Briļļu iegādes kārtību jāparedz darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Atbildot uz jautājumu par to, vai ir kaut kur teikts, ka darbiniekam var apmaksāt brilles un uzskatīt to par ''citiem ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem'', sniegta šāda atbilde.
Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, kas izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25. panta 4. punktu, paredz, ka noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā.
Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto.
Šo noteikumu minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem.
Tātad darba devējs drīkst iegādāties darbinieka darba pienākumu veikšanai (kā specapģērbu) gan brilles, gan lēcas, gan briļļu ietvarus. Turklāt nav nepieciešamības konstatēt, ka darbinieka redze ir pasliktinājusies.
Arī Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 556 „Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” likuma normu piemērošanu” 43. punktā, atsaucoties uz iepriekš minēto likumu, skaidrots, ka šādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību.
Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likuma 7., 8., 11., 12., 14. un 25. pantā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa, piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.
Rakstu lasiet arī žurnāla “Bilance” maija pirmajā numurā.
