Inta Plūmiņa, Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja
Šajā gadā spēkā stāsies Korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas (Corporate Sustainability Reporting Directive, jeb CSRD) prasības, kas sākotnēji attieksies apmēram uz 50 tūkstošiem uzņēmumu Eiropā. Jaunās prasības skars arī Latvijas uzņēmējus, kuriem pagaidām par ilgtspējas ziņošanu ir visai aptuvens priekšstats. Swedbank veiktā uzņēmēju aptauja[1] liecina, – puse no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem no ilgtspējas jautājumu iekļaušanas savā ikdienas darbā ir visai tālu. Ceturtā daļa aptaujāto uzņēmēju neredz nepieciešamību iekļaut ilgtspējas jautājumus uzņēmuma vadības ikdienas darba procesos, bet 52% uzņēmēju atzīst, ka ilgtspējas jomā paveikto pagaidām nekā neanalizē un neatspoguļo.
Pārmaiņas jau notiek, uzņēmēji aktualitāti neizjūt
Izvērtējot atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kurus uzdevām uzņēmējiem saistībā ar ilgtspēju, var secināt, ka šobrīd šis jautājums ir aktuāls aptuveni pusei uzņēmumu. Tie ir definējuši būtiskākos ilgtspējas aspektus un mērķus, regulāri analizē ilgtspējas jomā paveikto, ilgtspējas jautājumi ir ietverti kādā īpašā korporatīvās politikas dokumentā. Visai mulsinoši ir tas, ka teju divas trešdaļas uzņēmēju nezina, vai uz viņiem attiecas ilgtspējas ziņošanas prasības. Ja uzņēmuma ilgtspējas ietekme un mērķi nav skaidri, tad arī analizēt savu ilgtspējas veikumu būs visai grūti, un nebūs skaidrības, ko un kāpēc skaitīt, kā un kur nepieciešamos datus uzglabāt. Jāuzsver, ka pakāpeniski šī prasība skars aizvien lielāku uzņēmumu loku, – no nākamā gada pamatā lielos uzņēmumus, bet turpmākajos gados arī citus.
Jaunā ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva fundamentāli maina priekšstatus par to, kas tiek sagaidīts no uzņēmumiem un biznesa vides. Ilgstoši valdījušais un noteicošais uzsvars uz uzņēmumu pelnītspēju ir mainījies un nu skar uzņēmuma atbildīgumu pret planētu un sabiedrību. Tieši tas ir ilgtspējas kā domāšanas veida pamatā – pārliecība, ka mēs visi esam daļa no lielākas sistēmas, ka katrs esam atbildīgs par to, kādā pasaulē dzīvosim. Pelnītspēja kā kritērijs nekur nav pazudis, taču mūsdienu pasaulē ar to ir krietni par maz.
Savukārt ilgtspējas ziņošana ir objektīvs veids, kā pārliecināties par uzņēmumu gatavību no vārdiem pāriet pie darbiem. Būtu maldīgi šo uzskatīt par formalitāti, jo visaptverošs skats uz uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā prasa savlaicīgi un strukturēti apkopot datus par tā faktisko ietekmi uz vidi, cilvēkiem un pārvaldību. Šo drīzāk būtu jāuztver kā “darbības licenci” mūsdienu Eiropā, ņemot vērā investoru, mediju, politiķu un visas sabiedrības pieprasījumu pēc atbildīgas attieksmes jebkurā uzņēmējdarbības nozarē un izpausmē.
