Teksta autore: Alīna Andrušaite
Fotogrāfiju autors: Jēkabs Andrušaitis
Autoru blogs: www.sapnumedniece.lv
Argentīna ilgu laiku mums bija sapņu ceļojums, tāpēc, kad parādījās iespēja doties divu ar pusi nedēļu garā ceļojumā, vērot putnus nelielā latviešu kompānijā, apskatot Patagoniju, Buenosairesu, Ibera mitrājus un Igvasu ūdenskritumu, piekrītām, ilgi nedomājot!
Tā kā attālumi starp apskates vietām Argentīnā ir lieli, mums ir paredzēti trīs pārlidojumi valsts iekšienē, no Buenosairesas uz Elkalafati Patagonijas dienvidos, no Elkalafates uz Trelju Patagonijas ziemeļos, tad atpakaļ uz Buenosairesu, no kurienes tālāk ar nakts autobusu dosimies uz Ibera mitrājiem.
Līdz Trelju viss iet “kā pa diedziņu”. Vispirms redzam neticami krāšņo Perito Moreno ledāju, kas, ledus gabaliem plaisājot, rada pērkonam līdzīgu troksni. Pa koši zilo Arhentino ezeru starp aisbergiem braucam ar kuģi uz Estancia Christina, lai tālāk ar džipu dotos augšā kalnā, no kura paveras skats uz vēl trīs reizes lielāko Upsalas ledāju. Patagonijas ziemeļu apskati sākam ar izbraucienu ar kuģīti, lai vērotu gludvaļus, piestājam parastās ceļmalās, kur pludmalēs atpūšas jūras lauvu un ziloņu kolonijas, un apskatām Magelāna pingvīnu ligzdošanas vietu, kur tie, kā tādi uzvalkos ģērbti vīriņi, gāzelēdamies pārvietojas starp ligzdu un pludmali. Šis, iespējams, ir skaistākais novembris, kas piedzīvots, jo dienvidu puslodē ir pavasaris! Patagonijas dienvidos liekas, ka ir tā kā mūsu maijs, dārzos zied ābeles un ir zaļš, bet vēl ļoti noder līdzpaņemtās jakas, jo vējš te ieskrienas ne pa jokam. Ziemeļos gan pludmalē esam ar īsajām piedurknēm un izbaudām sildošu sauli.
Pēc vairākām piesātinātām dienām Patagonijas ziemeļos, pēcpusdienā atbraucot uz Trelju lidostu, lai lidotu uz Buenosairesu, kur mums nākamās dienas vakarā paredzēts nakts brauciens ar autobusu uz Ibera mitrājiem, lidostā saskaramies ar problēmu. Argentīnas nacionālā aviokompānija ir izsludinājusi streiku visā valstī, un ir atcelti simtiem reisu. Uz reģistrāciju jau gaida garumgara cilvēku rinda, kurā iestājamies arī mēs, jo aviokompāniju sazvanīt nav iespējams. Kamēr stāvam rindā, skatāmies tiešsaistē, vai ir iespējams iegādāties citu lidojumu uz Buenosairesu, bet Trelju lidosta nav liela, un šajā dienā citu lidojumu vairs nav. Nākas vien gaidīt, lai uzzinātu, ko tad piedāvā aviokompānija.
Pēc vairāku stundu gaidīšanas rindā uzzinām, ka aviokompānija uz Buenosairesu mums var piedāvāt lidojumu tikai pēc četrām (!) dienām, jo līdz tam visi lidojumi izpirkti. No tuvējām lidostām arī nekas cits nav pieejamas. Ja paliksim Trelju četras dienas, mūsu ceļojuma galvenais galamērķis, putnu vērošana Ibera mitrājos, ies secen, jo pēc četrām dienām mums jau jābūt uz Brazīlijas, Argentīnas un Paragvajas robežas, pie Igvasu ūdenskrituma.
Sabiedriskais transports arī nederēs, jo autobuss ir tikai reizi dienā un brauc 22 stundas. Piedevām, šajā dienā tas jau pirms dažām stundām kā aizbraucis. Ar taksometru nevaram braukt, jo vienā vieglajā auto nemaz nesatilpsim, un arī šoferiem pasažieru pārvadājumus ārpus provinces teritorijas nav atļauts veikt. Par laimi, vienam no grupas biedriem izdodas sarunāt ar vietējo tūrisma aģentūru, ka viņi varēs nodrošināt mikroautobusu un divus šoferus, kas aizvedīs mūs līdz Buenosairesai. Viņiem ir visi nepieciešamie dokumenti šādam braucienam. Tā kā attālums starp abām pilsētām pa zemi ir 1400 kilometri, tas prasīs 18 stundas, bet mums vajadzētu tieši pagūt nokļūt Buenosairesā dažas stundas pirms autobusa atiešanas. Cena nav maza, sanāk vairāki simti no cilvēka, bet nav jau variantu, jābrauc! Tā nu divu stundu lidojuma vietā varēsim visu nakti (un vēl mazliet) pavadīt ceļā.
