Lielu pārmaiņu laikā allaž esam aizņemti ar pielāgošanos jauniem apstākļiem – cilvēku ikdienas paradumos un uzvedībā, pārmaiņām biznesa un tehnoloģiju vidē, resursu pieejamībā. Ir dzirdēts gana daudz pārdomu par to, kā pasauli uz visiem laikiem būs izmainījis Covid, bet ēnā palikušas dažas būtiskas lietas, kas tomēr paliks nemainīgas. Piemēram, profesionāli un lojāli darbinieki kā uzņēmumu un institūciju lielākā vērtība. Darbinieku profesionalitāte (tāpat kā lojalitāte) lielā mērā būs atkarīga no mūsu – darba devēju – veiktajiem ieguldījumiem darbinieku izglītošanā.
McKinsey Global Institute pētījumā pirms dažiem gadiem tika secināts, ka aptuveni 14% no pasaules darbaspēka līdz 2030. gadam iespējams būs jāmaina sava profesija digitālās transformācijas, mākslīgā intelekta un automatizācijas dēļ.
Runa ir par teju 400 miljoniem cilvēku, kuriem jāiegūst jaunas prasmes, lai noturētos darba tirgū. 62% no minētajā pētījumā aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem atzina, ka tuvāko gadu laikā nāksies pārkvalificēt vai aizstāt vairāk nekā ceturto daļu no saviem darbiniekiem. Risinājumu biznesa vadītāji saskata esošo darbinieku pārkvalificēšanā, ne tik daudz jaunu atrašanā un pārpirkšanā. Tiesa, vienlaikus ar šo apņemšanos, minētais pētījums identificēja problēmu: uzņēmumu vadītājiem nebija skaidrs, kādos virzienos darbinieki būtu pārkvalificējami.
Kopš minētā pētījuma veikšanas pagājuši četri gadi, kuru laikā esam pārdzīvojuši politiskus satricinājumus ASV, Lielbritānijas izstāšanos no ES, virkni teroristisku uzbrukumu dažādās pasaules malās. Taču to visu aizēno pandēmijas vilnis, kas ir mūsu dzīves galvenā aktualitāte jau gandrīz divus gadus. Un tieši Covid ir izgaismojis lielu daļu no “nākotnes” (faktiski – jau šodienas) prasmēm, par kurām vēl nebija pārliecības 2017. gadā.
Nākotnē vajadzīgās prasmes un resursi
- Pirmkārt, neviens vairs nešaubās par attālināta darba plašajām iespējām, kas agrāk tika izmantotas vien daļēji. Tātad, viss, kas saistās ar attālināta darba norisi – no mājas biroja iekārtojuma līdz dažādiem tiešsaistes sarunu, videokonferenču un citiem risinājumiem, kā arī mājas biroja atbalsta funkcijām – ir un būs pieprasītas jomas, kur vajadzēs jaunus speciālistus un zināšanas. Kādam citam šī tendence nozīmē pieprasījuma samazināšanos vai pat izzušanu. Piemēram, būtiski sarūk t.s. “biznesa tūrisma” niša, kas skar gan aviosatiksmē, viesmīlības nozarē strādājošos, kā arī dažādu mazāk kvalificētu biroja darbinieku noslodze.
- Otrkārt, aizvien pieprasītākas būs kompetences, kas spēj izpildīt plašo e-komercijas un ar to saistīto apakšnozaru pieprasījumu. Runa ir ne vien par tirdzniecību internetā vai izklaides industrijas pāriešanu tiešsaistē, bet arī par telemedicīnu, valsts/ pašvaldību pakalpojumu sniegšanu un citām jomām. Un, protams, ar to saistītās preču piegāžu, uzglabāšanas nozares.
- Treškārt, post-Covid profesiju topā darba tirgus pētnieki ierindo veselības aprūpes darbiniekus un t.s. STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) profesionāļus.
Šīs trīs tendences ļauj precīzāk identificēt tās zināšanu un kompetenču jomas, kurās darba devējiem būtu jāiegulda, lai sagatavotu savus darbiniekus produktīvam darbam 21. gadsimta uzņēmumā. Jo, neatkarīgi no uzņēmuma darbības nozares, digitālās prasmes vajadzīgas pilnīgi visiem, tāpat kā zināšanas par mākslīgā intelekta un automatizācijas pielietojuma iespējām ikdienas darba procesos.
Apzinoties nepieciešamību pēc jaunām zināšanām, uzņēmumu un valstu vadītāji visā pasaulē ir apņēmušies ieguldīt cilvēku izglītošanā. Tā, Eiropas Komisija ir vienojusies par apjomīgiem ieguldījumiem t.s. “Prasmju programmas” (Pact for Skills) ietvaros, digitālo un citu prasmju sniegšanai tiem cilvēkiem, kuru profesijas izzūd.
Tomēr iniciatīvu šajā profesionālās izglītošanas procesā ir jāuzņemas uzņēmumiem, kuru produktivitāte un konkurētspēja ir tieši atkarīga no izglītotiem, motivētiem un lojāliem darbiniekiem.
Mūsu pieredze liecina, ka esošo darbinieku izaugsme organizācijas iekšienē ir daudz veiksmīgāks risinājums, nekā jaunu darbinieku piesaiste. Gan tāpēc, ka darbinieku meklēšana un apmācība ir dārgs prieks, bet galvenokārt jau tāpēc, ka esošo darbinieku izaugsme motivē organizāciju kopumā. Tas attiecas ne vien uz tiem, kas spējuši pārkvalificēties un strādā jaunā amatā, bet arī uz kolēģiem, kuri redz, ka organizācijas iekšienē tiek atbalstīta iniciatīva, vēlme izglītoties un mainīties.
Šodienas pasaulē, kad tik liels uzsvars ir likts uz pārmaiņām, ieguldījums darbinieku izglītošanā un pārkvalifikācijā atmaksājas divkārt. Uzņēmuma konkurētspējā un tādā darbinieku kolektīvā, kurš ir lojāls sava uzņēmuma vērtībām un tāpēc ir (un būs) gatavs stāties pretī tiem izaicinājumiem, kas mūs vēl sagaida.
