Māja

Lielākā daļa ēku ir zemas energoefektivitātes klases. Kā to uzlabot?

Esošo ēku energoefektivitāte lielākoties ir zema, līdz ar to - uzturēšana dārga. Tāpēc arvien vairāk iedzīvotāju iegulda energoefektīvos risinājumos.

  • Ēkas pēc energoefektivitātes klases tiek iedalītas sešās energoefektivitātes klasēs - no F, kas ir viszemākā klase līdz A, kas ir visaugstākā klase.

Atbilstību kādai klasei nosaka vērtējot, cik konkrētajā ēkā tiek patērēta siltuma enerģija tās apkurei, mērot to kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā. Energoefektivitātes klases no F līdz C tiek vērtētas kā pamata energoefektivitātes klases, bet A un B tiek vērtētas kā paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas.

Kāds ir patēriņš katrai no energoefektivitātes klasēm?

  • A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
  • B klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 60 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
  • C klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 60 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
  • D klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 100 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
  • E klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 100 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
  • F klase –energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, ēkai nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Piemēram, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados būvētās ēkas atbilst E (100 līdz 150 kilovatstundas gadā uz kvadrātmetru) vai D (80 līdz 100 kilovatstundas gadā uz kvadrātmetru) energoefektivitātes klasei. To īpašniekiem tad arī paveras visplašākās iespējas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Investīcijas ēkas energoefektivitātē - izdevīgs ilgtermiņa ieguldījums

Veicot ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu, durvju un logu nomaiņu, apkures sistēmu rekonstrukciju pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem energoresursiem, varam šādu ēku energoefektivitāti paaugstināt līdz B klasei (40 līdz 60 kilovatstundas gadā uz kvadrātmetru).

Veicot investīcijas ēku energoefektivitātes klases paaugstināšanā ir iespējams samazināt ēkas apkures un karstā ūdens sagatavošanas izmaksas no 25%  līdz pat 50%, atkarībā no veiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Minētās investīcijas atmaksājas jau vidējā termiņā, proti 10 līdz 15 gados, bet atsevišķos gadījumos jau pēc trīs gadiem,” uzsver Valdis Šakars, SIA “Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas” valdes priekšsēdētājs.

Domājot par investīcijām ēkas energoefektivitātes uzlabošanā, jāņem vērā fakts, ka šādas investīcijas palielina nekustamā īpašuma vērtību tā pārdošanas gadījumā. Arī apdrošināšanas kompānijas ir sākušas piemērot mazākas īpašuma apdrošināšanas prēmijas, ja ēka, piemēram, tiek apkurināta ar siltuma sūkni, kurš no ugunsdrošības viedokļa vairākas reizes drošības ziņā pārsniedz jebkuru apkures katlu, kurš strādā ar atklātu liesmu, sadedzinot fosilo kurināmo.

“Būtisks aspekts, kas līdz šim maz akcentēts ēku energoefektivitātes kontekstā, ir energoneatkarība. Tā, piemēram, izmantojot apkurei siltuma sūkņus, ēkas īpašnieks vairs nav atkarīgs no importētā kurināmā, jo izmanto tikai savu saražoto siltumenerģiju. Tāpat, uzstādot saules paneļus, var saražot līdz pat 80% no gada elektroenerģijas patēriņa,” atzīmē Valdis.

Kopumā var apgalvot, ka investīcijas ēkas energoefektivitātē ir ne tikai investīcijas ēkas ilgmūžībā, bet arī drošs ceļš uz ēkas apkurei un karstā ūdens apgādei patērētās enerģijas izmaksu tūlītēju un būtisku samazinājumu uzreiz pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas dzīvē.

Drīzumā būs pieejams atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai privātmājām

Jau drīzumā privātmāju un dzīvokļu īpašniekiem visā Latvijā būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmai privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, ko paredz šī gada februārī Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Aizdevumus piešķirs kredītiestādes, garantējot tos ar Altum portfeļgarantijas palīdzību.

Garantija tiks izsniegta līdz 30% apmērā no aizdevuma summas, nepārsniedzot 20 tūkst. eiro, par kredītiestādes sniegtā aizdevuma daļu.

Atbalstu varēs saņemt būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās; inženiersistēmu iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegādei un uzstādīšanai; mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi, kā arī citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai. Paredzams, ka atbaksta programma tiks uzsākta jau šī gada pirmajā pusē.

Ekspertu diskusija: ko ņemt vērā tiem, kas plāno būvēt savu mājokli?

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku 2019. gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem. Un, lai gan vidējās būvniecības izmaksas ir augušas, cilvēki arvien biežāk izšķiras par labu kvalitātei – izvēloties kvalitatīvākus apdares materiālus un inženiertehniskos risinājumus.

Ņemot vērā augsto pieprasījumu, šoreiz diskutējām:

  • Ar ko jārēķinās šobrīd, plānojot privātmājas būvniecību?
  • Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, īstenojot sapni par savu privātmāju un kā no tām izvairīties?
  • Cik drīzā nākotnē nulles enerģijas patēriņa mājas kļūs par jauno normāli