Mūsdienu pasaulē tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un inovāciju un zinātnes nozīme kļūst par būtisku sastāvdaļu ikvienas organizācijas un sabiedrības ikdienā. Lai uzņēmumi varētu saglabāt konkurētspēju, izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī risināt sarežģītus globālus izaicinājumus, ir nepieciešamas jaunas idejas un risinājumi, kas nereti rodas zinātnes un izpētes pasaulē, padarot universitāšu un uzņēmumu sadarbību par svarīgu faktoru mūsdienu inovācijas ekosistēmā.
Par to, cik veiksmīgi Latvijā tiek attīstīta efektīva sadarbība starp zinātniekiem un industriju, un kā inovāciju ieviešanā var palīdzēt universitāte, pieredzē dalās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju prorektore, līdzšinējā RTU Zinātnes un inovāciju centra direktore Liene Briede.
RTU Inovāciju prorektore, līdzšinējā RTU Zinātnes un inovāciju centra direktore Liene Briede
“Vispasaules izaicinājums ir, kā zināšanas un inovatīvus risinājumus no universitātes augstā līmenī pārnest uz industriju, lai to var veiksmīgi pieņemt un ieviest tirgū, veicinot konkurētspēju. Tas ir resursu ietilpīgs process, līdz ar to īstermiņa aktivitāte, visdrīzāk, nesasniegs vēlamo galarezultātu. Inovācijām jābūt ar stratēģisku uzstādījumu uzņēmumā, paredzot tam arī atbilstošus resursus. Svarīgi meklēt partnerības jeb konkrētas jomas tirgus inovāciju līderus, kas vairumā gadījumu varētu būt arī universitātes, tādejādi paverot plašas iespējas sadarbībai,” skaidro Liene Briede.
Sadarbība visos līmeņos
Skatoties no pasaules pieredzes, L. Briede kā piemēru min Silīcija ieleju, kas vēsturiski veidojās starp universitātēm, attīstot tādu kā inovāciju “burbuli”. Tāpat līdzīgi piemēri, kas strauji attīstās un sniedz svarīgu pienesumu zinātnes attīstībā valsts un pasaules mērogā, ir Izraēlā un citur pasaulē.
“Ja mēs runājam specifiski par inovācijām, tad universitāte, manuprāt, spēlē centrālo, bet ne vienīgo lomu inovāciju attīstībā. Ļoti svarīga ir gan industrijas, gan kopumā sabiedrības aktivitāte. Protams, būtiska ir arī valsts vadības iesaiste un stratēģiskie nozares attīstības mērķi, kas nodrošina dažādas atbalsta programmas un instrumentus šīs sadarbības veicināšanā. Gluži, kā to paredz četru spirāļu modelis (Felix modelis) – visi sadarbojas un universitāte ir centrā. Latvijas gadījums nav nekas atšķirīgs,” par vietējo universitāšu un uzņēmējdarbības veiksmīgu potenciālo sadarbību spriež L. Briede.
Lielisks piemērs sadarbībai starp RTU un industriju, apvienojot gan valsts sektoru, gan privātos uzņēmumus, ir inovatīva asfaltbetona izstrāde, kura ražošanā izmantotas nolietotas riepas. Šāds asfaltbetona segums jau eksperimentāli ieklāts ceļa posmā Jelgavas novadā, ko ikdienā intensīvi izmanto arī smagās automašīnas. Pilotprojekts tika realizēts kopā ar VARAM un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE””, kam ir infrastruktūra modificēta bitumena ražošanai. Kompozītmateriāla izstrādei gumijas granulas piegādāja SIA “Eco Baltia vide”. Tāpat projektā piedalījās arī VAS “Latvijas Valsts ceļi”.
Ieguldījums inovācijās joprojām zems
RTU Inovāciju prorektore uzskata, ka Latvijā ir ļoti zems finansiāls ieguldījums inovācijās un zinātnē no pētniecības puses. Viens no virzieniem, kā sadarbību veicināt, ir vairāk veidot kopprojektus ar industriju lietišķās pētniecības virzienā, lai ieviestu inovācijas, kādām lielākajai daļai uzņēmumu nav kapacitātes fundamentālās zinātnes projektos.
“Tas būtu vēlams, jo arī universitāte, noslēdzot savu pētījuma rezultātu, reti kad proaktīvi to tālāk virza tirgū. Universitātei ir raksturīga “no projekta uz projektu” pieeja, kas nozīmē – projekts beidzas un tiek strādāts pie nākamā projekta. Ja projektā ir partneris, kas ir ieinteresēts un tam ir nepieciešamie līdzekļi, lai to tālāk virzītu tirgū, tas varētu rosināt šīs industrijas attīstību un reizē paaugstināt arī ieguldījumu pētniecībā.”
Tāpat pieredze rāda, ka uzņēmumi veiksmīgāk sadarbojas ar universitātēm, ja pašas industrijas pusē ir cilvēki ar iepriekšēju zinātniski pētniecisko pieredzi, kas spēj atbilstoši novērtēt universitātes darbu.
“Šajos gadījumos sadarbības dialogs ir krietni veiksmīgāks, nekā gadījumos, kad industrija ir vērsta uz kādu konkrētu biznesa gadījumu, bet universitātei ir zinātniska interese. Tad ir ļoti grūti rast kopsaucēju, lai abas puses būtu apmierinātas, jo jāsaprot, ka universitāte primāri nesniedz pakalpojumus industrijai. Mēs radām veidus, kā mūsu zināšanas pārnest industrijas pusē un tāpēc sadarbības attiecības ne vienmēr ir nostādītas kā pakalpojuma sniedzējam un klientam. Ir svarīgi ņemt vērā abu pušu intereses.”
