Krāpnieki zvana, raksta un ielaužas mūsu ikdienā ar skaidru plānu – pārsteigt nesagatavotus, izmantot apmulsumu un iegūt naudu vai personas datus. Tāpēc kopā ar Swedbank Finanšu institūta vadītāju Reini Jansonu esam apkopojuši būtiskākos padomus par šobrīd populārākajiem krāpšanas veidiem un kā neuzķerties uz dažādajām krāpnieku ēsmām.
Viltus zvani – biežākais veids, kā iekrītam krāpnieku lamatās
Visbiežākais veids, kā no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpta nauda, ir viltus zvani kādas iestādes vārdā. Krāpnieki cenšas uzdoties par kādas bankas vai valsts iestādes pārstāvi, piemēram, no Latvijas Bankas, Valsts policijas un citām iestādēm. Piemēram, pēdējā laikā parādījies jauns krāpšanas veids, kur finanšu krāpnieki, zvanot Latvijas iedzīvotājiem, aicina tos atsaukties “drošības operācijām”, lai palīdzētu notvert krāpniekus. Tāpat vēl joprojām aktuāli krāpšanas mēģinājumi notiek arī biedējot klientus ar it kā uzlauztu Google kontu, kura glābšanai obligāti jāizpauž personīgā informācija, tāpat zvanot mēģina radīt emocionālu satraukumu par it kā notikušu aizdomīgu maksājumu vai tikko kā paņemtu kredītu.
Krāpnieki izmanto visas tehnoloģiju iespējas, tai skaitā mājaslapas internetā, kurās iespējams zvanīt uz jebkuru numuru pasaulē, norādot jebkuru numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju. Diemžēl bankai nav iespējams bloķēt šādus ārzemju zvanus, tādēļ ikvienam ir jābūt uzmanīgam un vērīgam. Turklāt krāpnieki var zvanīt arī no Latvijā reģistrēta numura un pat runāt latviešu valodā. Tāpēc, lai neuzķertos uz šādiem krāpnieku datiem, vienmēr jāatceras - banka jums nekad nezvanīs un neprasīs personīgu informāciju.
Ja jums ir kaut mazākās aizdomas, ka zvana viltus bankas darbinieks, vienkāršākais risinājums ir pārtraukt telefonsarunu un tālrunī bloķēt zvanītāja numuru. Tāpat var pārtraukt sarunu un piezvanīt uz bankas konsultāciju tālruņa numuru, izstāstot situāciju un precizējot, vai iepriekš notikusī saruna tiešām varēja būt bankas vārdā veikts zvans vai tomēr krāpniecības mēģinājums. Pat, ja jūs neesat cietuši finansiālus zaudējumus, vienmēr jāpatur prātā, ka krāpnieku interese sākotnēji var būt arī tikai iegūt informāciju un izmantot to vēlāk.
Viltus īsziņas jeb uzdarbojas smikšķerētāji
Saņemta īsziņa no kurjera par paciņu, kas aizķērusies vai drīz tiks piegādāta, vai īsziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu parādu vai pārmaksu – tie ir tikai daži no populārākajiem smikšķerēšanas jeb krāpniecības īsziņu veidiem. Pērn ar šādu viltus mobilo ziņu starpniecību izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro, un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, liecina Valsts policijas dati.
Noziedznieki, sūtot šādas ziņas, vēlas, lai īsziņas saņēmējs krāpnieciskajā interneta vietnē ievada savus bankas kontu datus, tādējādi nododot tos krāpnieku rīcībā. Tas nozīmē, ka, atverot krāpnieku īsziņā nosūtīto saiti, tiek atvērta interneta vietne, kas atveido kādu oficiālo vietni, piemēram, internetbanku, portālu Latvija.lv vai citu. Dažkārt viltojums ir veikts tik profesionāli, ka, īpaši neizdziļinoties, atšķirību nevar pamanīt, un tas mēdz rezultēties ar datu nodošanu krāpnieku rokās. Tāpēc, saņemot šaubīgu īsziņu, kritiski jāizvērtē tajā esošā informācija, īpaši –, vai atsūtītā saite pilnībā sakrīt ar iestādes vai uzņēmuma oriģinālo vietnes adresi. Drošāk ir sazināties ar sūtījumā minēto organizāciju un noskaidrot, vai ziņa tiešām ir autentiska.
