No 1. marta stājies spēkā jauns Publisko iepirkumu likums, kas ievieš virkni izmaiņu līdz šim ierastajā publisko iepirkumu norisē. Atsevišķās jomās pasūtītājiem tiek dota lielāka rīcības brīvība, taču tā būtu jāizmanto ne tikai, lai ekonomētu laiku nepieciešamā iepirkuma līguma noslēgšanai, bet lai pasūtītājs izvēlētos "zaļāku", sociāli atbildīgāku, inovatīvāku iepirkuma rezultātu, norāda Līga Neilande, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vecākā eksperte. Publiskajā iepirkumā tērētie līdzekļi būtu daļēji jāuztver arī kā uzņēmējdarbības vides veicināšanas instruments, taču daudziem pasūtītājiem vēl šī iespēja ir jāiemācās izmantot praksē.
Publiskā iepirkuma process tiek regulēts, lai nodrošinātu publisku personu līdzekļu efektīvu izmantošanu, atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, taču nenoliedzami svarīgs aspekts ir arī iespējamā iepirkuma līguma neizpildes vai nekvalitatīvas izpildes riska samazināšana. Publisko iepirkumu regulējuma izmaiņas skar visus minētos aspektus.
Lai izveidotu publisko iepirkumu regulējumu vieglāk uztveramu, jaunais Publisko iepirkumu likums satur būtiskākās un konceptuālākās prasības iepirkumiem, procedūras un to piemērošanas kārtību nosakot ar Ministru kabineta noteikumos, līdz ar to līdzšinējo Ministru kabineta noteikumu saturs un apjoms paplašināsies.
Noteiktas iepirkuma kārtības īstenošanā pasūtītājs patērē gan finanšu, gan laika, gan cilvēkresursus, līdz ar to minēto resursu patēriņam ir jābūt samērīgam ar iegūto rezultātu (procedūras rezultātā noslēgtā līguma vērtību). Izpētot citu Eiropas valstu regulējumu publisko iepirkumu jomā, nācās secināt, ka vairumā valstu publisko iepirkumu stingrajam regulējumam ir pakļauti iepirkumi no krietni augstākām līgumcenu robežvērtībām, tāpat uz nesamērīgu resursu patēriņu un elastības trūkumu salīdzinoši mazu iepirkumu veikšanā norādīja arī pasūtītāji.
Līdz ar to jaunais Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro preču un pakalpojumu iepirkumiem no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Līdz minētajām līgumcenu robežvērtībām pasūtītāji paši var noteikt kārtību, kādā veic iepirkumus.
Piemērojot publisko iepirkumu regulējumu praksē, pasūtītāji ir nonākuši pie secinājuma, ka atsevišķās jomās publisko iepirkumu regulējums faktiski kavē efektīvi īstenot to kompetencē esošus uzdevumus vai nav piemērots, lai noslēgtu iepirkuma līgumu ar atbilstošāko piegādātāju, līdz ar to
jaunais Publisko iepirkumu likums paredz atsevišķu pakalpojumu iepirkumiem (piemēram, autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem, sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem) iespēju nepiemērot iepirkuma procedūras līdz noteiktai līgumcenu robežvērtībai.
Tiek paplašinātas pasūtītāju iespējas tieši piešķirt iepirkuma līgumus to kontrolē esošām personām vai minēto personu kontrolē esošām personām (tā saucamais vertikālais in-house), kā arī paredz, ka pasūtītāja kontrolētas personas savstarpēji arī var tieši piešķirt iepirkuma līgumus (tā saucamais horizontālais in-house). Vislabāk to varētu ilustrēt uz pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības piemēra: pašvaldība bez iepirkuma procedūras ir tiesīga piešķirt iepirkuma līgumu sev piederošai kapitālsabiedrībai vai tās meitas sabiedrībai, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrības bez iepirkuma procedūras var piešķirt iepirkuma līgumus viena otrai. Te gan jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likums izvirza vēl papildu kritērijus, kas ir jāvērtē pirms šādas tiešas iepirkuma līguma piešķiršanas.
Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz jaunas iepirkuma procedūras: inovācijas partnerības procedūru un konkursa procedūru ar sarunām.
Inovācijas partnerības procedūra ir iepirkuma procedūra, kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. Konkursa procedūru ar sarunām piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā. Konkursa procedūras ar sarunām mērķis ir dot pretendentiem iespēju sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām.
Vairāk par publisko iepirkumu tematiku var lasīt žurnāla "Bilance" pielikumā "Jaunumi publisko iepirkumu regulējumā".
