Swedbank pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā 700 Latvijas uzņēmumi, kā lielākā ietekme no Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem atzīta tieši pieprasījuma samazināšanās pēc precēm vai pakalpojumiem. Aptauja, kurā lielākoties piedalījās mazie un vidējie uzņēmumi, tostarp atklāj, ka trešdaļai uzņēmumu krīze devusi arī iespēju palielināt savu preču vai pakalpojumu noietu, pieņemt papildu darbiniekus un pārorientēt savu piedāvājumu no eksporta uz vietējo tirgu. Tāpat pētījums rāda, ka Latvijas uzņēmēji neapstājas pie grūtībām un meklē risinājumus, piemēram, aktīvāk vērš savu darbību uz tiešsaisti.
“Ik dienas mēs runājam ar saviem klientiem un redzam, cik nozīmīgas pārmaiņas šis rada viņu ikdienā. Ir tādi, kam nepieciešamas kredītbrīvdienas, un mēs nākam pretim, atliekot pamatsummas maksājumus – lielākoties tie ir mazie uzņēmēji, kas pārstāv transporta pakalpojumu sniedzējus, auto un moto transporta tirgotājus, viesmīlības pakalpojumu nodrošinātājus, kā arī ražotājus un dažādu pakalpojumu sniedzējus. Vienlaikus mēs redzam arī daudzus, kas, neskatoties uz sarežģīto situāciju, meklē risinājumus, gan organizējot attālināto darbu un strauji digitalizējot savus pakalpojumus un procesus, gan attīstot tirdzniecību internetā, meklējot jaunus piegādes kanālus un auditorijas, un arī attīstot jaunus biznesus,“ saka Ieva Vīgante, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja.
TOP3: Kā mainījusies uzņēmumu ikdiena pēc Covid-19?
Latvijas uzņēmēji aptaujā atklāj, ka pēc Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanas, visbiežāk nosauktā atbilde (47%) atzīmē pieprasījuma kritumu pēc viņu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Kā otru populārāko atbildi (29%) uzņēmēji norādījuši nepieciešamību “savilkt jostas” un samazināt tekošos izdevumus. Trešā populārākā atbilde (26%) – investīciju plānu atlikšana un attālinātas komunikācijas uzsākšana ar klientiem un sadarbības partneriem.
Skatoties pa nozarēm, tāds pats TOP3 ir būvniecības un ražošanas nozares strādājošiem, savukārt IT un komunikācijas jomā strādājošie uzņēmumi norāda, ka lielākā izmaiņa ir darbības pārorientēšana uz attālināto darbu, un mazāk norādījuši pieprasījuma kritumu pēc viņu precēm un pakalpojumiem.
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomas uzņēmumi visbiežāk izjūt pircēju pieprasījuma kritumu, kas likusi tiem samazināt izdevumus. Atbilstoši specifikai šīs nozares uzņēmumi norāda, ka Covid-19 ierobežojumi radījuši grūtības piegādāt preces. Savukārt, ražošanas un rūpniecības industrijas pārstāvji atklāj, ka esošie apstākļi atstāj ietekmi uz ražošanas procesu. Galvenokārt norādīta ražošanas jaudas samazināšanās (40%), eksporta apjoma kritums (38%), kā arī grūtības iegādāties izejmateriālus (36%).
Uzņēmēji uzticas valdībai, cerot saņemt atbalstu programmu veidā
Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanā, visbiežāk minētā atbilde (56%) ir paļaušanās uz Latvijas valdības atbalsta programmām. Otra biežāk nosauktā atbilde (50%) ir paļaušanās uz sava uzņēmuma paša resursiem, taču 33% sagaida palīdzību no Eiropas Savienības atbalsta programmu veidā.
Kā zināms, Latvijas valdība aktīvi strādā pie atbalsta mehānismiem uzņēmējiem, kas ietver dīkstāves pabalstus un nodokļu brīvdienas visu nozaru uzņēmumiem, kā arī piedāvā ALTUM atbalsta instrumentus kredīta brīvdienu garantiju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu veidā visiem uzņēmumiem, kurus ietekmējusi Covid-19 krīze. Valdība arī izstrādājusi atbalsta pasākumus pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem, regulāri pārskatot un papildinot atbalsta risinājumus.
Darbinieku skaitu mēģinās saglabāt
Aptaujā uzņēmumi atklāj arī plānus attiecībā uz darbinieku skaitu, ja sākotnēji noteiktie ierobežojošie pasākumi turpināsies pēc 14. aprīļa.
Lielākā daļa jeb 42% respondentu atzīst, ka neplāno mainīt pašreizējo darbinieku skaitu.
26% respondentu atzīst, ka pašlaik nevar atbildēt uz šo jautājumu, jo situācija ir tik mainīga, ka grūti pagaidām novērtēt. Tomēr 9% atzīst, ka jau nācās pieņemt ārkārtas situācijai galējus mērus un darbinieku skaits ir samazināts, bet vēl 8,9% atzīst, ka varētu nākties darbinieku skaitu samazināt.
Plānu saglabāt esošo darbinieku skaitu visbiežāk norāda IT un komunikācijas jomas uzņēmumi (60%). Tad seko būvniecības nozare (42%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektors (40%). Lielāka nenoteiktība respondentu vidū vērojama ražošanas sektorā, kur 30% prognozē, ka darbinieku skaits nemainīsies, 27% atzīst, ka pašlaik nevar novērtēt, bet 18% tomēr norāda, ka, iespējams, būs būtiski jāsamazina darbinieku skaits.
Apgūst un izmanto arvien jaunas tehnoloģijas
Covid-19 ietekmē arī Latvijas uzņēmumi savu darbību ir spiesti veikt attālināti. 57% respondentu norāda, ka komunikācijā ar sava uzņēmuma klientiem izmanto tādus digitālos risinājumus un rīkus, kā, piemēram, mobilais tālrunis, Skype, e-pasts u.tml. 30% respondentu norāda, ka kolektīvs savus darba pienākumus veic attālināti, izmantojot tādas lietotnes, kā, piemēram, Slack, Zoom, Google Hangouts. Pētījums parāda, ka teju katrs piektais respondents sava uzņēmuma darbību ir pārnesuši tiešsaistē, izmantojot e-komercijas risinājumus.
