Lai gan skolai ir pienākums (arī likumiski definēts) novērst un risināt mobinga situācijas, ne visi izprot situācijas nopietnību. Jelgavas Centra pamatskolā izstrādātas skaidras vadlīnijas, kā rīkoties skolas personālam, ja saņemts kaut mazākais signāls par fizisku vai emocionālu vardarbību, piemēram, ņirgāšanos, tāpēc par to, kā pēc iespējas veiksmīgāk risināt mobinga situācijas skolā un kā šādām situācijām sagatavoties jau laikus, pieredzē dalās Jelgavas Centra pamatskolas direktore Agita Ozoliņa.
Identificēt problēmu, novērot, izvērtēt un rīkoties
Kā uzsver Ozoliņa, reakcijai uz mobingu jābūt tūlītējai, taču pārdomātai un konstruktīvai.
“Pašā sākumā būtiski saprast un definēt problēmu, kā arī izvirzīt sasniedzamo rezultātu skolotājiem un klasei. Tikai pēc tam varam saprast, kādi konkrēti uzdevumi būs skolas personālam un kādi būs nākamie soļi mobinga situācijas risināšanā.”
Pēc tam, kad problēma un vēlamais rezultāts pārrunāts ar skolas personālu un katrs skaidri izprot savu lomu un uzdevumus, klasē tiek veikta novērošana:
Var jau šķist, ka tad, kad klasē ienāk svešs cilvēks, bērni uzvedas citādāk, taču ar laiku ļoti labi var redzēt, kāds ir patiesais klases klimats un bērnu savstarpējās attiecības. Pēc novērošanas fāzes skaidrāk saprotams, kādus speciālistus nepieciešams piesaistīt, kāds būtu skolotāja uzdevums, kā arī, cik lielā mērā konkrētajā situācijā jāiesaista vecāki,” izstrādātās vadlīnijas skaidro direktore Agita Ozoliņa.
Pēc pieņemtā plāna visi iesaistītie strādā divas nedēļas, pēc kurām satiekas un pārrunā progresu, kā arī tālākos iespējamos soļus. Tajā pašā laikā paralēli norisinās darbs ar vecākiem.
“Ja mobinga situācijas risināšanā iesaistīti arī vecāki, skolas psihologs tiekas ar vecākiem un lūdz atļauju strādāt ar bērnu vai bērnu grupu. Šādā gadījumā skolas psihologa darba metodes ir atkarīgas no katra konkrētā gadījuma - tas var būt gan individuāls darbs ar cietušo bērnu un viņa vecākiem, gan arī darbs grupās vai pat ar visu klasi,” papildina Ozoliņa.
Visbiežāk mobings parādās 4. klasē
Papildus klases audzinātāju novērojumiem, signāli par iespējamo mobingu skolā tiek identificēti arī ikgadējās bērnu un vecāku anketās par skolēnu labbūtību:
“Anketas ir ļoti nozīmīgas, jo šis ir viens no veidiem, kā mēs varam saņemt signālus, lai attiecīgi reaģētu. Lielākais izaicinājums pašlaik ir saprast un skaidri nodefinēt emocionālo vardarbību, jo fiziska vardarbība visiem ir skaidra, taču atpazīt emocionālo vardarbību ir sarežģītāk, tāpēc pie šī pašlaik strādājam,” par izaicinājumiem stāsta skolas direktore.
Kā novērojusi Ozoliņa, visbiežāk mobinga situācijas izpaužas pēc sākumskolas: “Līdz 3. klasei bērniem ir viena “mamma” - sākumskolas skolotāja, taču 4. klasē skolēni ir kā no laivas izmesti - parādās vairāki priekšmetu skolotāji, jauna klases audzinātāja, kura nevar būt visu laiku klāt, lai pievaktētu klasē notiekošo. Nesen arī tikāmies ar vecākiem, lai informētu, ka skola šobrīd domā par audzinātāju kā atsevišķu pozīciju, kas strādā tikai ar audzināšanas jautājumiem, regulāri piedalītos mācību stundās, vērojot klases dinamiku, sadarbību un skatītos, kurā brīdī kas notiek.”