Līdzīgs krāpniecības veids ir viltus e-pastu sūtīšana kādas iestādes vai personas vārdā, un tas tiek saukts par pikšķerēšanu. Krāpnieki parasti sūta ziņojumus, kuros mudina atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss, un attiecīgi arī jūsu e-pasts ar visu tā saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti viltus epasti ir īsi, piemēram: “Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!” vai “Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!” Tāpat tas var būt paziņojums par laimestu loterijā vai arī it kā e-pasts no bankas. Veidi ir daudzi un dažādi, tāpēc jābūt modriem visu laiku.
Jāatceras, ja izpaudīsiet vai ievadīsiet bankas konta vai maksājumu kartes datus un apstiprināsiet krāpnieciskās darbības ar Smart-ID/kodu kalkulatora kodu, nauda tiks neatgriezeniski pārskaitīta no konta, un bankai nebūs iespēja to atgūt.
Lielas peļņas solījumi jeb investīciju krāpšana
Viena no pēdējā gada laikā plaši izmantotām krāpnieku shēmām ir aicinājums investēt naudu dažādās platformās, kas sola īpaši lielu peļņu. Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus. Atsevišķos gadījumos var arī vienkārši likt pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem.
Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var it kā sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Patiesībā nekāda investēšana klienta vārdā nenotiek, bet nauda tiek pārvirzīta uz krāpnieku kontrolētiem kontiem, bet klientam tiek radīta tikai šķietamība par investīciju veikšanu. Tāpat šajās krāpnieku platformās maldinošos nolūkos finanšu instrumentiem tiek uzrādīti rezultāti, kas nav saskaņā ar reālo tirgus situāciju. Šādi no Latvijas iedzīvotājiem ik mēnesi tiek izkrāptas prāvas naudas summas. Taču zini, ka valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos, tāpēc ir svarīgi pārliecināties, kam uzticam savus brīvos naudas līdzekļus. Par pakalpojumu sniedzēju uzticamību varat pārliecināties Latvijas Bankas mājaslapā, kur var atrast licencētus investīciju pakalpojumu sniedzējus.
Kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem?
- Neizpaudiet bankas paroli un Smart-ID kodus, lai cik uzstājīgi tos arī neprasītu. Neievadiet kodus, ja vien pats neesat uzsācis darbību, kuras apstiprināšanai tie ir nepieciešami.
“Krāpnieki izmanto tādas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noviltot ekrānā redzamo tālruņa numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju kartes un internetbankas datus. Viņi izmanto tādas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noviltot ekrānā redzamo tālruņa numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju. Tādēļ ikvienam ir jābūt uzmanīgam un jāatceras svarīgākais kritērijs, kā uztvert šādus zvanus: banka nekad jums pati nezvanīs, lai noskaidrotu jūsu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai lūgtu ievadīt Smart-ID kodus," stāsta Reinis Jansons.
- Atcerieties: vienmēr apstipriniet ar Smart-ID kodu tikai tās darbības, kuras pats esat ierosinājis! Piemēram, uzsākot ikvienu darbību Swedbank internetbankas vai lietotnes izmantošanai, Smart-ID lietotnē tiek parādīts atsevišķs papildu logs. Tajā jūs varat redzēt savu darījumu detaļas, piemēram, ka ar Smart-ID koda ievadīšanu jūs plānojat pieslēgties mobilajai lietotnei vai ienākt internetbankā, veikt maksājumu, reģistrēt jaunā ierīcē mobilo lietotni vai Smart-ID kontu. Tās ir jāpārbauda un jāapstiprina, un tikai pēc tam jāievada savs PIN kods. Nekad nevajag vadīt Smart-ID kodus, ja pats neesat uzsācis darbības, kuru apstriprināšanai Smart-ID kods tiek pieprasīts. Tas var liecināt, ka krāpnieki ir ieguvuši jūsu datus un jums nezinot rīkojas jūsu vietā.
