Jauna biznesa uzsākšana un esošā attīstīšana nav iedomājama bez skaidra biznesa plāna. Tas ir nepieciešams, lai definētu uzņēmējdarbības mērķus, ceļu, kā tos sasniegt, un sekotu līdzi plānu izpildei. Ar ko sākt un kam noteikti jābūt biznesa plānā? SIA “Cogito Consulting” pētījumu un izstrādes vadītājs, konsultants un uzņēmējs Jānis Kļaviņš dalās ar vairākiem ieteikumiem.
Sev, nevis citiem
Biznesa plāns pēc būtības apraksta, kas notiks uzņēmumā – kādu vērtību uzņēmums radīs un kādas problēmas risinās, ar kādām metodēm un kā tas šos mērķus iecerējis sasniegt. Tādēļ biznesa plāns pamatā ir paredzēts pašam uzņēmumam.
Reizēm uzņēmēji maldīgi domā, ka biznesa plāns nepieciešams, lai kādam citam izstāstītu savu biznesa ideju. Uzņēmējdarbībā ir daudz dažādu kompleksu problēmu, kuras ikdienas steigā neizdodas vienmēr paturēt prātā. Ir svarīgi tās pierakstīt, lai pēc tam varētu pārdomāt to risinājumus. Ja biznesa plāna nav, pastāv augsts risks, ka kāda svarīga detaļa uzņēmuma attīstībā var tikt izlaista.
Sākt uzņēmējdarbību bez biznesa plāna ir kā nopirkt loterijas biļeti ar krietni mazāku iespēju vinnēt.
Veidojot biznesa plānu, uzņēmēji apzina potenciālos riskus un meklē risinājumus, kā tos novērst, tādējādi palielinot iespēju, ka uzņēmuma darbība būs veiksmīga. Biznesa plāns arī palīdzēs ietaupīt laiku, jo tajā būs izveidota struktūra uzņēmējdarbības sākšanai. Tādējādi tas kalpo kā ceļa karte ar konkrētu darāmo darbu sarakstu.
Ar ko sākt
Lai sāktu veidot biznesa plānu, pietiek ar aptuvenu ideju par to, kādas problēmas uzņēmuma produkts risinās vai kādas vajadzības tas apmierinās. Biznesa plāna izstrādes laikā šī ideja tiek konkretizēta, lai saprastu, kā to realizēt.
Biznesa plāns parasti sastāv no trim daļām:
- ražošanas stratēģijas, kas apraksta uzņēmuma piedāvātā produkta vai sniegtā pakalpojuma radīšanas procesu;
- finanšu stratēģijas, kuras apraksta, cik izmaksās produkta ražošana, kā tiks nodrošināti nepieciešamie naudas līdzekļi, un prognozē naudas plūsmu;
- mārketinga stratēģijas, kas definē produkta vai pakalpojuma radīto vērtību, mērķauditoriju un cenu.
Ražošanas metodoloģija ir svarīga, lai uzņēmējs saprastu, vai un kā viņa iedomāto produktu ir iespējams saražot un kas tā ražošanai ir nepieciešams. Finanšu stratēģija atbild uz jautājumu, cik izmaksās ražošana un vai uzņēmums spēs pelnīt un būs dzīvotspējīgs. Savukārt mārketinga stratēģija nosaka, kas ir uzņēmuma radītā produkta vērtība un vai klienti būs gatavi par to maksāt naudu.
Biznesa plānā visbiežāk trūkst tieši mārketinga stratēģijas. Uzņēmums var būt guvis ievērību medijos, izveidojis profilus sociālajos tīklos, taču tā darbības pamatā būtībā ir komunikācijas, nevis mārketinga plāns. Līdz ar to jaunais uzņēmējs var ražot lietas, kas nevienam nav vajadzīgas, par tādu cenu, par kādu viņš tās var piedāvāt. Lai izvairītos no šādas situācijas, jaunajiem – un ne tikai jaunajiem – uzņēmējiem ir izšķiroši svarīgi definēt, kādu vērtību tie rada.
