Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?
Nauda

Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Arvien biežāk dzirdami stāsti, kuros cilvēki saskārušies ar krāpniecību e-pastā, sociālajos tīklos vai saņemot zvanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Tāpēc esam apkopojuši aktuālākos krāpšanas veidus un sniedzam padomus, kā no tiem izvairīties.

  • Pēdējā laika aktualitāte – viltus zvani bankas vārdā

Šobrīd aktivizējušies krāpnieki, kas zvana un lūdz nosaukt bankas kartes un internetbankas datus. Zagļi bieži cenšas uzdoties par kādas bankas vai  Smart-ID pārstāvi. Krāpnieki izmanto visas tehnoloģiju iespējas, tai skaitā mājaslapas internetā, kurās iespējams zvanīt uz jebkuru numuru pasaulē, norādot jebkuru numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju. Diemžēl bankai nav iespējams bloķēt šādus ārzemju zvanus, tādēļ ikvienam ir jābūt uzmanīgam un vērīgam. Banka tev nekad nezvanīs no ārvalstīs reģistrēta numura, tāpēc vienmēr pievērs uzmanību, vai tālruņa numurs sākas ar Latvijas kodu +371.

Svarīgākais - banka nekad tev nezvanīs, lai noskaidrotu tavas norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus! Pat ja redzi bankas numuru un tiec uzrunāts savā vārdā, atceries, krāpnieki izdomā aizvien jaunus veidus, kā likt noticēt, ka zvana banka.

Ieskaties, kā izklausās viltvārdis, izliekoties par bankas darbinieku.

Kā rīkoties?

Ja tev ir kaut mazākās aizdomas, ka tev zvana viltus bankas darbinieks, vienkāršākais risinājums ir pārtraukt telefonsarunu un tālrunī bloķēt zvanītāja numuru. Tāpat var pārtraukt sarunu un piezvanīt uz bankas konsultāciju tālruņa numuru, izstāstot situāciju un precizējot, vai iepriekš notikusī saruna tiešām varēja būt bankas vārdā veikts zvans vai tomēr krāpniecības mēģinājums.

Ja tomēr nācies kļūt par krāpšanas upuri, noteikti vajag ziņot par to policijai un bankai. Kā arī, ja redzi nepazīstamus vai aizdomīgus darījumus savā bankas kontā kaut viena centa apmērā, nobloķē karti un sazinies ar banku – iepērkoties internetā mēdz gadīties dažādas situācijas, piemēram, pats internetveikals nonācis garnadžu rokās.

  • Viltus SMS

Nereti krāpnieki bankas vārdā izsūta arī viltus īsziņas (SMS). Īsziņās tiek sūtītas krāpnieciskas interneta saites, kuras atverot, klienti tiek novirzīti uz viltus interneta bankas lapu.

Kā rīkoties?

Atceries, ka banka nekad nesūtīs interneta saites SMS veidā. Tāpat, ievadot pieejas kodus Swedbank internetbankā, jāpievērš uzmanība mājas lapas adresei. Piemēram, ja tā nav www.swedbank.lv, šādā lapā pieejas kodus ievadīt nedrīkst.

  • Viltus interneta veikali

Krāpnieki izveido viltus interneta veikalus, kur piedāvā pazīstamu zīmolu preces ar neticamām atlaidēm vai īpašiem piedāvājumiem. Iepērkoties šādos veikalos, tu riskē iegūt viltotas preces vai arī vienkārši ieskaitīt naudu krāpnieku kontā, tā arī nesaņemot savu preci.

Kā rīkoties?

Pirms iepērcies kādā interneta veikalā, izlasi klientu atsauksmes, piemēram, sociālajos tīklos vai meklējot sūdzības par konkrēto internetveikalu, jo tās parasti norāda, kā veikala īpašnieks risina problēmas. Mēģini sazināties, uzrakstot e-pastu vai piezvanot, – krāpnieki parasti neatbildēs. Iepērcies pazīstamās un salīdzinoši uzticamās vietnēs, piemēram, eBay, Amazon, AliExpress.

  • Aicinājums atjaunot savus datus

Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt tevi dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti parasti tiek veidoti līdzīgi oficiāliem paziņojumiem no bankas vai citām iestādēm.

Kā rīkoties?

Pārbaudi, vai sūtītāja e-pasta adresē ir iekļauta pareiza mājaslapas adrese, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēs to un ziņo par krāpniecības mēģinājumu. Izvairies atvērt aizdomīgus failus, jo pat antivīrusa programmas bieži vien nespēj identificēt uzbrukumus.

  • Slēpti abonementu līgumi

Uzņēmums, kas it kā piedāvā interneta pakalpojumus, dāvā “jaunajiem klientiem” bezmaksas izmēģināšanas periodu – mēneša vai gada abonementu. Parasti tiek solīta iespēja abonementu atcelt, pirms beidzas izmēģinājuma periods. Tomēr pēc tam izrādās, ka atcelšana ir pagalam piņķerīgs un gandrīz nepaveicams process, un rezultātā labākajā gadījumā nāksies samaksāt vismaz viena perioda abonēšanas maksu, turklāt nesaņemot ne tuvu tādu pakalpojumu, kā cerēts.

