Nauda

7 mīti par ieguldīšanu: tas nav kazino un nav jābūt miljonāram, lai sāktu investēt

Jēdzieni “investors” un “ieguldīšana” daudziem no mums asociējas ar ļoti apjomīgām naudas summām un komplicētiem procesiem.

Taču patiesībā ieguldīšana šodien ir tik pat pieejama, vienkārša un “riskanta” kā, piemēram, ikdienišķa iepirkšanās.

Tāpēc esam apkopojuši 7 izplatītākos mītus par ieguldīšanu, lai mazinātu bažas un nezināšanu, jo šodien tā ir iespēja vairot savu kapitālu, sākot ieguldīt jau ar dažiem eiro.

1. mīts: ieguldīšana ir kā spēlēšana loterijā vai kazino

“Risks” ir nozīmīgākais atslēgvārds, ap kuru “rotē” ieguldījumu pasaule. Adekvāti novērtēts risks sniedz iespēju pelnīt, pārlieku liela uzmanīšanās neļauj nopelnīt, bet pārāk lieta “riska apetīte” var radīt zaudējumus. Tomēr ilgākā laikā riski izlīdzinās, un ilgtermiņa tendence ieguldījumiem akcijās ir pozitīva. Piemēram, ASV akciju indekss S&P500, ņemot vēra visus kāpumus un kritumus no iepriekšējām krīzēm, pēdējo 30 gadu laikā ir audzis par aptuveni 849%, bet, reinvestējot dividendes, pat par 1680%.

Tieši riska līmenis arī ir kardinālākā atšķirība starp ieguldījumiem akcijās, fondos u.c. finanšu instrumentos, pretstatā, piemēram, azartspēlēm. Liekot likmi kazino, spēlētāji “iegulda” kopīgā spēlē, apzinoties, ka ieguldītāju būs daudz, bet vinnētāju – vien daži. Tāpēc risks zaudēt ir daudzkārt lielāks.

Pērkot uzņēmuma akciju, mēs ieguldām reālā ražojošā vai pakalpojumus sniedzošā uzņēmumā, kas nodarbina cilvēkus, kas rada kādu vērtību. Ieguldot mēs kļūstam par daļu no šī uzņēmuma, kuram attīstoties ieguvēji ir visi (ne vien akcionāri, bet arī darbinieki). Protams, ir risks, ka uzņēmumam neveicas, ka stagnē konkrētās valsts ekonomika, vai ekonomika kopumā (kā šogad, COVID-19 ietekmē). Tomēr neveiksmju periodi pāriet, uzņēmumi uzplaukst un peļņa atgriežas. Atšķirībā no zaudētas likmes kazino, kas ir neatgriezeniska.

Līdzīgi ir salīdzinot ar loteriju, – pat neliels tēriņš, daži desmiti eiro mēnesī, gada griezumā rada pieklājīgu summu, ko, ieguldot akcijās vai citos vērtspapīros, var pamazām šo summu vairot. Atšķirībā no statistiski ļoti, ļoti nelielās iespējas laimēt loterijā un neatgriezeniski iztērēto naudu par loterijas biļetēm.

2. mīts: lai ieguldītu, ir jābūt ekspertam

Ieguldījumu pasaule kopš 20. gadsimta ir nozīmīgi attīstījusies, tajā sastopami dažādi sarežģīti finanšu instrumenti, taču ieguldīt var sākt salīdzinoši vienkāršā veidā, piemēram, Swedbank Fondu fondos, Swedbank Privātajā portfelī vai arī vietējo uzņēmumu akcijās. Pirms tam gan būtu jāņem vērā dažas nianses.

Ieguldot fondos vai privātajā portfelī vispirms būtu jāsaprot, cik lielu naudas summu un uz kādu laiku domājat ieguldīt. Otra lieta, kas jāpārdomā, – cik liela ir jūsu vēlme riskēt?

Proti, vai vēlaties veidot savu ieguldījumu portfeli palēnām, pakāpeniski, vai arī gribat būt agresīvāks ieguldītājs. Vēl viens jautājums, – vai ieguldījumiem atvēlētie līdzekļi nav jūsu vienīgā brīvā nauda? Jo vienmēr būtu jāparūpējas par t.s. “drošības spilvenu” trīs līdz sešu mēneša algu apmērā.

