Kā Euribor likmju celšana ietekmē ieguldījumus?

Kā Euribor likmju celšana ietekmē ieguldījumus?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Centrālo banku likmju paaugstināšanu, un tas neizbēgami ietekmē visus ieguldītājus.

Kādu tieši ietekmi tas atstāj, ko sagaidīt un kā rīkoties, skaidro Swedbank Ieguldījumu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Centrālo banku likmes palielināšanai no investoru puses bieži ir diezgan neskaidra ietekme uz akciju tirgu. Parasti, kad procentu likmes pieaug, akciju tirgiem īstermiņā ir vērojama tendence reaģēt saasināti. Jo likmju paaugstināšanā nozīme, ka naudas aizņemšanās kļūst dārgāka, līdz ar ko cilvēki un uzņēmumi mēdz tērēt mazāk. Samazinātie tēriņi var nozīmēt, ka uzņēmumi pieņem darbā mazāk cilvēku vai tiek atlaisti esošie darbinieki, rezultātā ekonomika paliek vēsāka un uzņēmumiem samazināsies ienākumi. Šīs un daudzas citas sekas bieži izraisa akciju cenu kritumu.  No vienas puses, augstākas likmes var mudināt dažus investorus pārdot akcijas un gūt peļņu. Taču ir daudz pierādījumu tam, ka ilgtermiņā likmju paaugstināšana nekaitē akcijām.

Īstermiņā likmju paaugstināšanas būtiskākā tūlītējā ietekme ir uz tirgus psiholoģiju. Kad centrālās bankas paaugstina likmes, profesionāli treideri var ātri pārdot akcijas un pāriet uz drošākiem ieguldījumiem, negaidot augstākas likmes, līdz ko tās atstās ietekmi reālajā ekonomikā.

Ko rāda vēsture?

Apskatot datus ilgākā laika posmā, tie liecina, ka dažos gadījumos akciju tirgi var pieaugt, kad centrālās bankas pastiprina monetāro politiku. Piemēram, Dow Jones Market Data analizēja piecus pēdējos FED likmju paaugstināšanas ciklus,  sākot no 1994. gada līdz 2019. gadam, lai noskaidrotu, ko vēsture rāda par akciju tirgus atdevi šajos periodos. Analīze parādīja, ka piecos ilgtermiņa periodos trīs vadošie akciju tirgus indeksi (Dow Jones Industrial Average, S&P 500, Nasdaq Composite)  samazinājās tikai vienā likmju paaugstināšanas ciklā no 1999. gada jūnija līdz 2001. gada janvārim tā saucamā dot-com burbuļa sabrukuma laikā. Pārējos likmju paaugstināšanas ciklos konkrētie indeksi uzrādīja divciparu un pat trīsciparu sniegumus. Protams, ir jāņem vēra, ka šī analīze neiekļauj šodienas inflāciju, kāda nav redzēta kopš 1970. gadiem, un tās potenciālo ietekmi uz ekonomiku. Turklāt papildus inflācijai nāk klāt arī diezgan agresīva Centrālo banku monetārā politika, paaugstinot procentu likmes, nevis kā iepriekš, drukājot naudu. Tāpat arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas ir radījis dažādu izejvielu sadārdzināšanos, valstu noteiktās sankcijas pret Krieviju, kas būtiski var ietekmēt arī ASV un Eiropas uzņēmējus, un COVID-19 pandēmija, kas nav nekur pazudusi. Tā kā pašlaik šķiet maz ticams, ka investori līdzīgi kā iepriekšējos likmju paaugstināšanas ciklos gūs divciparu atdevi, pamatojoties uz akciju līdzšinējo attīstību 2022. gadā. Tāpēc nav izslēgts scenārijs, ka uz ģeopolitiska un ekonomiskā fona tuvākajā nākotnē akciju tirgi varētu piedzīvot papildus kritumus, kamēr tie no jauna sāks atkopties. 

Kā tad rīkoties investoram?

Tas, ko vienmēr der atcerēties, ka akciju cena neskaidros laikos samazinās, un tā ir pilnīgi normāla parādība, ar ko vajadzētu rēķināties. Protams, nekad nav patīkami raudzīties uz to, kā krīt ieguldījumu vērtība. Tomēr viss ieguldījumu stāsts balstīs uz to, ka ilgākā termiņā ieguldījumi akcijās, neskatoties uz braucieniem pa amerikāņu kalniņiem, investoriem tomēr nodrošina ļoti dāsnus guvumus.

Kā uzskatāms piemērs tam kalpo zemāk redzamais ienesīgums, kāds tas būtu, ja naudu būtu ieguldīta kādā ETF vai ieguldījumu fondā, kas seko līdzi MSCI World, un ieguldīta tur būtu līdz šodienai:

  • 5 gadi +36.56% (USD) un +63.35% (EUR)
  • 10 gadi +104.48% (USD) un +160.10% (EUR)
  • 20 gadi +231.25% (USD) un +223.18% (EUR)

Tapāt arī ir svarīgi atcerēties, ka lejupslīdes akciju tirgos ir bijušas iepriekš un atkārtosies arī nākotnē. Bet tas nav iemesls panikai, ja esat ilgtermiņa investors. Jo ja nobīsieties, kad “ielās ir asinis” un tirgos ir panika, jūs neizbaudīsiet nākamā “buļļa tirgus” ieguvumus.

Labākais veids, kā cīnīties ar akciju tirgus kritumiem, kas ir neizbēgami, ir ievērot savu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, un nebaidīties laiku pa laikam papildināt savus ieguldījums ar regulārām iemaksām.

Tāpat arī diversifikācija joprojām ir vissvarīgākā ieguldījumu stratēģija. Ja nesenā vēsture mums kaut ko ir parādījusi, tad diversifikācija joprojām ir viens no labākajiem veidiem, kā pārvaldīt portfeļa svārstīgumu. Dažādas aktīvu klases un tirgi iet uz augšu un uz leju dažādos laikos, tāpēc to apvienošana labi diversificētā portfelī laika gaitā izlīdzinās ieguldījumu atdevi.

Svarīgs ir laiks tirgū, nevis tirgus laiks (market timing). Ir ārkārtīgi grūti veiksmīgi pareģot tirgus tālāko attīstību. Tas ietver divu lēmumu pieņemšanu – kad izkļūt un kad atgriezties. Pat, ja jums izdodas atrast īsto laiku, lai izietu no tirgus, ir maz ticams, ka varēsit atgriezties īstajā laikā.

Necenšamies lekt jau aizpeldējušā kuģī. Tas, ka daži uzņēmumi vai ieguldījumu fondi šobrīd uzrāda labāku sniegumu, nekā jūsējie, nenozīmē, ka tas būs ilgstoši un tādi paši sniegumi, kas jau ir sasniegti, būs arī nākotnē.