Uzņēmēja ikdiena paiet nemitīgā lēmumu pieņemšanā, taču ikviens no mums kaut reizi ir saskāries ar jautājumu, ko un kā darīt labāk. Nereti visvērtīgākās idejas tālākai attīstībai tiek saņemtas mirklī, kad biznesa procesi un izaicinājumi pārrunāti ar kādu uzņēmumam nesaistītu cilvēku, piemēram, biznesa konsultantu.
Šajā rakstā kopā ar vairāk nekā 20 uzņēmumu un zīmolu līdzdibinātāju un biznesa konsultantu Jāni Kļaviņu skaidrosim, kas ir biznesa konsultants, kad un kāpēc nepieciešams “skats no malas” un ko ņemt vērā, lai atrastu savam uzņēmumam piemērotāko padomdevēju.
Kas ir biznesa konsultants?
Biznesa konsultants ir viena no profesijām, ko pārsvarā ieņem cilvēki, kam ir padziļinātas zināšanas par uzņēmējdarbības procesiem. Latvijā mēdz būt eksperti, kuri kvalitatīvi spēj konsultēt par vairākiem uzņēmuma virzieniem, piemēram, aptverot gan pārdošanu, gan mārketingu, gan biznesa attīstības stratēģijas. Šādas visaptverošas konsultācijas visbiežāk iespējamas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, taču reizēm biznesa konsultanti ir specializējušies vienā konkrētā tēmā, piemēram, mārketingā, finansēs, ražošanā, pārdošanā, loģistikā, cilvēkresursos un citos.
"Uzņēmējiem, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem, ikdienā ir jāpieņem daudz un dažādi lēmumi, jāveic ikdienas darbi un vienlaicīgi jādomā par uzņēmuma attīstību. Viņiem nav laika lasīt grāmatas un sekot līdzi nozares aktualitātēm tik padziļināti, kā tas reizēm būtu nepieciešams, tāpēc konsultants ir kā uzņēmējdarbības padomdevējs, kurš iedod nedaudz plašāku skatu uz notiekošajiem procesiem un reizēm arī skatu no malas. Biznesa konsultants ir kā blīve starp uzņēmēju un teoriju, uzņēmumu un citiem uzņēmumiem, kā arī personīgo cilvēcisko sajūtu par kādu situāciju un citu uzņēmēju sajūtām vai rīcību līdzīgās situācijās,” skaidro biznesa konsultants Jānis Kļaviņš.
Kad uzņēmumam nepieciešams piesaistīt biznesa konsultantu?
Nepareizs ir uzskats, ka konsultantu uzņēmumam jāpiesaista tikai mirklī, kad uzņēmumā jau ir problēmas.
“Arī ārstu mēs nepiesaistām tikai tad, kad ir jau kāda ielaista slimība. Reizēm šādās situācijās rast risinājumu ir jau par vēlu un varam tikai meklēt veidus, lai kaut nedaudz mazinātu zaudējumus. Manā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs atnāk uz konsultāciju un informē mani, ka uzņēmuma konti ir arestēti. Pie šādas notikumu attīstības es vairs nevaru palīdzēt un varu tikai ieteikt vērsties pie jurista, lai zaudējums būtu pēc iespējas mazāks,” pieredzē dalās J. Kļaviņš
Visbiežāk biznesa konsultantu piesaista, kad uzņēmumā plānotas vai pieredzētas kādas pārmaiņas:
- Iekšējās pārmaiņas uzņēmuma struktūrā visbiežāk saistītas ar uzņēmuma attīstību un izaugsmi. Piemēram, uzņēmumā vienmēr strādājis viens vai divi darbinieki, taču šobrīd aug pieprasījums un ar līdzšinējām darba rokām vairs nav pietiekami. Ir pienācis laiks, kad palīgos jāpieņem vēl kāds darbinieks. Šādās situācijās nereti rodas jautājumi, kāds darbinieks būtu piemērotākais, kā pārstrukturizēt darba pienākumus un kādā specialitātē darbinieks būtu nepieciešams. Līdzīgi, ja uzņēmumā ir neliels skaits darbinieku, kad visi dara visu, taču pienākusi nākamā izaugsmes fāze un darbiniekiem uzņēmumā jāsāk specializēties - vajag ieviest procesus, lai katram no komandas iedotu konkrētus uzdevumus un veidotu skaidru darbības sistēmu. Sākotnēji pārmaiņas var šķist pārlieku sarežģītas un nesaprotamas, taču biznesa konsultantam šādos gadījumos ir zināmi soļi un metodes, ko vislabāk pielietot konkrētā uzņēmumā un situācijā.