Kā rīkoties?

Vienmēr izlasi noteikumus un privātuma politiku, ko tu akceptē. Pārliecinies, vai ir vienkārši atcelt abonementu. Atceries datumu, kurā beidzas izmēģinājuma periods. Pirms slēgt līgumu, sameklē uzņēmuma nosaukumu meklētājā, piemēram, Google, lai redzētu, vai tāds maz eksistē un vai kāds nav iepriekš iesniedzis sūdzības. Pārbaudi savu kontu, vai nav automātiski atskaitīta abonementa maksa. Atturies pievienot sava konta datus nezināmiem servisiem uz pārbaudes periodu.

  • Miljonu solītāji

Noziedznieki izveido viltus sociālo tīklu profilus vai tīmekļvietnes, kur redzama grezna dzīve ar kaudzi naudas. Turklāt katrs šis gadījums tiek pasniegts kā neticams veiksmes stāsts, kas pieejams ikvienam. Atliek vien iegādāties “nepieciešamo zinību paketi”, un vārti uz bezrūpīgu dzīvi plaši atvērsies. Tiesa gan, izrādīsies, ka pat tad, ja tev kaut ko atsūtīs, tās būs banālas internetā bez maksas pieejamas teorijas, kam nav nekā kopīga ar reālo dzīvi, vai arī piedāvājumi “izdevīgi” investēt. Kāds no tā, protams, kļūs bagātāks, bet maz ticams, ka tas būsi tu.

Kā rīkoties?

Tāpat kā ikvienā investīciju veidā, ieguldi tikai tik daudz naudas, cik vari atļauties zaudēt. Sliktākajā gadījumā būsi samaksājis par labu mācību, kā nevajadzēja darīt. Meklē Google informāciju par šo uzņēmumu un investīcijām. Uzmanies no darījumiem ar kriptovalūtām, akciju vai zelta tirgošanas platformās – tās bieži vien ir pat legālas, tomēr tik un tā iesācēji mēdz zaudēt visu ieguldīto naudu pieredzes trūkuma dēļ.

  • Pēkšņs laimests loterijā

Tavā e-pastā iekrīt “priecīga ziņa”, ka esi laimējis miljonu vai citu iespaidīgu summu nejauši izvēlētu cilvēku loterijā. Atliek vien samaksāt par prāvās summas pārskaitījumu uz tavu kontu un… Diemžēl tie ir meli, un naudiņa iekrīt slikto zēnu vai meiteņu kabatās.

Kā rīkoties?

Ja neatceries, ka būtu piedalījies loterijā, nekavējoties atraksties no tamlīdzīgiem e-pastiem un izdzēs tos. Ja tomēr esi piedalījies kādā loterijā, pārbaudi, vai e-pasts ir sūtīts no atbilstošā uzņēmuma. Sazinies, lai pārliecinātos par laimestu. Atceries, ka krāpnieki paļaujas uz cilvēku naivumu un alkatību un laimesti vienmēr tiek izsniegti bez jebkādas maksas – uz vietas vai ar pārskaitījumu.

  • Aizdomīgi interesants saturs no drauga

Iegūstot savā rīcībā pieeju lietotāju e-pastiem, krāpnieki var sūtīt ziņojumus personas draugiem, kuros mudina atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss, un attiecīgi arī tavs e-pasts ar visu tā saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti tie ir īsi un lakoniski teksti: “Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!” vai “Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!”

Kā rīkoties?

Pirms neparedzētu failu atvēršanas sazinies ar sūtītāju. Šajā gadījumā viņš pat nenojauš, ka kļuvis par krāpnieku upuri un viņa e-pasts tiek izmantots, lai atrastu jaunus upurus.

  • Sociālo tīklu viktorīnas

Viktorīnas un testi, kuros mudina noskaidrot, kādam dzīvniekam vai filmas tēlam esi līdzīgs, nereti izveidoti, lai iegūtu datus un vēlāk tos izmantotu turpmākās krāpniecības shēmās.  

Kā rīkoties?

Lai vai cik vilinoši uzzināt, kurai Holivudas zvaigznei esi līdzīgs, izvairies no nepazīstamu avotu piedāvātā satura.

Šie ne tuvu nav visi veidi, kā cilvēkus mēģina apkrāpt,  tāpēc uzmanies un rūpīgi izvērtē katru savu darbību internetā! Atceries, ka krāpnieku taktika pamatā balstās uz nelielu summu izkrāpšanu no iespējami lielāka “klientu” skaita. Cilvēks, kurš savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ šķīries no pārdesmit eiro, visticamāk, nedosies uz policiju un neziņos par krāpšanas gadījumu. Zaudējumi šajā gadījumā pamatā ir morāli, nevis finansiāli. Tāpēc saglabā modrību, uzmanies un  sargi savus datus!