Nauda

Kas jāzina par iespēju mantot pensijas uzkrājumus

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildu uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju sistēmas 2. līmenī.

Šī ir tā sauktā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājusies spēkā no 2020. gada, – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot. