Oļegs Jemeļjanovs, Swedbank Finanšu tirgus nodaļas Investīciju jomas vadītājs
Kad es sāku strādāt investīciju jomā, es mēdzu lasīt vadošo banku un aktīvu pārvaldītāju publicētos valūtas tirgus apskatus ar divu līdz trīs mēnešu nobīdi. Tas bija daudz aizraujošāks nekā lasīt zinātnisko fantastiku: fascinējošs ideju lidojums no analītiķu un investīciju stratēģu puses, kam pāris mēnešus vēlāk bija tik maz sakara ar reālo situāciju. Kā saka: “Kad cilvēks plāno, Dievs smejas”.
Tas nenozīmē, ka šiem profesionāļiem bija slikta kvalifikācija. Vienkārši finanses ir zinātne, kurā svarīga ir ne tikai matemātika, bet arī psiholoģija. Un cilvēka psiholoģija objektīvi ir ārkārtīgi nepastāvīga. Tieši tāpēc jauniem notikumiem ekonomikas vai politikas jomā bieži vien ir tik neprognozējama ietekme uz finanšu instrumentu - valūtu, izejvielu, procentu likmju, akciju u tml. – cenu dinamiku.
Var atcerēties nesenus notikumus valūtu tirgū, ASV prezidentam Donaldam Trampam sākot īstenot stingrāku tarifu politiku. Kā rezultātā ASV dolāra vērtība pret eiro nokritās par 10% divu mēnešu laikā.
Var pieminēt arī notikumus procentu likmju tirgū 2022. un 2023. gadā, kad 6 mēnešu EURIBOR likme pieauga no -0,5% līdz 4,1% tikai pusotra gada laikā.
Nāk prātā arī satricinājumi izejvielu tirgū, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai 2022. gada sākumā, kad naftas cena palielinājās no 80 līdz gandrīz 130 dolāriem par barelu divos mēnešos, dabasgāzes cena pieauga no 40 līdz 300 eiro par megavatu gada laikā, bet Eiropas kviešu cena pieauga no 260 līdz 420 eiro par tonnu viena mēneša laikā.
Protams, daudzu finanšu instrumentu cenas kopš tā laika ir piedzīvojušas korekciju. Bet ne visas. Kafijas cena ir pieaugusi trīs reizes pēdējo gadu laikā un īpaši nav samazinājusies kopš tā laika. Turklāt, kā teica slavenais ekonomists un veiksmīgais finanšu spekulants Džons Meinards Keinss: “Tirgi var palikt neracionāli ilgāk nekā jūs varat palikt maksātspējīgs”.
Ko tad darīt uzņēmumiem, kuri ir pakļauti nopietnām cenu svārstībām valūtas, procentu likmju vai izejvielu tirgū?
- Pirmkārt, jānodarbojas ar to, kas visvairāk sanāk. Proti, jāturpina attīstīt savu saimnieciskās darbības jomu, uzlabojot produkcijas kvalitāti, palielinot efektivitāti un paaugstinot konkurētspēju. Tas jau prasa pastiprinātu darba un resursu ieguldījumu mūsu nestabilajā un grūti paredzamajā laikā.
- Otrkārt, mazināt rūpes par nevajadzīgiem riskiem, kuru ietekmi var minimizēt ar finanšu instrumentu palīdzību un kurus grūti prognozēt. Patiesībā cilvēki par to bija aizdomājušies jau ļoti sen, izveidojot atvasināto instrumentu tirgus dažādām izejvielām. Populārākie atvasinātie instrumenti ir nākotnes līgumi (angl. “futures”). Nākotnes tirgu būtība ir tāda, ka tiek noslēgts līgums, kas paredz kādas preces piegādi noteiktā daudzumā par noteiktu cenu noteiktā brīdī nākotnē.