Cik detalizētam jābūt biznesa plānam
Biznesa plāna detalizācija ir atkarīga no tā, ar kādu mērķi tas tiek veidots. Pārsvarā detalizācijai jābūt tādai, lai, ieskatoties savā biznesa plānā, uzņēmējs saprastu, kas viņam ir jādara konkrētā pārskata perioda laikā: kā notiks ražošana, kā tiks piesaistīti līdzekļi, kas jāpērk, ar ko jāsadarbojas.
Biznesa plāna dziļums ir apgriezti proporcionāls riskam. Jo dziļāk uzņēmējs “rok” un atbilstoši maina uzņēmuma biznesa modeli, jo mazāks risks, ka bizness neizdosies.
Jaunuzņēmumu galvenā mērķauditorija ir potenciālie investori pamatkapitālā, tādēļ tiem ir svarīgi skaidri un kodolīgi definēt radīto pievienoto vērtību un pietiek ar biznesa modeļa skices izstrādi, kas ietilpst A4 formas lapā.
Savukārt uzņēmējiem, kuri plāno finansēt uzņēmējdarbību pašu spēkiem vai arī piesaistot līdzekļus no bankas vai Eiropas Savienības struktūrfondiem, ir svarīgi būt skaidrībā gan par ražošanas procesu, gan par nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu. Tādā gadījumā biznesa plāna detalizācijai ir jābūt dziļākai.
Vai biznesa plāns ir nemainīgs
Biznesa plānu tā izstrādes laikā var un arī vajag mainīt, balstoties uz jauniegūtu informāciju par ražošanas iespējām un izmaksām, konkurentu piedāvājumu tirgū, kā arī citām detaļām, kas var ietekmēt uzņēmējdarbību. Taču, kad uzņēmums jau ir uzsācis saimniecisko darbību, tam nevajadzētu veikt izmaiņas biznesa plānā, lai tas spētu izsekot, kas notiek pēc plāna, bet kas, iespējams, aizgājis greizi.
Biznesa plānam ir jābūt kā enkuram, kas uzņēmumam ļauj sekot savu mērķu izpildei.
Biznesa plānu lielākoties izstrādā 3 līdz 5 gadu ilgam periodam. Ja izpēte tā sagatavošanai ir labi veikta, tad pārskata periodā biznesa plānam vajadzētu mainīties minimāli. Ja reālā dzīve ievieš izmaiņas, tad svarīgi atbilstoši mainīt arī biznesa plānu. Biznesa plāna rakstīšana nebeidzas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu, svarīgi ir turpināt to izmantot, arī veicot saimniecisko darbību, lai varētu izsekot prognozēm un veikt nepieciešamās izmaiņas.
Kā izstrādāt labu biznesa plānu
Ir svarīgi, lai uzņēmējs biznesa plānu rakstītu pats, nevis šo stratēģiski svarīgo uzdevumu uzticētu konsultantam. Tikai pašam uzņēmējam ir pieejamas zināšanas, kuru dēļ viņš ir gatavs sākt uzņēmējdarbību, un informācija par to, kas ir viņa produkts, kam tas būs noderīgs, un citas nianses. Ja biznesa plānu rakstīs kāds cits, uzņēmējs zaudēs iespēju izsekot līdzi tā izpildei, jo nezinās, no kurienes nāk plānā iekļautā informācija.
Spēja plānot attīstību un šos plānus pēc tam ieviest dzīvē ir izšķiroši svarīga jebkuram uzņēmējam.
Lai palīdzētu uzņēmējiem apzināt ietvaru biznesa plāna izstrādei, esam radījuši Biznesa plāna rīku. Tā lietotājam ir jāatbild uz vairākiem būtiskiem jautājumiem par iecerētā produkta vai pakalpojuma nepieciešamību, pievienoto vērtību, potenciālo pircēju daudzumu, iecerēto izplatīšanas veidu, nepieciešamajiem resursiem un konkurentiem. Sniegtās atbildes ļaus jums iegūt strukturētu savas idejas aprakstu ar indikatīvu naudas plūsmu, kuru prezentēt partneriem vai investoriem. Jums atliks to tikai piepildīt ar saturu un darboties, lai sasniegtu savus mērķus!
