Kas ir un kas nav ilgtspēja?
Atpūta

Kas ir un kas nav ilgtspēja?

Kāda ir jēdziena "ilgtspēja" jēgpilna lietošana un kā to interpretē iedzīvotāji Latvijā? Skaidro Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriāna Kauliņa.

2021. gada vasarā Swedbank veica socioloģisko aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu iedzīvotāju izpratni par ilgtspējas jautājumiem. 85% aptaujāto apliecināja, ka viņi ir dzirdējuši jēdzienu “ilgtspēja”. Tomēr šī jēdziena izpratne ir virspusēja – iespējams, vārda konstrukcijas mudināti, Latvijas iedzīvotāji ilgtspēju uztver kā kaut ko, kas ir ilgstošs, stabils, noturīgs, izturīgs, nemainīgs.

Tomēr ilgtspēja nav jebkas, kas ir spējīgs ilgt par jebkuru cenu.

Cilvēku izpratni par ilgtspējas nozīmi visdrīzāk apgrūtina šī vārda brīva lietošana kontekstos, kas ar ilgtspējas būtību maz saistīti, iespējams, nezināšanas dēļ vai vēloties izklausīties aktuāli. Piemēram, uzņēmējdarbībā par ilgtspējīgu saucot uzņēmuma spēju pelnīt un tāpēc pastāvēt vai par ilgtspējīgiem saucot ilggadīgus darbiniekus. Bieži “ilgtspējīgs” tiek lietots, aizstājot jēdzienu “noturīgs”, piemēram, noturīga stratēģija.

“Ilgtspējīgs” lietot būtu vietā, ja runa ir par norisēm, kas veicina vides vai cilvēku vienlīdzības mērķus. Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, kas saistīta ar nepieredzētu dabas resursu patērēšanu šīs izaugsmes nodrošināšanai. Vienlaikus sabiedrības labklājības pieaugums notiek nevienlīdzīgi, ienākumu atšķirībai starp bagātajiem un nabadzīgākajiem turpinot pieaugt.

Rezultāts ir trīs būtiskākie sabiedrības izaicinājumi: klimata pārmaiņu mazināšana, dabas daudzveidības uzturēšana, līdzsvarota sabiedrības attīstība. Attiecīgi, par ilgtpējīgām būtu droši saukt tās aktivitātes, kas sekmē šo mērķu sasniegšanu.

Ilgtspēja ir klātesoša gan biznesā, gan dzīvesveidā. Biznesā par to runā kā par ESG aktivitātēm:

  • E - saimnieciskā darbība, kas veicina ekoloģisku mērķu sasniegšanu, to mēra ar resursu efektivitātes rādītājiem kā enerģijas, atjaunojamās enerģijas, izejvielu, ūdens vai zemes izmantošanu, atkritumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, vai pēc darbības ietekmes uz bioloģisko daudzveidību vai ar materiālu aprites potenciālu;
  • S – uzņēmumu ieguldījums, kas veicina sociālus mērķus, veicina nevienlīdzības novēršanu, sociālo integrāciju, labklājīgu nodarbinātību, darbs ar cilvēktiesību aizsardzību, arī datu drošību, ieguldījums cilvēkkapitālā, dažāda mēroga kopienās;
  • G - uzņēmumi strādā saskaņā ar labu pārvaldības praksi, ievēro regulējumu, vada riskus, nodrošina darbības ētiku, pārskatāmību, pretkorupciju un to pašu sagaida no sadarbības partneriem savās piegādes ķēdēs.

Piemēram, banka ilgtspēju var veicināt gan mazinot savai darbībai nepieciešamo enerģijas patēriņu biroja ēkā, gan arī - kas ir vēl nozīmīgāk no pievienotās vērtības viedokļa - iestrādājot šos principus savas darbības būtībā:  finanšu pakalpojumos, tādos kā izdevīgāks līzings mazizmešu automašīnām, nosacījumos pielāgots kredīts tādam mājokļa remontam, kas ceļ energoefektivitāti, vai nepieciešamā iegādei, lai varētu ražot atjaunojamo enerģiju pašpatēriņam.

Šīs pašas aktivitātes tikpat labi varētu tikt piesauktas kā piemērs ilgtspējīga dzīvesveida praksēm: ne tikai pirkt mazāk lietas un šķirot atkritumus, bet mazināt enerģijas patēriņu mājoklī, pāriet uz atjaunojamo enerģiju, kur vien tas iespējams, un ieguldīt savu naudu tādos pensijas fondos, ar ko tālāk tiek stimulēta nevis jebkura ienesīga, bet tieši ilgtspēju veicinoša un ienesīga uzņēmējdarbība.

Ar savām izvēlēm mēs arī veicinām ilgtspējas sociālo pusi: pērkot biznesa, kas mūs uzrunā ar personīgi nozīmīgiem sociāliem vēstījumiem: ir labs darba devējs, iestājas par nozīmīgām vērtībā, nodarbina īpašas sociālās grupas, silda vietējo ekonomiku vai tamlīdzīgi.

Protams, svarīgo lietu sarakstā vienmēr augstāk par pareizu runāšanu ierindosies darīšana. Bet pirmais solis uz darīšanu ir apzināšanās – kas tā ilgtspēja īsti ir.