Turpretim, ieguldot akcijās, ieguldītājam vienmēr vienkāršāk būs orientēties savā investīciju portfelī un akciju cenu svārstībās tad, ja ieguldīsiet sev zināmos un interesantos uzņēmumos. Piemēram, Baltijas biržās kotētie uzņēmumi, kuru vidū ir daudzi mums zināmi uzņēmumi, tie vēsturiski ir veidojušies mums blakus. Tas ļaus adekvāti novērtēt uzņēmumos notiekošo un saprast to attīstības potenciālu ne vien vērtējot finanšu rādītājus (apgrozījums, peļņa, darbinieku skaita dinamika u.c.), bet arī tādus faktorus kā pārmaiņas uzņēmuma vadības komandā, noieta tirgos, pieprasījumā pēc šo uzņēmumu produktiem vai pakalpojumiem.

Izvēloties uzņēmumus saviem ieguldījumiem, būtu jāvērtē ne tikai līdzšinējie sasniegumi, bet arī izvirzītie mērķi, vieta tirgū un izaugsmes perspektīvas.

3. mīts: lai ieguldītu, ir vajadzīgi miljoni

Kā jau sacīts iepriekš – ieguldījumu tirgus ir būtiski attīstījies un kļuvis pieejamāks ikvienam cilvēkam. Tas attiecas arī uz ieguldījumu summām, jo, lai sāktu veidot savu ieguldījumu portfeli, šodien pietiek ar dažiem eiro.

Ir kāds labi zināms stāsts, kas atspēko priekšstatu par to, ka akcijās ieguldīt ir vērts tikai tad, ja pieejams apjomīgs starta kapitāls. Viens no visu laiku slavenākajiem investoriem Vorens Bafets (Warren Edward Buffett) savu pirmo ieguldījumu veica 11 gadu vecumā, nopērkot tikai dažas akcijas. Vēlāk, regulāri papildinot savu portfeli, vairāk nekā septiņu desmitgažu garumā, viņš no šī mazumiņa ir spējis kļūt par vienu no bagātākajiem investoriem un dāsnākajiem filantropiem pasaulē.

Protams, ceļā uz miljardiera statusu, Bafeta gadījumā bija arī citi faktori, tomēr tas nemaina šī stāsta morāli, – investēt var sākt ikviens, un pat no niecīgām summām. Labs piemērs ir Swedbank Fondu fondi, kurus veido dažādu citu fondu grozi (ieguldījumi citos investīciju fondos), un, kas ir labs starta punkts jaunajiem investoriem, lai iegūtu gana labi diversificētu portfeli (šajā fondā var sākt investēt pat no viena eiro). Protams, ar dažu eiro lielu ieguldījumu cerēt uz jūtamu kapitāla pieaugumu būtu naivi, tāpēc, iepazīstot investīciju pasauli, savu ieguldījumu ieteicams pamazām kāpināt.

4. mīts: nauda ir jāiegulda uz desmitgadēm

Ir tiesa, ka ilgtermiņa investīcijas sniedz kumulatīvās peļņas priekšrocības un tās neietekmē tirgus svārstības. Tomēr arī īstermiņa un vidējā termiņa investīcijām ir savi plusi: tās ļauj izmantot tirgus sniegtās iespējas, ieguldījumus pārdodot pēc dažiem mēnešiem vai gadiem. Tātad, uzsākot ieguldīt akciju tirgū, nauda nav “jāiesaldē” uz desmitiem gadu. To var saņemt atpakaļ, lai ieguldītu kādā citā instrumentā vai izlietotu citādi.

Tomēr novērtējot mūsu pieredzi ieguldījumos (Swedbank ir viena no ilgākajām ieguldījumu pieredzēm Baltijas valstīs), varam teikt, ka drošāk ir pieturēties pie ilgtermiņa ieguldījumiem, kas sākas no pieciem gadiem, un kas ļauj pasargāt savu ieguldījumu no tirgus svārstībām. Tātad, jo ilgāks ieguldīšanas periods, jo lielāka iespēja, ka gūtā peļņa būs lielāka, taču tas nenozīmē, ka ieguldījumiem atvēlētā nauda nav pieejama arī ātrāk.

