Ļoti bieži mazo un vidējo uzņēmumu darbinieki pieņem intuitīvus, uz aprēķiniem nebalstītus lēmumus, kas var novest pie zaudējumiem vai pie izdevīgumu neizmantošanas, secinājusi Svetlana Saksonova, ekonomikas doktore, Latvijas Universitātes profesore.
Bezzaudējuma slieksnis (bezzaudējuma punkts) ir tāds produkta vai pakalpojuma ražošanas (iegādes) un attiecīgi pārdošanas apjoms, kuru sasniedzot uzņēmumam nav ne peļņas, ne zaudējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma izmaksas šajā gadījumā būs vienādas ar uzņēmuma ieņēmumiem no produkta vai pakalpojuma pārdošanas un peļņa būs vienāda ar 0.
Bezzaudējuma slieksnis ir svarīgs orientieris, lai pareizi izstrādātu cenu noteikšanas stratēģiju, noteiktu cenas konkrētiem produktiem vai pakalpojumiem, maksimālo atlaižu apjomu, rīkojot akcijas visiem klientiem vai noteiktām klientu grupām.
Bezzaudējuma slieksni aprēķina, arī nosakot investīciju projektu efektivitāti, izstrādājot biznesa plānus kredīta saņemšanai bankā, lēmumu pieņemšanai slēgt vai neslēgt tirdzniecības līgumus un tml.
Tātad faktiski bezzaudējuma slieksnis parāda, kādam ir jābūt minimālam uzņēmuma ražošanas (iegādes) un pārdošanas apjomam pie prognozējama uzņēmuma izmaksu apjoma, lai neciestu zaudējumus.
Noteikt bezzaudējuma slieksni uzņēmumiem svarīgi arī tāpēc, lai sekotu līdzi savai finansiālajai stabilitātei. Piemēram, ja bezzaudējuma sliekšņa līmenis palielinās, tas var norādīt uz uzņēmuma problēmām saistībā ar izmaksu pieaugumu un iespēju gūt peļņu. Turklāt bezzaudējuma slieksnis mainās, ja notiek uzņēmuma darbības apjoma palielinājums, kas izpaužas apgrozījuma pieaugumā, uzņēmumam atvērot jaunas ražotnes (veikalus), mainoties iegādes un pārdošanas cenām, kā arī citu faktoru ietekmē.
Aprēķinot bezzaudējuma slieksni, ir nepieciešams noteikt to gan naudas izteiksmē (pārdošanas apjoms jeb neto apgrozījums), gan vienībās. Dažreiz aprēķina nepieciešamo peļņas normas līmeni šajā bezzaudējuma punktā, kas ir pārdošanas rentabilitāte pie pašreizējām mainīgajām ražošanas izmaksām.
Universāla formula, lai aprēķinātu bezzaudējuma slieksni, ir šāda: P × X = VC × X + FC
Šī formula parāda vienlīdzību starp uzņēmuma ieņēmumiem no pārdošanas un uzņēmuma faktiskajām izmaksām. Šādā gadījumā nav zaudējumu, bet nav arī peļņas.
Formulā ir izmantoti angļu valodas literatūrā vispārpieņemtie apzīmējumi:
P – price, faktiskā preces pārdošanas cena pircējam bez PVN (tā var būt vidējā preces pārdošanas cena, ja bezzaudējuma punktu aprēķina preču grupai);
X – preces (produkta) vienību skaits, kuru nepieciešams pārdot, lai sasniegtu bezzaudējuma pārdošanas punktu, citiem vārdiem sakot, tas ir mērķa pārdošanas apjoms natūrā (gabalos, litros, metros, kilogramos u.c).
VC – variable costs, mainīgās izmaksas - izmaksas, kas ir radušās, lai saražotu preces 1 vienību. Mainīgās izmaksas ir atkarīgas no produkcijas ražošanas (iegādes) apjoma, tas var būt izejvielu, materiālu un produktu iepakojuma izmaksas, iekārtu uzturēšanas izmaksas, elektrības izmaksas iekārtu darbībai, izmaksas preču iegādei veikaliem, transporta izmaksas, akorda un gabaldarba algas un procenti no pārdošanas, prēmijas darbiniekiem un citas.
FC – fixed costs, fiksētās (pastāvīgās) izmaksas - izmaksas, kas nemainās, mainoties (palielinoties vai samazinoties) ražošanas vai pārdošanas apjomam. Tās ir izmaksas, kas radušās uzņēmumam neatkarīgi no tā, cik daudz produktu tas ražo un pārdod, tās ir visas izmaksas, kas jebkurā gadījumā būs jāsedz uzņēmumam par periodu, parasti mēnesī (pat ja nekas netiks saražots un/vai pārdots). Tās ir personāla izmaksas (atalgojums, kas nemainās atkarībā no pārdošanas apjoma), telpu īre un jebkuras “organizatoriskas” uzņēmuma darbības izmaksas, piemēram, reklāmas, apdrošināšanas u. tml. izmaksas un citas.
Vairāk par to, kāpēc un kā uzņēmumu speciālistiem ir jānosaka bezzaudējuma slieksnis produktiem vai pakalpojumiem, lasiet žurnāla BILANCE 402. numurā.