Drīz pie tūrisma aģentūras tiek piedzīts mikroautobuss, sakrāmējam bagāžniekā mantas, tuvējā benzīntankā nopērkam ūdeni un našķus ceļam un cenšamies iekārtoties ērtāk, jo priekšā nakts mikriņā. Vietas kājām tajā ir maz, knapi var iesēsties, sēžot taisni, tāpēc drīz vien sākam izkārtoties pa visu salonu. Vīrs Jēkabs apguļas uz grīdas, bet es iekārtojos uz diviem krēsliem, pārējie pasažieri, kur nu kurais. Šoferi mums ir divi, un viņi brauc uz maiņām. Viņiem acīmredzami nāk miegs, jo brīžiem viņi brauc ar atvērtiem logiem, vējam svilpojot gar viņu un mūsu ausīm. Salonā ir tik auksti, ka atdodu t-kreklā un džinsu biksēs ģērbtajam Jēkabam savu šalli, lai vismaz uz autobusa grīdas ir siltāk, bet pati ietinos jakā. Puiši arī skaļi klausās mūziku, čalo savā starpā, runā pa telefonu, tāpēc miegs ir trausls.
Atmiņas par braucienu ir saraustītas. Tumšie ceļi, bedres, pāri kurām lido mikroautobuss, vairākkārt pamostos no tā, ka strauji bremzējam. Kontroles punkti, kuros ik pēc pāris simtiem kilometru tiek pārbaudīti dokumenti, brīžiem policisti grib arī ielūkoties salonā, kas tie par tādiem tūristiem, kas kaut kur brauc pa nakti. Apstāšanās benzīntankos, lai aizietu uz tualeti.
Pēc pusgulētās nakts pamostamies stīvi, izbadējušies, bet nav laika ilgām pieturām, jo laicīgi jānokļūst Buenosairesā. Par laimi, pilsētā vēl nav sākušies lielie sastrēgumi, un pēcpusdienā esam klāt. Mums pat ir vēl dažas brīvas stundas, ko pavadām, pastaigājoties pa pilsētas parku. Organizētām ekskursijām nav ne spēka, ne vēlmes. Apskatījuši parku, apsēžamies uz soliņa apēst kūku, jo vienam no mūsu kompānijas ir dzimšanas diena. Ar šausmām domāju, ka priekšā ir vēl viena nakts autobusā, jo tagad brauksim uz Ibera mitrājiem.
Par pārsteigumu šis autobuss izrādās necerēti ērts – katra sēdvieta ir pilnībā pārveidojama par guļvietu, kurā gulēt plakaniski, katram pasažierim ir savs TV ekrāns, vakariņās un brokastīs autobusa stjuarte katram atnes ēdienu gluži kā lidmašīnā. Autobusā ir arī labiekārtota tualete, kurā beidzot varam iztīrīt zobus un pārģērbties. Bet, pats galvenais, mēs tiekam laicīgi uz Ibera mitrājiem, kur nākamās trīs dienas pavadām, izbaudot neskartu darbu, kompetentu gidu pavadībā vērojot dažus no reģiona retākajiem putniem!
Atgriežoties mājās, iesniedzam pieteikumu Swedbank apdrošināšanai. Pieteikumam pievienoju izziņu no aviokompānijas par streiku un čeku no tūrisma aģentūras par mikriņu. Mēs saņemam izdevumu apmaksu dažas dienas pēc pieteikuma iesniegšanas. Izrādās, pārējiem grupas biedriem gan tik raiti ar izdevumu apmaksu neiet, jo viņu citviet iegādātajās apdrošināšanas polisēs streiks ir izņēmums. Kopš tās reizes īpaši rūpīgi pievēršu uzmanību tam, ko polise sedz, un tas atmaksājas, jo streiki vēl vairākkārt ietekmē manus ceļojumu plānus!
Baudi ceļojumu bez papildu uztraukuma
Lai pasargātu sevi un savus mīļos no liekiem pārdzīvojumiem un neplānotiem izdevumiem, ja ceļojums atceļas, aizkavējas vai gadās vēl kāda neparedzēta liksta, pirms došanās ceļā iegādājies ceļojuma apdrošināšanu. Turklāt, ja esi Swedbank Zelta vai Platinum kredītkartes īpašnieks, tev ceļojuma apdrošināšana jau ir iekļauta bez papildu maksas, un tā darbosies arī ģimenei, kas ceļo kopā ar tevi – tavam laulātajam vai kopdzīves partnerim un līdz noteiktam vecumam arī bērniem vai pat mazbērniem.