Pamazām aptvers aizvien vairāk uzņēmumu
Pirmajā posmā jaunās direktīvas prasības attieksies uz nelielu Latvijas uzņēmumu skaitu, tomēr tās pastarpināti ietekmēs mūs visus. Uzņēmumiem ilgtspējas ziņojumā būs jāiekļauj plaša informācija par visu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas rodas saistībā ar to augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, piemēram, piegādātājiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, klientiem, kopienām. Tāpēc ilgtspējas “radarā” jau no nākamā gada netiešā veidā iekļūs arī tie uzņēmumi, uz kuriem CSRD prasības pagaidām neattiecas. Visaptverošs skats uz ilgtspēju arī piegādātāju un biznesa partneru vidū ir saistīts ar nākotnes iespējām saņemt finansējumu un piesaistīt investorus tālākai attīstībai. Kā liecina mūsu pētījums, pagaidām vien 7% aptaujāto apzinās, ka jaunā direktīva tieši vai netieši ietekmēs arī viņu biznesu.
Tomēr jāņem vērā, ka jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības, lai gan vērstas uz uzņēmējdarbības zaļāku un ilgtspējīgāku nākotni, rada arī virkni izaicinājumu uzņēmējiem. Uzņēmējiem nepieciešams laiks un papildus resursi, lai pielāgotu esošos procesus, risinātu jautājumus saistībā ar datu standartizāciju un digitālo gatavību gan pašā uzņēmumā, gan Eiropas Savienībā kopumā, kā arī pielāgotu savu līdzšinējo darbību līdz ar regulējuma izmaiņām. Līdz ar jaunajiem izaicinājumiem nav izslēgts, ka regulējuma prasības vēl tiks pilnveidotas, lai atvieglotu uzņēmējiem šo pārmaiņu laiku.
Bizness kā pārmaiņu vēstnesis
Cerīgi ir tas, ka aptuveni divas trešdaļas no aptaujātajiem uzņēmumiem saka, ka ilgtspējas jautājumi tā vai citādi ir iekļauti uzņēmuma ikdienas procesā. Tas nozīmē, ka, lai arī izpratne par ilgtspējas lomu un jēgu vēl ir jāpilnveido, daudzi par šo jautājumu vismaz domā. Ja uzņēmējiem pavaicā, ar kādiem faktoriem ir saistāma ilgtspēja biznesā, četras izplatītākās atbildes ir produktu un pakalpojumu kvalitāte, pieejamība, drošums (12%); ētika, godīga konkurence (11%); enerģijas, resursu pārvaldība (11%); darbinieku labbūtība, dažādība un iekļaušana (10%). Visretāk aptaujātie uzņēmēji ilgtspēju asociē ar klimata pārmaiņu fizisko ietekmi un siltumnīcefektu gāzu emisijām. Jāpieņem, ka uzņēmējdarbības transformācija saikne ar klimata pārmaiņām, Latvijas biznesa vidē vēl nav pilnībā izprasta un novērtēta.
Postoši plūdi, krusa, ugunsgrēki un citas dabas katastrofas rāda to, kā izpaužas klimata pārmaiņas un liek mums apjaust, ka atbildīgums – biznesā, sadzīvē, lēmumu pieņemšanā – nav mūsu izvēle (vai direktīvu prasība), bet izdzīvošanas jautājums. Uzņēmumi visā Eiropā tuvāko gadu laikā kļūs par pārmaiņu un jaunās domāšanas vēstnešiem, kas saistīts ar ES ambiciozu mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. To ir vērts apzināties un sākt rīkoties tā, lai ilgtspējas ziņojums dabiski izrietētu no ilgtspējas jomā reāli paveiktā, nevis ziņojums būtu jāveido vien tāpēc, ka kāds to prasa. Sagatavoties ilgtspējas ziņošanas uzsākšanai palīdzēs Biznesa ilgtspējas padomes kopīgi izstrādātais ceļvedis “Ceļā uz izcilību ilgtspējas ziņošanā”, kas pieejams Swedbank blogā.
[1] Swedbank aptauja veikta Latvijā, 2023. septembrī un oktobrī, aptaujājot vairāk nekā 1350 uzņēmējus, no kuriem lielākā daļa jeb 98% bija mazie vai vidējie uzņēmēji ar darbinieku skaitu līdz 250 un apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā.
