Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē. Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.
Intervences sekas
Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.
Euribor ir procentu likme, kuru bankas maksā aizņemoties naudu starpbanku tirgū. Jā, lai izsniegtu kredītus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, naudu aizņemas arī bankas. Gluži vienkārši, – noguldījumu termiņi parasti ir daudz īsāki, nekā kredītu termiņi, un šī starpība ir jāfinansē. Ja bankām ar likumu vai kā citādi tiktu noteikti kredītlikmju “griesti”, tas nozīmētu daudz atturīgāku kreditēšanas politiku. Turklāt, tā vietā, lai individuāli vērtētu katra kredītņēmēja iespējamās grūtības norēķināties likmes kāpuma dēļ, tiek paredzēta visiem kredītņēmējiem vienota “atlaide”, kura dažiem nemaz nebūtu vajadzīga. Šādi kredīti var tikt traktēti kā pārskatīti kredīti, kas nākotnē radīs grūtības izsniegt jaunus aizdevumus, liks bankām veidot papildus uzkrājumus, kas sadārdzina un sašaurina kreditēšanu, kā arī radīs tiesiskus riskus finanšu sistēmai kopumā. Jāatgādina, ka banku kapitāla pietiekamības prasības uzliek tai par pienākumu uzturēt kapitāla apmēru tādā līmenī, lai nodrošinātu visu būtisko risku segšanu, kā arī nodrošināt, ka kapitāls būtu pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu nelabvēlīgu notikumu iestāšanās gadījumā.
Problēmu gadījumā jāmeklē individuāli risinājumi
FNA ieskatā valsts atbalsts nedrīkst būt vispārīgs un piemērojams ikvienam, jo tā mērķis ir efektīvi risināt konkrētas problēmas vai veicināt noteiktu sabiedrības grupu vai ekonomikas nozaru attīstību. Proti, kopīgi ir jāmeklē risinājumi tiem cilvēkiem, kuri patiešām kredītlikmju kāpuma dēļ izjūt vai varētu izjust finanšu problēmas. Jāuzsver, ka pēdējo 20 gadu laikā Euribor likmes šādā un pat vēl augstākā līmenī ir bijušas jau trīs reizes un ekonomiski attīstītās valstis nav veikušas fundamentālas izmaiņas principos, kas nosaka, kā darbojas finanšu sistēma.
Hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā ir aptuveni 124 tūkstoši cilvēku (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% no kredītņēmējiem ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% līgumu gadījumā mēneša maksājums ir mazāks nekā 350 eiro. Kredītportfeļa analīze liecina, ka kavētāju skaits nepārsniedz 0,5%, un tas nepieaug. Iespējamais grūtībās nonākušo kredītņēmēju skaits pārskatāmā nākotnē nevarētu pārsniegt 1%, un šādam skaitam piemērotāka būtu individuāla pieeja.
Asociācija apkopojusi labāko praksi, lai informētu patērētājus par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem Euribor pieauguma apstākļos. Apkopotajā materiālā var atrast praktisku informāciju un risinājumus, kas maksātspēju grūtībās nonākušos klientus iedrošina sazināties ar savu banku, lai kopīgi rastu labāko risinājumu katrai konkrētajai situācijai un mazinātu pieaugošā Euribor sekas.
Bankas, apzinoties savu klientu situāciju, meklē un piedāvā abpusēji pieņemamu risinājumu. Katra situācija ar kredītņēmēju tiek risināta individuāli, ņemot vērā, ka vajadzības un gadījumi ir atšķirīgi (piemēram, kredīta apjoms, procentu likme, grūtību esamība vai tikai vēlme maksāt mazāk). Klienta iesniegumu izskata saskaņā ar tiesību aktiem, bankas noteikto politiku un procedūrām.
