Tomēr finanšu rādītāji ir tikai rīcības (vai tās trūkuma) sekas. To cēlonis ir uzņēmuma spēja sasniegt savus klientus, piesaistīt darbiniekus, finansēt attīstību. Visas minētās lietas tā vai citādi saistās ar plānošanu. Un tāpēc no plānošanas gandrīz vienmēr ir atkarīga arī uzņēmuma finanšu veselība jeb tas, ar cik lielu attīstības enerģiju ir apveltīts uzņēmums.
Šajā rakstā kopā ar Swedbank Finanšu institūta vadītāju Reini Jansonu skaidrojam, kas būtu jādara, lai iegūtu un saglabātu šo biznesa attīstības enerģiju.
Zināšanas, rīcība un “imunitāte” – veselīga uzņēmuma pamatā
Runājot par uzņēmumu finanšu veselību, Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons akcentē trīs nozīmīgas izpausmes. Tās ir:
1. zināšanas par finansēm un biznesa attīstīšanu kopumā;
2. rīcība, kas izriet no zināšanām;
3. uzņēmuma “imunitāte” jeb noturība pret dažāda veida riskiem, kas jāpanāk pirms šo risku iestāšanās.
Ar zināšanām par savu uzņēmumu vai jomu, kurā tas darbojas, ne vienmēr ir pietiekami. Uzņēmējam būtu vēlams zināt gan, kā biznesu labāk pārvaldīt un attīstīt, gan kā novērtēt tā veselības stāvokli. Līdzīgi kā mēs protam rīkoties ar termometru un klausāmies savās sajūtās par savu veselību, uzņēmējam ir jāprot izmantot citi rīki – finanšu pārskati un finanšu indikatori (piemēram, rentabilitāte, kapitāla pietiekamība, likviditāte, apgrozījums, naudas plūsmas pārskats un citi). Zināšanas, kā izmatot šo finanšu informāciju sava uzņēmuma labā, var palīdzēt labāk saprast, kas notiek uzņēmumā un kā to labāk attīstīt. Tā pat, lai uzņēmumu attīstītu, zināšanas par dažādām finanšu iespējām un risinājumiem būs būtisks priekšnoteikumus, lai attīstība varētu notikt veiksmīgāk. Turklāt šīs zināšanas var izrādīties būtiskas konkurētspējas priekšrocības.
Labas un noturīgas uzņēmuma finanšu veselības nodrošināšanā lielu lomu var spēlēt plānošana jeb rīcība. Nereti finanšu veselības problēma ir plānošanas trūkums, kas būtiski ierobežo attīstības iespējas. Var teikt, kaplānošana ļauj uzņēmējam pilnībā izmantot savu potenciālu. Plānošana nozīmē novērtēt savu darbību, izvirzīt mērķus un sekot līdzi to izpildei, izvērtēt iespējamos riskus un plānot nepieciešamo aizsardzību pret tiem, veidojot uzkrājumus paredzamiem un neparedzamiem izdevumiem vai apdrošinoties. Plānošana palīdzēs arī labāk sekot līdzi tēriņiem, lai izvairītos no liekiem, biznesa augļus nenesošiem tēriņiem.
Tā pat nozīmīgs aspekts ir spēja saglabāt klienta orientētu biznesa domāšanu, kas nozīmē gan apkalpošanas kultūru, gan komunikāciju un zīmola veidošanu, gan ilgtermiņa piesaistes izveidi zīmolam. Dažkārt tas paliek otrajā plānā, taču jāatceras, ka uzņēmuma reputācija un zīmola spēks palīdzēs uzņēmumam pārdzīvot kritiskus brīžus. Tā ir daļa no uzņēmuma “imūnsistēmas”, kur ietilpst arī lojāli darbinieki un veselīgs finanšu stāvoklis.
Uzņēmēji paļaujas uz intuīciju, nevis plāniem
Diemžēl liela daļa uzņēmumu plānošanas komponente ikdienas darbā mēdz izpalikt, līdz ar to klibo arī to finanšu veselība. Uzņēmēji mēdz paļaujas tikai uz savu intuīciju, nevis plāno darbības, kas attiecas uz uzņēmuma ieņēmumiem, uzkrājumiem un tēriņiem, līdz ar ko dažkārt trāpa, dažkārt ne. Vienlaikus ir skaidrs, ka ilgtermiņā plānojot savu attīstību, savu tēlu, savu komunikāciju, rezultāts noteikti būtu krietni labāks. Biznesam būtu nevis jānotiek pašam no sevis, tas būtu jāplāno un jāvada.
Runājot par jautājumiem, kas uzņēmējiem būtu sev jāuzdod, tie pamatā ir trīs:
1. Vai uzņēmums plāno savas finanses?
2. Vai tas vērtē riskus savā biznesā?
3. Cik cieši tas seko līdzi saviem tēriņiem?
Šie kontroljautājumi parādīs to, vai uzņēmums ir orientēts uz to, lai pilnveidotu finanšu veselību jeb tas ļauj lietām notikt pašplūsmā.