5. mīts: investīcijas ir jāuzrauga cauru diennakti

Runājot ar cilvēkiem par ieguldīšanas iespējām, esmu sastapies ar viedokli, ka investīcijas vērtspapīros nozīmē, ka tirgus svārstībām ir jāseko līdzi nepārtraukti. Šāda perspektīva varētu būt visai biedējoša, ņemot vērā mūsu ikdienas gaitas un pienākumus. Digitālā pasaule ir mainījusi arī ieguldījumu veikšanas paradumus – šodien tehnoloģijas ļauj ērti sekot svarīgākajām finanšu ziņām un pieņemt nepieciešamos lēmumus “tagad un tūlīt” (daļa no datu analītikas darba notiek automatizēti).

  • Līdz ar to pilnībā pietiek ar dažām stundām nedēļā, lai izlasītu ziņas par jums interesējošajiem uzņēmumiem, izvērtētu to svarīgākos finanšu rādītājus un citu publiski pieejamo informāciju, lai vēlāk objektīvi varētu pieņemt lēmumu par ieguldīšanu konkrēta uzņēmuma akcijās vai arī sev jau piederošo akciju turpmāko turēšanu savā portfelī.

Turpretim, investējot fondos, nav nepieciešams nepārtraukti sekot līdzi dažādu uzņēmumu rādītājiem, taču ir svarīgi izvēlēties uzticamu fondu pārvaldnieku un pāris reizēs gadā iepazīties ar fonda rādītājiem, kā arī atcerēties regulāri papildināt savu ieguldījumu.

6. mīts: es sagaidīšu ideālo laiku pirkšanai un pārdošanai

Sacīšu uzreiz, – tāda “ideālā punkta” akciju vai fondu pirkšanai un pārdošanai nav. Precīzāk sakot, to nav iespējams noteikt (to gan gadās “uzminēt”, ja ir gana lielas zināšanas par tirgu un pieredze ieguldījumu veikšanā), jo vienmēr ir papildu faktori, kas runā “par” un “pret” darījuma veikšanu. Šādi vērtējot un gaidot ideālus apstākļus, līdz darījuma veikšanai tā arī var nenonākt.

Ieteikums ir sākt ieguldīt tad, kad jūsu finanšu situācija to ļauj, un ir nobriedusi sajūta, ka esat gatavs uzsākt akciju tirdzniecību. Jo ilgāk ieguldīsiet, jo vieglāk būs pārciest tirgus svārstības, un, īstenojot periodisku investīciju stratēģiju, ieguldījuma vērtība svārstīsies mazāk. Pamazām veidosies jūsu ieguldījumu pieredze un panākumi neizpaliks.

7. mīts: es investēšu un ātri kļūšu bagāts

Diemžēl, – nē. Investīcijas ir ilgtermiņa pasākums, kas rada vērtību ekonomikai un jums personīgi, taču tā noteikti nav ātras peļņas gūšanas iespēja. Ir jāsaprot, ka akciju cena pieaug pašu uzņēmumu izaugsmes dēļ. Savukārt uzņēmumu izaugsme ir atkarīga no dažādiem fundamentāliem faktoriem, tostarp arī valsts ekonomikas attīstības (kas, kā zināms, ir lēns process).

Turklāt, ieguldītāju ir daudz, kas nozīmē, ka arī ienākums savā veidā “sadalās” uz daudziem. Šo varētu dēvēt par pretmetu kazino – katram tiek labums, taču tas veidojas pamazām un ilgākā laika posmā.

Protams, arī investīciju pasaulē ir izņēmumi, kad ar dažiem trāpīgiem ieguldījumiem īstajā laikā un vietā cilvēki ir kļuvuši turīgi. Taču līdzās ir arī dažādas shēmas un cilvēki, kas piesauc minētos lielās peļņas piemērus, piedāvā investēt kādā “daudzsološā” uzņēmumā un cer uz lētticīgiem ieguldītājiem. Tas bieži vien noved pie ieguldītās naudas zaudēšanas.

Tāpēc uzticēties vajadzētu pazīstamām un sevi ilgtermiņā pierādījušām investīciju platformām, fondiem un to pārvaldniekiem ar labu reputāciju (viena no atšķirības pazīmēm – viņi nekad nesolīs “ātru naudu” un nemudinās ieguldīt visu pieejamo naudu, un vēl aizņemties).

Tātad, pacietīga un pārdomāta ieguldīšana, kas saglabā jūsu finanses sabalansētas, ļaus soli pa solim nonākt pie papildus kapitāla, kas veidosies līdz ar kopējo ekonomikas attīstību un uzņēmumu izaugsmi. Un nedrīkst aizmirst, ka gadu gaitā skaidri pierādījies ir viens – tirgus agri vai vēlu apbalvo pacietīgos.