Arvien vairāk vecāku veido uzkrājumus bērna nākotnei
Uzkrājumi

Arvien vairāk vecāku veido uzkrājumus bērna nākotnei

Pēdējo gadu laikā pieaudzis vecāku īpatsvars, kuri veido uzkrājumu bērnam.

Pērn krāt sava bērna nākotnei sāka uz pusi vairāk cilvēku, nekā 2020.gadā. Aktīvāk uzkrājumus bērnam veido sievietes, taču tēti veic lielākas iemaksas nekā mammas. Kopumā biežāk uzkrājumu bērna nākotnei vecāki sāk veidot no bērna sešu gadu vecuma un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Lielākā daļa vecāku ik mēnesi šim mērķim atvēl no 30 līdz 50 eiro, bet ceturtā daļa – 50 eiro un vairāk.

Kas ir uzkrājums bērna nākotnei?

Ņemot vērā, ka ilgtermiņā tiek zaudēta naudas vērtība inflācijas dēļ, ir svarīgi tālākas nākotnes mērķiem paredzētos līdzekļus ieguldīt. Veidojot uzkrājumu bērna nākotnei, uzkrājumā iemaksātā nauda tiek ieguldīta finanšu tirgos, attiecīgi – pastāv peļņas iespējas. Lai arī uzkrājuma vērtība, kas ieguldīta finanšu tirgos, var svārstīties, papildu aizsardzību krājējiem nodrošina garantētās summas nosacījums. Proti, ja finanšu tirgos tiks piedzīvots kritums, iemaksātās naudas apmērs samazināsies tikai par līguma komisijas maksu apmēru.

Swedbank uzkrājumu produktu līnijas vadītāja Karīna Rokjāne uzskata, ka viena no iespējām, kā ar nelielām, regulārām iemaksām ilgākā laika posmā sarūpēt nozīmīgu uzkrājuma summu bērnam, ir veidot uzkrājumu bērna nākotnei:

“Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildu drošības sajūtu un stabilitāti. Interese par šāda veida uzkrājumiem nākotnei pieaug ar katru gadu, pēdējā gada laikā noslēgto līgumu skaits ir pieaudzis uz pusi, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu apjomiem.”

Turklāt svarīgi atzīmēt, ka uzkrājums bērna nākotnei paredz arī dzīvības apdrošināšanu līgumslēdzējam. Tas nozīmē, ka, notiekot ļaunākajam, neiemaksāto uzkrājuma daļu jūsu vietā līgumā iemaksās Apdrošinātājs (Swedbank gadījumā Swedbank Life Insurance SE). Attiecīgi, arī sliktākajā gadījumā būsiet parūpējies, ka bērns saņem iecerēto uzkrājuma summu.

Jaunieši paļaujas uz ģimenes atbalstu

Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, dzīvojot samērā pieticīgi, studentu vidējie tēriņi sastāda 420 eiro mēnesī, neskaitot studiju izmaksas. Pieņemot, ka vidējās studiju izmaksas ir ap 2000 eiro gadā, viena studenta gads izmaksā ap 7000 eiro.

Lielākajai daļai studentu jeb 60% vecāku finansiālais atbalsts ir galvenais ienākumu avots, kas ir īpaši svarīgs atbalsts īpaši studiju sākumposmā.

Aptuveni tik pat liela studentu daļa (58%) paralēli studijām arī strādā, lielai daļai gan nākas atzīt, ka darbs paralēli studijām negatīvi ietekmē mācību kvalitāti.

Swedbank veiktās aptaujas arīdzen liecina, ka kopumā vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu nomaksāt bērnu studiju izmaksas, kam arī noteikti būs tendence pieaugt nākotnē. Papildus tam trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā. Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis, kad sākt izglītības uzkrājumu veidošanu, ir bērna piedzimšanas gads. Zīmīgi, ka līdzīgās domās ir arī jaunieši, – tikai neliela daļa uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Vairums sagaida vecāku atbalstu šajā dzīves posmā.

Cik naudas mēnesī jāatliek, lai sakrātu 10 000 eiro?

Ar tik lielu uzkrājumu šobrīd var nosegt izmaksas par bakalaura studiju iegūšanu Latvijā, par ko vidēji jāmaksā 6000−8000 eiro. Šādam mērķim mēneša maksājums būtu:

  1. krājot no bērna piedzimšanas līdz 18 gadu vecumam, ikmēneša iemaksa – 35 eiro;
  2. krājot no bērna 4 līdz 18 gadu vecumam, ikmēneša iemaksa – 50 eiro;
  3. krājot no bērna 7 līdz 18 gadu vecumam, ikmēneša iemaksa – 67 eiro.