Jāatceras, ka savlaicīga rīcība finanšu veselības nostiprināšanai palīdzēs uzņēmumam iegūt nepieciešamo papildu finansējumu biznesa attīstīšanai, Latvijā tikai nedaudz vairāk kā puse uzņēmumu ir ar pozitīvu pašu kapitālu, kas parasti ir viens no kritērijiem finansējuma saņemšanai. Daļa no šiem uzņēmumiem varētu izskatīties daudz labāk un attīstīties straujāk, ja vien tiem būtu dziļāka izpratne par savām finansēm, ja tie savu darbību plānotu, un rīkotos savas finanšu veselības uzlabošanai. Viens no rīkiem, kas ļauj uzņēmumiem noteikt savu spēju aizņemties, ir “Finansējuma luksofors” – šis rīks ļaus ātri noteikt, cik lielā mērā uzņēmums atbilst finansējuma saņemšanas kritērijiem. Tā, piemēram, Swedbank pērnā gada dati rāda, ka no tiem, kas izmantojuši “Finansējuma luksoforu”, 17% uzņēmumu saņēmuši sarkanās gaismas vērtējumu, 55% - dzelteno un 26% - zaļo gaismu. Visbiežāk sarkanais vērtējums saņemts uzņēmumiem ar vājiem finanšu rādītājiem un nepietiekamu vai pat negatīvu pašu kapitālu.
Ko darīt, lai uzlabotu uzņēmuma finanšu veselību?
1. Finanšu un biznesa zināšanas: zināšanas palīdz izprast uzņēmuma finanses, ļauj prognozēt nākotni un izmantot finanšu pakalpojumus efektīvākai biznesa attīstībai. Uz zināšanām balstīti lēmumi parasti nodrošina labākus biznesa rezultātus un palīdz apsteigt konkurentus.
2. Finanšu plānošana: līdzīgi kā ar personīgajām finansēm, uzņēmuma darbības plānošana ir ļoti būtiska uzņēmuma stabilitātei un attīstībai. Praktizējiet īstermiņa finanšu plānošanu, kas pamatā nozīmē īstermiņa ienākumu un izdevumu līdzsvarošanu. Tā ir naudas plūsmas plānošana, kā rēķini, ieņēmumi no pamatdarbības, dažādi saimnieciskie izdevumi, apgrozāmie līdzekļi un citi. Ziniet sava uzņēmuma lielākās izdevumu pozīcijas un sekojiet līdzi tām, meklējot iespējas izdevumus samazināt.
3. Naudas rezerves: uzņēmējdarbība ir pārsteigumu pilna un ne visi tie ir patīkami. Pārliecinieties, ka jūsu uzņēmums var finansiāli pārciest lielus neparedzētus izdevumus vai pēkšņus ienākumu samazinājumus. Ja naudas rezerve nav pietiekamā apmērām, sastādiet plānu, kā šo rezervi izveidosiet. Ieteicams atlicināt vismaz 10% no ikmēneša peļņas, lai uzkrājumi sasniegtu aptuveni sešu mēnešu izdevumu līmeni. Pēc šī līmeņa sasniegšanas, minētos 10% var ieguldīt, lai gūtu papildus peļņu.
4. Investīcijas: vilinoši ir tā saucamie “patīkamie pirkumi” (jaunāka modeļa telefons vai dators, darba auto u.tml.), taču ieguldījumiem būtu “jāiztur” viens galvenais kritērijs - vai šī investīcija nesīs uzņēmumam papildus peļņu? Pozitīvas atbildes gadījumā ieguldīt ir vērts. Būtiski vienmēr saglabāt fokusu uz biznesa vajadzībām, savas privātās atstājot otrā plānā.
5. Rezultātu definēšana un izpilde: uzstādiet biznesa un finanšu mērķus, kā arī vērtējiet to izpildi, tiem regulāri sekojot līdzi. Nosakiet vēlamo apgrozījumu, peļņu, rentabilitāti un citus mērķus. Uzņēmuma darbības pārzināšana un novērtēšana ļaus veiksmīgāk attīstīt biznesu un iegūt nepieciešamo finansējumu Finanšu rādītāju kontekstā ir svarīgi konsultēties gan ar savu grāmatvedi, gan finanšu konsultantu vai banku, kas palīdzēs uzlabot darbības efektivitāti.
6. Finansējuma piesaiste: ja plānota izaugsme, ir savlaicīgi nepieciešams atrast piemērotākos finansējuma avotus. Zināšanas par iespējām un to pārdomāta izmantošana būs svarīgs priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmuma attīstībai un konkurētspējai. Ārēja finansējuma piesaiste var palīdzēt uzturēt uzņēmuma finanses veselīgas, tā saglabājot nepieciešamo uzņēmuma drošības rezervi. Arī apgrozāmo līdzekļu finansējums var palīdzēt ātrāk attīstīties. Ārēja finansējuma iegūšanai konsultēties ar savu aizdevēju par finanšu kritērijiem un finansējuma iespējām.