Kā nezaudēt produktivitāti, strādājot no mājām?
Karjera

Kā nezaudēt produktivitāti, strādājot no mājām?

Darbs no mājām daļai iedzīvotāju ir veicinājis produktivitātes kāpumu, bet citiem gluži pretēji – darba ražīgums krīt.

Swedbank decembrī veiktā iedzīvotāju aptauja par strādāšanu no mājām atklāj, ka divām piektdaļām aptaujāto darba efektivitāte un labsajūta – radošums, stresa līmenis, apmierinātība ar darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars – nav mainījusies. Savukārt starp tiem, kas novēroja izmaiņas, bija vienlīdz daudz tādu, kam ar darbu saistītais stresa līmenis un apmierinātība ar darbu pieauga un kam samazinājās.

Aptaujāto vidū radošums drīzāk uzlabojās, bet darba un privātās dzīves līdzsvars drīzāk pasliktinājās.

Diemžēl arī produktivitāte drīzāk cieta: trešā daļa juta savas darba efektivitātes kritumu, salīdzinot ar 15% aptaujāto, kas norādīja uz uzlabojumu. Kā izvairīties no produktivitātes krituma?

Regulāri sazinies ar kolēģiem

Strādājot attālināt, produktivitāte var kristies dēļ iekšējās sajūtas, ka neviens nezina un nesaprot, cik daudz tiek izdarīts un kādi ir šī brīža darba izaicinājumi. Lai to novērstu, būtu ieteicams regulāri izrunāt ar vadītāju savus darbus, sasniegumus, lietas, kas uztrauc un to, ko vēl nepieciešams sasniegt. Vienojaties ar komandu par laiku, kad dalīsieties ar padarīto, lai visa komanda jūtas vienota un savstarpēji informēta par notiekošo. Un, lai arī kāds būtu saziņas veids, galvenais to ieviest kā regulāru rutīnu. Tad šāds darba process kļūs par neatņemamu darba organizēšanas sastāvdaļu.

Sadali savu dienu pa daļām

Izmantojiet tā saucamo atvērtās vides principu. Piemēram, darbus, kuru veikšanai nepieciešamas augstas koncentrēšanās spējas, veiciet agri no rīta, pirms bērni sāk pieprasīt savu uzmanību. Dienas vidū ieplānojiet laiku īsai pastaigai svaigā gaisā kopā ar bērniem vai rotaļlaukuma apmeklējumu. Ir pierādīts, ka pastaiga svaigā gaisā veicina ideju rašanos, un iespējams tieši šāda pauze palīdzēs atrisināt kādu jautājumu vai problēmu.

Izveido savu darba vietu

Neatkarīgi no tā, vai sanāk strādāt birojā vai attālināti, ir vairākas lietas, kas palīdz justies labi un paaugstina produktivitāti, un viena no tām ir sakārtota un pielāgota darba vide. Tāpēc, ja mājās ir iespēja izveidot pastāvīgu darba vietu, to būtu vēlams darīt. Tas palīdz ne tikai fokusēties un koncentrēties uz darba pienākumiem, bet arī pārējiem mājiniekiem ir skaidrs, ka attiecīgajā vietā un laikā strādājat. Iekārtojot darba vietu, vērts piedomāt par ergonomisku krēslu un galdu, kā arī pareizi izvietotu apgaismojumu. Neaizmirsti par telpu vēdināšanu.

Sastādi darbu sarakstu katrai dienai

Strādājot no mājām, ir svarīgi noteikt ne tikai ilgtermiņa mērķus, bet arī sastādīt darbu sarakstu katrai dienai. Tas ļauj sekot līdzi savam progresam attiecībā uz darbu izpildi un nezaudēt produktivitāti. Tāpat, strādājot no mājām, nereti ir iespēja pazaudēt laika izjūtu un darbam veltīt garākas stundas, jo – nekur nav jābrauc, nekur nav jāsteidzas. Taču šāda pieeja ilgstoši var kaitēt fiziskajai un mentālajai veselībai, tāpēc ir svarīgi atšķirt darba laiku no brīvā laika. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, aptuveni 40% respondentu ir novērojuši nostrādāto stundu skaita pieaugumu. Tas, iespējams, bija viens no veidiem, kā strādājošie centās kompensēt produktivitātes kritumu. Taču efektīvi plānojot ikdienu, nereti ir iespēja plānoto paveikt īsākā laikā, ko apliecina arī piektā daļa aptaujāto.

Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone: “Regulāri aptaujās noskaidrojam Swedbank darbinieku viedokli par to, kā viņi jūtas, un varam secināt, ka pagājušajā gadā lielākoties mūsu kolēģi izjuta tos pašus izaicinājumus, ko citi iedzīvotāji. Lielu daļu mūsu kolēģu attālinātais darbs ir ietekmējis mainot ierastos veidus kā produktīvi strādāt, komunicēt un sadarboties ar kolēģiem.

Visa gada ietvaros pievērsām darbinieku uzmanību tam, kas palīdz palikt produktīvam - aicinājām runāt un rast veidus, kā veidot jaunus darba paradumus, apvienojot to arī ar ģimenes pienākumiem, tikties ar kolēģiem attālināti un ikdienā rūpēties par savu labbūtību un veselību.

Gada noslēguma aptaujas parādīja, ka mūsu darbinieki jūtas motivēti un aizņemti, bet saziņa ar kolēģiem joprojām pietrūkst. Neskatoties uz esošiem izaicinājumiem, lielākā daļa komandu ir pielāgojušās esošai situācijai, kas lielā mērā notiek digitāli – sadarbojas ar kolēģiem un partneriem, tiekas ar klientiem, savstarpējās sapulcēs un mācībās, kā arī radoši un interesanti kopā organizē komandas pasākumus. 

Papildus no pēdējām aptaujām varam secināt, ka atbalstot vadītājus un komandas šajā jaunajā darba ritmā, kā arī rūpējoties par darbinieku labbūtību, ir augusi darbinieku lojalitāte un gatavība ieteikt banku kā darba devēju arī citiem.

Galvenais aicinājums – neaizmirst parūpēties par savu labbūtību un socializāciju ar kolēģiem, ko šodienā pavisam viegli ļauj veikt dažādas digitālās iespējas.”

Velti laiku atpūtai

Ja cilvēks nevelta pietiekamu laiku atpūtai un savām personīgajām interesēm, viņa produktivitāte agrāk vai vēlāk piedzīvo kritumu un var nopietni ietekmēt arī fizisko un garīgo veselību. Līdz ar to, svarīgi atcerēties:

  • Nepieciešams darba dienā ieplānot izkustēšanās pauzes – piecelties, izstaipīties, aiziet padzert ūdeni, veikt dažus vingrojumus, kas atslābina kakla, muguras, roku un kāju muskuļus.
  • Atvēlēt laiku pusdienām.
  • Produktivitāti palīdz uzturēt dienas režīma ievērošana – pietiekams laiks miegam, vingrošanai, ēšanai, hobijiem, kvalitatīvam laikam ar ģimeni vai draugiem (arī attālināti). Kādam var palīdzēt tas, ka netiek aizmirstas lietas, kas ir bijušas svarīgas arī līdz šim, kad bija iespēja doties uz ofisu – rīta rituāli, atbilstošs apģērbs, kas palīdz noskaņoties darbam un tamlīdzīgi.

Labāka pašsajūta un apmierinātība ar darbu

Domājot jau par nākotnes perspektīvām, attālinātā darba kombinēšana ar darbu no tradicionālās darba vietas varētu būt produktīvs kompromiss, kas palīdz uzlabot gan darbinieku labsajūtu, gan darba efektivitāti. Iedzīvotāji jau šobrīd kā pozitīvos aspektus darbam no mājām norāda laika ietaupījumu, patīkamāku darba vidi un elastīgāku darba laiku. Tie strādājošie, kas novēroja uzlabojumu apmierinātībā ar darbu un radošumā, daudz biežāk spēja uzlabot savu efektivitāti un otrādi. Tas vedina domāt, ka darbinieku labsajūta ir būtisks priekšnoteikums produktivitātes celšanai.