- Ārējas pārmaiņas - tai skaitā izmaiņas pārdošanas apjomos. Reizēm konsultantu piesaista arī procesos, ko ietekmējušas ārējas izmaiņas, piemēram Covid-19 pandēmija, satricinājumi mikro un makro tirgos utml. Kā uzsver J. Kļaviņš, pārmaiņas, ko ietekmējušas ārējās izmaiņas, nereti ir sarežģīti ieraudzīt. Piemēram, iemesls izmaiņām uzņēmuma pārdošanas apjomos nebija Covid-19 pandēmija, bet gan izmaiņas normatīvajos aktos un patērētāju uzvedībā. Lielākais izaicinājums ir saskatīt, kas ir patiesais pārmaiņu iemesls un kā to varam izmantot par labu uzņēmuma izaugsmei. Bieži vien uzņēmēja jautājums ir saistīts ar izmaiņām apgrozījumā - šādā gadījumā konsultanta uzdevums ir palīdzēt saprast, kāpēc un uz kādu pārmaiņu pamata apgrozījums ir krities un kāds ceļš būtu jāiet tālāk, lai šo kritumu varētu pārvērst par pieaugumu.
- Jaunu mērķu un stratēģijas izstrāde. Tāpat viens no uzņēmuma pārmaiņu veidiem ir kāda projekta noslēguma fāze, kad uzņēmumā nav pārliecības, ko un kā darīt tālāk. Reizēm tas ir pārskata perioda cikla noslēgums, kad nepieciešama jauna stratēģija, ko veiksmīgi var izstrādāt sadarbībā ar biznesa konsultantu. Piemēram, ja nepieciešama jauna mārketinga stratēģija, uzņēmumam ne vienmēr ir pietiekams zināšanu un finanšu resurss, lai izveidotu mārketinga vadītāja amatu uzņēmuma iekšienē, tāpēc finansiāli draudzīgāks un efektīvāks veids ir konsultanta piesaiste.
Kāds ir biznesa konsultāciju process un cik bieži tās ir nepieciešamas?
Visbiežāk biznesa konsultācijas norisinās klātienē, konsultantam dodoties uz uzņēmumu un iepazīstoties ar uzņēmuma procesiem. Dažkārt iespējamas arī neklātienes konsultācijas, taču, kā norāda Jānis, pirmajai reizei efektīvākam rezultātam ir vērts satikties, lai iepazītos un saprastu tālākās sadarbības iespējas.
Reizēm var pietikt ar vienu konsultāciju, kad uzņēmumam ir specifisks jautājums, piemēram, pārliecināties, vai uzņēmuma definētā stratēģija ir bijusi pareiza. Jāņa pieredzē mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, visbiežāk, pietiek ar aptuveni 3 konsultācijām, lai vienotos par apkopojamo informāciju un kādu specifisku procesu ieviešanu. Tādos gadījumos pirmā konsultācija parasti ir veltīta, lai iepazīstinātu biznesa konsultantu ar uzņēmumu un pārrunātu aktuālos jautājumus, otrajā tikšanās reizē konsultants ar uzņēmēju vienojas par tālākajiem uzdevumiem un pārrunā iespējamos šķēršļus to izpildē, bet trešajā - pārskata paveikto un, iespējams, veic izmaiņas taktiskajā darbības plānā.
Tomēr ilgtermiņa sadarbībai, lai kopā ar konsultantu efektīvi izstrādātu nākošā perioda darāmo darbu sarakstu un regulāri pārskatītu progresu, biznesa konsultants iesaka aptuveni 8-10 konsultāciju reizes.
“Tad arī uzņēmējs sāk ieraudzīt un saprast, ka viņš nav visu redzošs un varošs mehānisms. Apkārt ir daudz neredzamu spēku, kas ietekmē uzņēmumā notiekošo. Konsultāciju biežums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - uzņēmuma izmēra, lēmumu pieņemšanas struktūras, uzņēmuma pārstāvju aizņemtības, kā arī ieinteresētības biznesa konsultanta ieteikumus izvirzīt kā prioritāti. Ar mazajiem uzņēmumiem dažkārt tiekamies pat reizi ceturksnī, kad uzņēmējs ir apkopojis sev interesējošos jautājumus, ko tikšanās reizē kopīgi arī šķetinām, lai meklētu to piemērotākos risinājumus.”
