Biznesa attiecībās ar klientiem vai finanšu institūcijām CO2 emisijas ir lielums, kas nu pievienojas tradicionālajiem biznesu raksturojošajiem parametriem — apgrozījumam, tirgus daļai, peļņai, EBITDAi u. c. Šobrīd gan tikai maza daļa uzņēmumu Latvijā spēj raksturot sava uzņēmuma CO2 pēdu – sākot no emisijām, ko rada izejmateriāli, līdz produkta dzīvescikla beigām.
Sarunā starp
- Jāni Brizgu, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētāju, Latvijas Universitātes pētnieku un
- Evitu Gošu, SCHWENK Latvija valdes locekli, Vides un juridisko direktori, un
- Adriānu Kauliņu, Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāju, Biznesa ilgtspējas padomes kuratori
tiek iztirzāti galvenie veicamie soļi emisiju mērīšanā un samazināšanā, vērsta uzmanība uz problēmjautājumiem, ar ko uzņēmējiem nāksies saskarties, un identificēti biznesa vadības lēmumi, ko emisiju inventarizācijā iegūtā informācija palīdz pieņemt uzņēmuma vadībai.
CO2 savas darbības rezultātā rada katrs uzņēmums, pakalpojumus sniedzošs vai ražojošs. Uzreiz jāpiebilst, ka mērīšanas kontekstā runā par CO2 ekvivalentu – pārvēršot citu gāzu daudzumus līdzvērtīgā CO2 daudzumā ar tādu pašu globālās sasilšanas potenciālu. Lai lemtu par CO2 emisiju mazināšanu, vispirms jāsaprot, kuros procesos mans bizness rada visvairāk emisiju. Emisiju inventarizācija ir vadības instruments, kas ļauj fokusēties un veikt investīcijas būtiskākajā.
Latvijā šobrīd ar emisiju mērīšanu uzņēmēji visbiežāk saprot aprēķinus, kas jāveic dabas resursu nodokļa nomaksai, atļauju saņemšanai piesārņojošu darbību veikšanai, dalībai emisiju tirdzniecības sistēmā, vai ESG (nefinanšu) ziņojumu sagatavošanai. Šie jautājumi skar tikai daļu uzņēmumu un aptver tikai uz daļu no emisijām, kas rodas preces vai pakalpojuma dzīves ciklā, jo pašreizējā ES un Latvijā spēkā esošie tiesību akti neparedz korporatīvās CO2 pēdas mērīšanu vai atskaitīšanās standartu par tām.
Pasaulē visplašāk izmantotais ir Greenhouse Gas Protocol standarts, kā priekšrocība ir rezultātu salīdzināmība ar citiem nozares uzņēmumiem un starptautiskā atpazīstamība, kas noder uzņēmumiem daloties ar datiem ar sadarbības partneriem un klientiem, īpaši eksporta tirgos. Pēc šī standarta mēra gan organizācijas, gan produkta CO2 pēdu. Uz šo standartu un metriku atsaucas arī starptautiskās vadlīnijas uzņēmumu nefinanšu snieguma vadības un ziņošanas jomās – TCFD, GRI, SBTi u.c. Protokolam raksturīgā pieeja ir sekojoša – uz uzņēmumu attiecas emisijas visā vērtību ķēdē vai produkta dzīves ciklā, tātad arī ārpus tiešās ietekmes.
