido sajūtu, ka cilvēks ir sadzirdēts un cienīts.”
Inese aicina pievērst uzmanību tam, vai katrs viedoklis ir uzklausīts, vai sarežģītas situācijas tiek risinātas dialogā, vai darbinieks jūtas droši izteikt savu pieredzi un sajūtas.
Šo izpratni papildina arī regulāri uzdotie jautājumi darbinieku aptaujās – cik lielā mērā cilvēki jūtas novērtēti, vai viņi var būt viņi paši, vai nejūtas diskriminēti.
„Dati un komentāri ir pamats turpmākai rīcībai – tie palīdz mums saprast, kur nepieciešama skaidrošana vai papildu aktivitātes,” viņa norāda.
Tikpat būtiski ir informēt darbiniekus par rezultātiem un izdarītajiem secinājumiem – lai stiprinātu uzticēšanos un veidotu patiesu dialogu.
Rezultāts? „Desmit gadu laikā, kopš aktīvi strādājam ar šīm tēmām, esam ievērojuši būtisku progresu darbinieku attieksmē un rīcībā dažādības, līdztiesības un iekļaušanas jautājumos. Viņi kļūst drošāki un aktīvāk iesaistās ne tikai problēmu identificēšanā, bet arī pro-aktīvi veicinot pozitīvās pārmaiņas. Mūsu galvenais mērķis ir radīt vidi, kurā katrs jūtas droši būt pats. Tieši tāda vide stiprina ne tikai darbinieku drošību, lojalitāti un apmierinātību, bet arī padara mūs stiprākus kā komandu un uzņēmumu kopumā,” rezumē Inese Blaua-Brēķe.