Darbs ar klasi ilgtermiņā
Jelgavas Centra pamatskolā bijis pat gadījums, kad par emocionālo vardarbību bērns ziņojis Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111.
“Ir ārkārtīgi svarīgi, ka bērnam ir, kur aiziet un izstāstīt par savām sajūtām un notiekošo klasē. Citādi bērni sāk cīnīties ar savām metodēm, tiek piesaistītas mammas, sākās apsaukāšanās. Kad mēs par šo uzzinājām, sasaucām visu agresoru grupiņu kopā un sākām strādāt. Mūsu sasniedzamais rezultāts - bērni klasē mācās viens otru pieņemt, noliekot savus kara cirvjus. Paralēli strādājām arī individuāli ar katru bērnu, kā arī tikāmies ar upuri, lai iegūtu viņa uzticību un sajūtu, ka jebkurā brīdī drīkst nākt un stāstīt, kas viņam sāp.”
Pagājis jau pusotrs gads, kura laikā noritējis liels darbs - saprasts, kādas tēmas pārrunāt audzināšanas stundās, kādus speciālistus pieaicināt un kādas interesantas nodarbības organizēt, lai stāstītu par tiesībām, pienākumiem u.c. Taču, kā uzsver skolas direktore, nepietiek tikai ar pieaugušo iesaisti.
“Svarīgi, lai viņi paši iet un draudzējas, tāpēc arī klasei bija savi uzdevumi, piemēram, organizēt klases vakaru. Mums bija jādod pareizais ietvars, kurā skolēniem darboties, tāpēc rūpīgi izvērtējām, kādi būs konkrētā uzdevuma noteikumi - piemēram, darbam pārī bērni paši nevarēja izvēlēties komandas biedru. Tik ilgi par it kā šķietami elementārām lietām runājām, līdz varu teikt, ka šobrīd ir iestājies miers. Taču joprojām turpinām iet stundās un sekot līdzi klasē notiekošajam.”
Jānoņem sajūta “pats vainīgs”
Uz jautājumu, ko Jelgavas Centra pamatskolas direktore ieteiktu citām skolām, lai veiksmīgāk risinātu mobingu, Agita Ozoliņa uzsver trīs svarīgākos aspektus:
- Pieejama informācija. Bērnam jau ikdienā ir jāredz, ka mobinga tēmu skolā pamana. Katrā skolā vajadzētu būt plakātam labi redzamā vieta par to, kas ir emocionālā un fiziskā vardarbība, lai bērns saprastu, ka tā justies un rīkoties nevajag. Plakātā ir svarīgi uzsvērt - nebaidies iet lūgt palīdzību. Tāpat arī jābūt informācijai, ko darīt vecākiem un skolotājiem.
- Atbalsta sistēma un personāls. Skolas personālam jāsaprot problēmas nopietnība un jāpanāk, lai bērnam nebūtu sajūta, ka viņš pats ir vainīgs. Skolā nepieciešams radīt savstarpējās sarunāšanās vidi, parādīt, ka skolas personāls spēj palīdzēt un uzklausīt, un tas aizņem maz laika. Kā uzsver Ozoliņa, lielākais darbs ir vadībai, izstrādājot shēmu, pēc kuras tālāk personālam ir vieglāk un saprotamāk risināt esošo situāciju.
- Skolas psihologs. Psihologs uzņemsies iniciatīvu darbam ar pašu bērnu, viņa vecākiem, novēros klases un specifiskās grupas. Uzreiz pēc tam būs arī darbs ar grupu. Psihologam nevajag agresoru nosodīt, kaunināt un teikt, ka tas ir slikti, bet tieši pretēji - jāparāda, ka mēs viņiem palīdzēsim. Svarīgi šim bērnam radīt sapratni, ka ar citiem ir jāiemācās sadarboties, taču līdz šim viņa pieeja nav bijusi pareiza un veiksmīga.