- Nepakļaujieties steigai, agresijai un citiem krāpnieku psiholoģiskiem paņēmieniem! Šādos gadījumos nekavējoties pārtrauciet sarunu. Vienmēr esiet uzmanīgi, atbildot uz nezināmu zvanītāju zvaniem.
- Ja saruna vai piedāvājums izklausās aizdomīgi un rada šaubas, pārtrauciet sarunu un zvaniet savai bankai uz tās oficiālo tālruņa numuru. Izskaidrojiet situāciju bankas darbiniekam, un viņš pateiks, vai zvans bija krāpšanas mēģinājums, un paskaidros, kā rīkoties. Piemēram, viens no aizdomīgiem rādītājiem ir, ka zvanītājs nerunā latviski, lai gan stādās priekšā kā Latvijā pārstāvētas organizācijas vai iestādes darbinieks.
- Ja saņemiet negaidītu e-pastu, pārliecinieties, kurš ir tā patiesais sūtītājs. “Nereti sākotnēji rādās, ka ziņa ir no bankas, taču, pārliecinoties, kas slēpjas zem, redzam, ka tā ir viltota. Bieži izmantota krāpnieku ēsma ir aicinājums atjaunot savus datus. Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti ir veidoti tā, lai radītu iespaidu, ka sūtīti no iestādes, kurai uzticaties (bankas, Valsts ieņēmumu dienesta u.c). Tāpēc vienmēr jāpārbauda, vai sūtītāja e-pasta adrese atbilst iestādei, no kuras, šķietami, sūtīta vēstule, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Līdzīgi jārīkojas ar e-pastā ietvertajām saitēm uz tīmekļa vietnēm. Jāpārbauda, vai tām ir saistība ar iestādi, kuras vārdā sūtīta vēstule. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēsiet to un ziņojiet par krāpšanas mēģinājumu,” stāsta Reinis Jansons.
- Izpētiet pievienoto interneta saiti, pirms uz tās klikšķiniet. Nespiediet uz e-pastā vai īsziņā norādītās interneta saites, ja neuzticaties sūtītājam! Atcerieties, ka banka nekad nesūtīs internetbankas saiti SMS veidā. Tāpat, ievadot pieejas kodus internetbankā, jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei. Ja tā nav jūsu bankas oficiālā mājaslapas adrese, šādā lapā pieejas kodus ievadīt nedrīkst
- Ja piedāvā investīcijas ar 0 risku un milzu peļņu, tā ir krāpnieku ēsma. Ne velti saka - par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, ir meklēt informāciju "Google" par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām.
- Regulāri pārbaudiet izejošos maksājumus no sava konta! Uzstādiet ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudiet konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus. Tā jūs nevarēs pārsteigt ar maldinošām ziņām par darbībām kontā, jo būsiet labi informēts.
- Neatsaucieties aicinājumiem instalēt programmatūru savā datorā vai citās . Banku vai investīciju uzņēmumu darbinieki nekad neaicinās instalēt papildu programmatūru, lai palīdzētu veikt ieguldījumus. Ar tām krāpnieki iegūst piekļuvi ierīcei un izkrāpj naudu.
Un tomēr, ja gadās pakļauties spiedienam un pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus krāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā un ziņojiet par krāpšanas gadījumu Valsts policijai. Policijai ziņojiet arī par iespējamajiem krāpšanas gadījumiem, pat tad, ja neesat kļuvis par krāpnieku upuri!
FAKTI:
* Finanšu nozares asociācijas dati.
