Nauda

Vai vecāki būtu gatavi uzticēt ģimenes budžeta plānošanu bērniem?

Vairums vecāku, kuri audzina bērnus vecumā no 11 līdz 19 gadiem, uzskata, ka viņu bērni ar naudu rīkojas apdomīgi un atbildīgi.

Tomēr, kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja, eksperimentā, kurā ģimenes budžeta pārvaldīšanu uzticētu savam bērnam, puslīdz droši būtu gatavi piedalīties mazāk nekā puse pieaugušo. Tikai piektā daļa ir pārliecināti, ka šāds eksperiments beigtos ar pozitīvu iznākumu ģimenes maciņam.

Bērni prot rīkoties ar naudu – uzskata vecāki

Vairums Latvijas bērnu mācās rīkoties ar naudu jau no mazotnes: 47% piecgadnieku un sešgadnieku, 79% bērnu 7–10 gadu vecumā un apmēram 90% pusaudžu līdz pilngadības sasniegšanai no vecākiem saņem kabatas naudu. Jo lielāks bērns, jo lielāka arī kabatas nauda, kas svārstās no simboliskiem dažiem eiro pašiem mazākajiem līdz 50 un pat 100 eiro mēnesī, bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu.

Zīmīgi, ka lielākā daļa vecāku ir diezgan labās domās par savu atvašu spēju rīkoties ar naudu prātīgi un apdomīgi – tā savu bērnu attiecības ar naudu raksturo 53% vecāku, kuru ģimenēs ir 11–15 gadu veci bērni, un 67% vecāku, kam ir 16–19 gadu veci bērni. Tajā pašā laikā tikai ceturtā daļa 11–19 gadu vecu pusaudžu un jauniešu vecāku ar mierīgu sirdi uzticētu ģimenes budžetu bērnam. Kā atklāj aptaujas dati, nepilna piektā daļa vecāku jeb 19% jau iepriekš paredz, ka ģimenes budžeta pārvaldīšana bērnam izrādītos visai sarežģīts uzdevums, bet 36% vecāku apšauba, ka viņu bērns spētu tikt galā ar ģimenes finanšu pārvaldīšanu, pat saņemot pieaugušo padomu un atbalstu lēmumu pieņemšanā. Savukārt 20% ir pārliecināti, ka bērnam šāds uzdevums noteikti būtu par grūtu.

Tikai ne budžetu

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, atklāj, ka kopumā vecāki atzinīgi vērtē savu bērnu finanšu pratību, tomēr ir visai atturīgi par iespēju uzticēt savai atvasei ģimenes budžetu. “Ja pavērojam aptaujas datus, galvenie jautājumi, kas bērniem sagādā grūtības, pēc vecāku domām, ir naudas vērtības izpratne un spēja to apdomīgi tērēt. Tā uzskata vismaz puse pieaugušo, kuriem ir bērni pusaudžu vecumā. Protams, šāda atskārsme neiedrošina uzticēt jaunietim visas ģimenes mēneša budžeta pārvaldīšanu. 11 vai 12 gadu vecumā bērns patiešām vēl ir mazs un, visticamāk, nevar patstāvīgi pārvaldīt ģimenes naudas maciņu, bet 17, 18 gados jaunietis ir faktiski pieaudzis cilvēks, kuram vajadzētu būt spējīgam tikt ar šo uzdevumu galā. Vienīgais veids, kā jaunieti ģimenē sagatavot šiem pienākumiem, ir savlaicīga iesaistīšana budžeta plānošanā, piemēram, uzticot kādu konkrētu pozīciju vai regulāri pārrunājot izdevumus, ienākumus un uzkrājumu veidošanu.”

Jo jaunāki, jo uzmanīgāki

Aptaujas dati liecina, ka 10 gadu vecums ir robežšķirtne, kad vecāki visbiežāk sliecas domāt, ka viņu bērni ar naudu spēj rīkoties drīzāk apdomīgi un atbildīgi, nevis pavirši un impulsīvi. Atvērtāki eksperimentam, uzticot savai atvasei ģimenes budžetu, būtu 16–19 gadu vecu jauniešu vecāki nekā 11–15 gadu vecu bērnu vecāki. Interesanti, ka uzticēt bērniem ģimenes budžetu vienlīdz lielā mērā uzdrošinātos gan mammas, gan tēti.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka visnelabprātāk ģimenes budžetu saviem bērniem uzticētu vecāki līdz 39 gadu vecumam, kas varētu būt saistīts ar to, ka gados jauniem vecākiem ir mazāki bērni, kuri vēl nav pietiekami apguvuši finanšu pratību. Gados jaunāki vecāki arī biežāk nekā citi norādījuši, ka viņiem pašiem sagādā grūtības finanšu pratības aspekti, kas saistīti ar ģimenes labklājību ilgtermiņā, – ieguldījumi, uzkrājumu veidošana un krāšanas motivācija. Interesanti, ka pieaugušie vecumā no 35 līdz 39 gadiem krietni biežāk nekā citas vecuma grupas veic impulsīvus pirkumus un neapdomīgi tērē līdzekļus, attiecīgu piemēru rādot arī saviem bērniem.

Uzticēšanās bērniem – vecāku prasmju spogulis

“Kopumā jāsecina, ka vecāki, kuri paši ir saskārušies ar budžeta plānošanas grūtībām, mazāk uzticas arī savu bērnu finanšu pratībai. Piemēram, trešajai daļai vecāku grūtības sagādā ieguldījumu veikšana, un attiecīgi tikai nepilna trešā daļa ir pārliecināti, ka viņu bērni tiktu ar to galā. Ceturtā daļa vecāku neprot atbildīgi un pārdomāti aizņemties, un tikai ceturtā daļa no viņiem paļautos uz bērniem šajā jautājumā. Savlaicīga rēķinu apmaksa sagādā grūtības 24% vecāku, un tikai ceturtā daļa no viņiem tic, ka ar to tiktu galā bērni. Redzam, ka vecāki vismazāk ir pārliecināti par tām savu bērnu finanšu pratības jomām, kurās problēmas ir arī pašiem,” norāda R. Jansons.

Izlasi arī:

Kas un kā vecākiem būtu jāmāca savām atvasēm, lai tās būtu veiksmīgas naudas lietās?

Ko par naudu stāstīt skolēnam?

Bērniem problēmas ar naudu – kā tās risināt?

TV3 jauns pašmāju šovs visai ģimenei – ”Naudas pavēlnieks

Jau ceturtdien, 17. oktobrī, kanālā TV3 startēs jauns ģimenes šovs ”Naudas pavēlnieks”, kura laikā kopā ar šova vadītāju Janu Duļevsku un Swedbank Finanšu institūta ekspertiem Eviju Kropu un Reini Jansonu tiks noskaidrots, vai ģimenes budžetu var uzticēt bērnam.