Tāpat Jānis norāda, ka konsultācijās nav nepieciešams piedalīties visai uzņēmuma komandai.
“Tādejādi var rasties tikai lieks apjumus. Konsultācijās ir jāpiedalās tiem cilvēkiem, kuri par atbilstošo jautājumu var pieņemt konkrētus lēmumus, jo pretējā gadījumā ieteiktās pārmaiņas nevar tikt ieviestas un konsultanta darbs nav efektīvs. Tāpat svarīgi būtu izvērtēt, vai klātesošo darbinieku un kolēģu klātbūtnē esi gatavs pārrunāt visus jautājumus. Ja tev ir kas tāds, ko nevēlies, lai uzzina tavs darbinieks, neņem viņu līdzi, jo citādi mēs nevarēsim konstruktīvi strādāt.”
Kā izvēlēties piemērotāko konsultantu uzņēmuma vajadzībām?
Lai izvēlētos savam uzņēmumam un risināmajai problēmai piemērotāko konsultantu, Jānis Kļaviņš iesaka izvērtēt trīs kritērijus:
1. Konsultāciju mērķis un risināmais jautājums
Uzņēmumam vajadzētu būt skaidrībai, par ko ir nepieciešamas konsultācijas. Konsultantu ekspertīze var būt ļoti plaša, taču, ja nepieciešama konsultācija par kādu ļoti specifisku jautājumu, vērts meklēt tādu konsultantu, kurš specializējas konkrētajā jomā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Jānis konsultē arī attīstības jautājumus, pārskatot gan finanses, gan pārdošanu, mārketingu un attīstības stratēģijas, taču jo lielāks ir uzņēmums, jo specifiskāki ir jautājumi un risināmie virzieni.
“Ja konsultants ir godprātīgs, viņš nekad neuzņemtos palīdzēt risināt problēmas, par kurām pats nav kompetents, tāpēc svarīgi jau pirmajā reizē saprast, vai ar konkrēto ekspertu būs iespējams rast labāko risinājumu tavam uzņēmumam.”
2. Cilvēciskā sajūta
Ja ar konsultantu veidojas cīņa un pretspars vai arī sarunas noslēgumā rodas negācijas, tas ir pirmais signāls, ka tālākā sadarbība būs apgrūtinoša un kopīgam darbam nebūs vēlamais rezultāts. Kā uzsver Jānis, tas gan nenozīmē, ka uzņēmēja un konsultanta attiecībās jābūt pilnīgai pakļāvībai - nereti tieši diskusijās tiek saredzēts piemērotākais risinājums. Svarīgākais, lai pēc sadarbības ar konsultantu rodas labi padarīta darba sajūta, kas ir vedusi vēlamajā virzienā.
3. Konsultanta pieredze un pamatojums
Tāpat svarīgs aspekts ir konsultanta līdzšinējā pieredze un motivācija palīdzēt citiem uzņēmumiem attīstīties. Lieliski, ja biznesa attīstības konsultants arī pats ir pieredzējis uzņēmējs, jo tādejādi arī viņš saprot “drēbi” un spēs sniegt praktiskus ieteikumus tālākajiem soļiem un risinājumiem.
“Strādāt par biznesa konsultantu mani motivē padziļināta interese par uzņēmējdarbības procesiem visās to izpausmēs. Man vienmēr būs interese un uguns acīs iet, rakt un skatīties tālāk. Esmu šeit, lai mums visiem būtu labāk, jo tad arī labāk būs valstij un visām iesaistītajām pusēm. Arī es pats saviem uzņēmumiem piesaistu citus biznesa konsultantus, jo tādejādi mēs veicinām savstarpējo attiecību veidošanos ar mērķi samazināt neizdošanos uzņēmējdarbībā. Pat, ja šobrīd tev šķiet, ka tev nav iemesla sarunai ar konsultantu, es iesaku aiziet kaut uz vienu konsultāciju. Kolīdz tu sāksi runāt un atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, sarunas gaitā atklāsi daudz nezināmā, jo “skats no malas” vienmēr ir vērtīgs,” papildina uzņēmējs un biznesa konsultants Jānis Kļaviņš.
