Pēdējo divu gadu laikā parādījās likumiskā regulācija jautājumā par to, kurā brīdī jāmaksā IIN (nodoklis “no kapitāla”) gadījumos, kad fiziskā persona iegulda (atsavina) pamata kapitālā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus.
Tomēr „kapitāla aktīvu” saraksts neaprobežojas ar šiem diviem īpašuma veidiem. Un kā maksāt IIN 15% apmērā, ja tiks ieguldīti pamatkapitāla citi kapitāla aktīvi, nav skaidrs.
Kas teikts par kapitāla aktīviem likuma „Par IIN” 11.9 panta otrajā daļā:
2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir:
1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
6) intelektuālā īpašuma objekti;
7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.
Par vērtspapīru ieguldīšanu, precīzāk – mainot akcijas un daļas, kad apmaiņas rezultātā ieguldītājs iegūst citas kapitāla daļas vai akcijas, nesaņemot cita veida atlīdzību, skaidrojumus sniedz MK noteikumi Nr. 899 (97.1 punkta 1. apakšpunkts). Nodoklis tiek maksāts brīdī, kad daļas un akcijas, kas saņemtas par vērtspapīru izguldīšanu kapitālā, tiek atsavinātas.
Par nekustamā īpašuma ieguldīšanu (apmaiņā pret sabiedrības akcijām vai daļām) analoģiska norma minēta IIN likuma 16.1 pantā. Šeit 2015. gada priekšvakarā parādījās jauna daļa:
„4.1 Ja fiziskā persona sabiedrības pamata kapitālā iegulda nekustamo īpašumu apmaiņā pret kapitālsabiedrības daļām vai kapitālsabiedrības akcijām, tad par šāda ienākuma gūšanas dienu, kas radās no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, tiek uzskatīta diena, kad maiņas rezultātā iegūtās kapitāldaļas vai akcijas tiek atsavinātas”.
Jautājums, atbilde uz kuru nav skaidra, attiecas uz vērtspapīriem.
Vai MK noteikumu 97.1 punkta 1. apakšpunkta norma attiecas tikai uz vērtspapīriem, kas minēti IIN likuma 19.1 panta 2. daļas 1. punktā, vai šī norma attiecas arī uz visiem pārējiem vērtspapīriem, parādu un naudas instrumentiem, kas minēti likuma normas 2. un 3. punktā? Īpaši jāatzīmē, ka ieguldījums var tikt veikts komanditsabiedrības kapitālā vai pilnsabiedrības kapitālā. Vai MK noteikumu Nr. 899 (97.1 punkta 1. apakšpunkts) norma piemērojama personālsabiedrībām? Ieguldījumi tajās arī ir minēti starp „kapitāla aktīviem” (IIN likuma 11.9 panta 2. daļas „a” punktā, bet tās nav „akcijas un daļas”, par kurām sniegti skaidrojumi noteikumu 97.1 punkta 1. apakšpunktā).
Personālsabiedrībām, kā zināms, nav pamatkapitāla (statūtu fonda), kas tiek reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Savukārt šādu sabiedrību dalībniekiem ir pienākums veikt ieguldījumus sabiedrības (pašu) kapitālā. Savādāk nav iespējams dalībniekiem sadalīt sabiedrības peļņu (KL 88. panta 2. daļa) un noteikt likvidācijas kvotu (KL 112. panta 1. daļa). Komerclikums neko nekomentē par šādu ieguldījumu formu, bet norāda (KL 3. pants), ka atbilde uz šo jautājumu meklējama Latvijas Civillikumā. Savukārt CL (2243. pants) nosaka, ka ieguldīt šādu sabiedrību kapitālā drīkst naudu, mantas, prasījumus un darbu. Tātad pastāv varbūtība, ka kāda personālsabiedrības kapitālā tiks ieguldīti „kapitāla aktīvi” – fiziskās personas ieguldījums citā personālsabiedrībā.
Nākamais jautājums skar citu kapitāla aktīvu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā – intelektuālā īpašuma objektus (IĪ), investīciju zeltu un biržas preces. Vai ieguldītājam rodas ienākums dienā, kad saņemtas komercsabiedrības daļas apmaiņā pret šiem kapitāla aktīviem? Vai pastāvot „aktīvu atsavināšanas” faktam, ir nepieciešams iesniegt VID deklarāciju DK? Ja deklarācija ir iesniedzama, tad kā uzrādīt šo darījumu – kā uzsākto un nepabeigto vai kā pabeigtu ar ienākumu, bet šis ienākums gūts ne naudas formā?
Trešais jautājums ir jo svarīgāks tieši sakarā ar pēdējo apgalvojumu. Vai 11.11 panta norma attiecas tikai uz ES teritorijas izplatītām „kompensācijas akcijām” (opcioniem, par kuriem pagaidām LR Komerclikumā nav ne vārda), vai šī norma attiecas arī uz KL atrunātām un sen Latvijā piemērojamām „personāla akcijām”?
Nodokļu un komerciālās likumdošanas neatbilstībai vēl 2012. gadā tika vērsta Finanšu ministrijas ekspertu uzmanība likumprojekta izstrādes etapā, kad anotācijā grozījumiem likumā „Par IIN” tika rakstīts par LR KL grozījumu nepieciešamību.
Viss teiktais ļauj secināt, ka nodokļu norma, kas stājas spēkā 2013. gada, skar ne tikai jau eksistējošas komerciālajā likumdošanā personāla akcijas. Pēc savas būtības, tā ievieš Latvijā gana izplatītu pasaules praksi, kas paredz „darbinieku akciju opcionu” piemērošanu, lai stimulētu augstākā ranga menedžerus un piesaistīt darbinieku līdzekļus firmas attīstības stimulēšanai.
No vienas puses, loģiski pieņemt, ka ienākums no personāla akcijām arī turpmāk tiks aplikts ar nodokli kā agrāk – saņemot reālas naudas summas akciju atsavināšanas gadā.
Bet no otras puses, parādījās risks, ka kopš 2010. gada ienākums no personāla akcijām ir apliekams ar nodokli, tos saņemot, un vēl, kā reāls ienākums – atsavināšanas brīdī.
Detalizēta informācija - žurnāla BILANCE 2015. gada septembra numurā - Nr. 17 (365).