“Mobingam var būt dažādi aspekti, taču, neatkarīgi no tā, vai bērns ir citādi domājošs vai kas cits viņu atšķir no pārējiem, neviens viņam nedrīkst darīt pāri! Tieši šis mūs pamudināja izstrādāt sistēmu, kas palīdzētu visām iesaistītajām pusēm pēc iespējas efektīvāk atbalstīt bērnus un risināt šādas situācijas,” skaidro Jelgavas Centra pamatskolas direktore Agita Ozoliņa.
Atbalsts mobinga situācijās iesaistītajiem
Lai atbalstītu vecākus un bērnus mobinga situācijās, kā arī sniegtu praktiskus padomus šādu konfliktsituāciju risināšanā, fonds “Plecs” sadarbībā ar Swedbank ir izstrādājis atbalsta rīku ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās. Atbalsts mobinga situācijās ir bezmaksas pakalpojums Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem.
Ja ir noticis mobinga gadījums, tīmekļa vietnē mobstop.lv ir iespēja piereģistrēties un sniegt detalizētāku informāciju par notikušo. Pēc tam saņemsiet izvērtējumu par situāciju (vai notikušais ir mobings vai konflikts) un praktiskus ieteikumus, ko varēsiet izmantot uzreiz. Nepieciešamības gadījumā būs iespējams saņemt arī personalizētu speciālista atbalstu un, kas nav maznozīmīgi – ātru atbildi kritiskos gadījumos. Būtiski atzīmēt, ka atbalsts pieejams skolēniem, kas ar mobingu saskārušies gan skolā, gan ārpus tās (interešu pulciņi, digitālās platformas u.c.).
Biežāk uzdotie jautājumi par mobingu:
- Kas ir mobings?
Par mobingu var dēvēt ilgstošas situācijas, kas atkārtojas un ir mērķētas pret vienu vai vairākām personām ar mērķi nodarīt viņiem psiholoģisku vai fizisku kaitējumu. Mobingam ir dažādi veidi, kas visi vienlīdz nopietni var apdraudēt bērna fizisko un emocionālo veselību. Mobingu var izvērst gan fiziski (pielietojot spēku pret otru cilvēku), gan verbāli (pazemojot, izsmejot, apsaukājot, iebiedējot), apzināti klusējot (izolējot un izstumjot no kādas grupas), kā arī izmantojot modernās tehnoloģijas (e-pastos, sociālajos tīklos un tērzētavās, izplatot pazemojošu informāciju pret paša gribu).
- Kā atpazīt mobingu?
Mobings jeb ņirgāšanās var norisināties arī ārpus klases pulciņos, sporta treniņos un pat digitālajās platformās, tāpēc jo svarīgāk ir regulāri sarunāties ar savu bērnu un reaģēt, ja pamani viņa uzvedībā ko neparastu. Nereti par mobingu var liecināt izmaiņas uzvedībā, nevēlēšanās doties uz skolu, apetītes zudums, miega traucējumi, neizskaidrojami zilumi un traumas, kā arī galvas vai vēdersāpes, taču pazīmes, katram var būt atšķirīgas, tāpēc regulāra saruna ar bērnu var palīdzēt saprast, kas notiek tavas atvases dzīvē.
- Kā risināt mobingu skolā?
Ja pamani kādu no mobinga pazīmēm, būtiski ir reaģēt - izrunājies ar bērnu, pārrunā savu uztraukumu ar skolotāju, atbalsta personālu skolā vai konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu. Nekad nevajadzētu bērniem ļaut pašiem tikt galā ar mobinga situācijām, jo tās var nopietni kaitēt viņa pašvērtējumam un veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Neskatoties uz to, vai tavs bērns ir cietušā vai pāridarītāja lomā, ir svarīgi, lai tu kā vecāks pēc iespējas ātrāk palīdzētu rast risinājumu, lai pārtrauktu mobingu, pirms tas iedragā bērna nākotni.