Var likties, ka šādi atvasinātie instrumenti ir kaut kas “supermoderns”. Taču patiesībā ir zināmas liecības par to, ka tie tika slēgti jau Senajā Grieķijā. Toreiz runa bija par olīvu ražas nākotnes piegādi. Un pavisam noteikti organizētie nākotnes līgumu tirgi Japānā pastāvēja jau XVII gadsimta beigās, tajos slēdzot darījumus par rīsu nākotnes piegādēm (skat. attēlu augšā). ASV izejvielu nākotnes līgumu biržas uzplauka XIX gadsimtā Čikāgā – lauksaimniecības reģiona centrā. Šodien tajās slēgti darījumi par visdažādāko lauksaimniecības preču nākotnes piegādi, sākot ar kviešiem un liellopu gaļu un beidzot ar kokvilnu un apelsīnu sulu.
Attīstoties nākotnes līgumu tirgiem, pakāpeniski sāka slēgt līgumus ne tikai par fizisko izejvielu – lauksaimniecības preču, enerģijas preču (naftas un dabasgāzes), dārgmetālu un industriālo metālu – nākotnes cenu izmaiņu risku fiksēšanu, bet arī par dažādu finanšu instrumentu - valūtas, akciju un obligāciju indeksu, procentu likmju, CO2 izmešu emisiju un pat laika apstākļu nākotnes izmaiņu fiksēšanu.
Šobrīd nākotnes līgumu tirgi darbojas visos kontinentos, apmierinot vietējās reģionālās vajadzības. Piemēram, Eiropas biržas piedāvā iespējas hedžēt, proti minimizēt vai apdrošināt, Eiropas naftas, dabasgāzes, kviešu vai rapša šķirņu cenu svārstību riskus.
Papildus standartizēto biržas nākotnes instrumentu darījumiem bankas sniedz klientiem iespēju slēgt darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kuru parametri ir pielāgoti tieši klientu specifiskajām vajadzībām. Piemēram, bankas piedāvā klientiem valūtas nākotnes darījumus (angl. “forward”), kas sniedz iespēju nofiksēt maiņas kursu nepieciešamajam apjomam konkrētā datumā nākotnē.
Praktiski, tas nozīmē to, ka uzņēmumam rodoties nepieciešamībai veikt tuvākā nākotnē jau zināmus maksājumus ārvalstu valūtā, vai pārdot tuvākā nākotnē jau iepirktos izejvielu krājumus, vai tieši pretēji noslēdzot darījumus par vēl neiegādāto izejvielu, graudu vai kafijas pārdošanu, pastāv iespēja cenu svārstību riskus nohedžēt, Tas ļaus ietaupīt nervus, laiku un resursus, ko būti lietderīgāk veltīt uzņēmuma darbības uzlabošanai nevis minēšanai attiecībā uz finanšu tirgus svārstībām vai iluzoriem centieniem “noķert tendenci”.
Bankas arī sniedz iespēju noslēgt mijmaiņas darījumus (angl. “swap”), kuru ietvaros klienti var minimizēt savu kredītsaistību procentu likmju pieauguma risku. Noslēdzot šādu darījumu, klients bankai turpmāk maksās fiksētu procentu likmi, kamēr banka atmaksās klientam peldošu likmi, kas kompensēs peldošās likmes izmaksas pie kredītlīguma. Turpmāk vairs nebūs jāuztraucas par Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem attiecībā uz procentu likmju izmaiņām.
Tieši tāpēc, ja jūs eksportējat lauksaimniecības produkciju vai importējat degvielu, jums ir saimnieciskie sakari ar valstīm ārpus eirozonas vai arī ir kredītsaistības ar peldošu procentu likmi, ir īstais brīdis sazināties ar banku un aprunāties par to kādā veidā tā var jums palīdzēt jūsu finanšu risku mazināšanā.
Nākotne vienmēr ir miglaina. Un to nevar “garantēti” paredzēt. Lai par to pārliecinātos, pietiek iepazīties ar sengrieķu Delfu orākula, viduslaiku Nostradāma vai dažādu mūsdienu Vangu pareģojumiem. Tomēr uztraukumam nav pamata, ja vari minimizēt jau zināmus riskus, kas ir saistīti ar iespējamajiem notikumu attīstības variantiem. Jo tiem, kas gatavojas iepriekš, vienmēr veicas.