Šobrīd RTU sadarbībā ar uzņēmumu “LMT” īsteno doktorantu programmu “Industriālais doktors”, kas izveidota, lai doktorantūras ietvaros realizētu komersantam nepieciešamu ideju. Piemēram, industriālais doktorants Jānis Braunfelds tikko aizstāvēja promocijas darbu uzņēmuma “LMT” interesēs, izstrādājot universālu sensoru signālu apstrādes tehnoloģiju, kas reāllaikā spēs analizēt dažādus datus, piemēram, novērtēt ceļa seguma stāvokli un prognozēt tā deformācijas.Savukārt, industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar SIA “Sakret”, Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju, izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.
Industriālais doktorants Jānis Braunfelds
Jaunuzņēmumi - iespējas inovāciju attīstībai
Kā uzsver L. Briede, universitātei ir parādījusies vēl viena mērķa grupa ar augstu potenciālu – jaunuzņēmumi (“start-up”) un jo īpaši zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi, kuri ir dinamiski un meklē inovatīvus risinājumus sava biznesa straujai attīstībai.
“Bez universitātes iesaistes šāda tipa uzņēmumiem ir grūti virzīt tālāk savu produktu, jo tas ir resursu jautājums. Parasti šādu jaunuzņēmumu komandu veido jaunie zinātnieki vai vismaz daļa tādu, kuri nāk no kādas universitātes. Tiek meklēti sadarbības veidi, lai varētu optimizēt arī paša jaunuzņēmuma resursus. Šajā sinerģijā ir diezgan plašs spektrs sadarbībai un tas arī ir viens no RTU Zinātnes un inovāciju centra stratēģiskajiem mērķiem – sniegt ne tikai atbalstu zinātņietilpīgiem uzņēmumiem, bet arī rosināt to veidošanos.”
Tā radies arī biotehnoloģiju uzņēmums “SpirulinaNord” - vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas patērētājiem piedāvā svaigu tropisko mikroaļģi spirulīnu. “SpirulinaNord” radīja RTU zinātnieces, un šā gada sākumā uzņēmuma pilotražotnē uzstādīts jau devītais bioreaktors spirulīnas ražošanai. Pieprasījumam augot, uzņēmums palielina ražošanas jaudas, tomēr arvien mēdz būt situācijas, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un veidojas rindas.
Studentu zināšanas jauniem risinājumiem
Iespējas inovatīvai uzņēmējdarbībai ir teju neizsmeļamas - tās ļauj attīstīt biznesa stratēģijas, uzlabot efektivitāti un veicināt konkurētspēju. Pastāv 10 inovāciju veidi uzņēmuma attīstībai, kas atspoguļo daudzpusīgās iespējas uzņēmējdarbībā - no jauninājumiem procesu un talantu vadībā līdz pat mijiedarbībai ar klientiem un sadarbības partneriem. Lai gan universitāte savus sadarbības projektus ar uzņēmumiem nekvalificē pēc minētajiem tipiem, visbiežāk sadarbību var novērot tieši produktu veiktspējas un produktu sistēmu inovācijās, taču arī citos procesos var rast veiksmīgus risinājumus, piemēram, sadarbojoties ar studentiem.
“Šo inovāciju veidu atšķirība ir vērtējama resursu ietilpībā un zinātniskā raksturā. Ņemot vērā tipu iedalījumu, var izdarīt secinājumus, kuros no tipiem var sadarboties industrija un pētniecības personāls vai industrija un mūsu studenti, kas arī ir viens no sadarbības modeļiem. Ja mēs domājam par zinātniski pētniecisko sadarbību, tad tas ir resursu ietilpīgāks process. Ja par pētījumu veikšanu – ir dažādi produktu, procesu un sistēmas līmeņu risinājumi. Piemēram, studentu iesaiste ir īstermiņa sadarbība, kas parasti ilgst aptuveni gadu. Šādā laika posmā var izveidot pilna spektra inovāciju risinājumus – no zīmola un jauna kanāla pārdošanas sistēmas līdz pat pārdošanas, mārketinga un personāla politikas izstrādei.”
Viens e-pasts ikviena uzņēmēja vajadzībām
Lai atvieglotu saziņu, drīzumā RTU Zinātnes un inovāciju centrā plānots izveidot vienas pieturvietas aģentūru, jaunajiem partneriem nodrošinot vienkāršu un ērtu komunikāciju ar universitāti potenciālajiem sadarbības projektiem. Pēc saziņas ar RTU pārstāvi, universitātes speciālisti izveidos pakalpojuma grozu, apkopojot piedāvājumus no dažādām fakultātēm, kas varētu kopīgi risināt uzņēmuma izvirzīto problēmu vai iecerēto inovāciju kādai no sistēmām vai produktiem. Kamēr šādas aģentūras izveide vēl ir procesā, šobrīd visi uzņēmēji ir aicināti sazināties ar RTU Inovāciju prorektori Lieni Briedi, rakstot uz e-pastu . Izvērtējot uzņēmēja vajadzību un nepieciešamo atbalstu, L. Briede sadarbībā ar fakultāšu pārstāvjiem atradīs tieši jūsu uzņēmumam piemērotāko risinājumu un piedāvājumu.
Inovāciju attīstībā liela nozīme ir savstarpējai sadarbībai no visām iesaistītajām pusēm un, ja vien to turpināsim attīstīt un īstenot, iespējams, pavisam drīz arī Latvija būs vieta, kur veidosim paši savu Silīcija ielejas stāstu.
*Raksta galvenajā attēls no RTU arhīva
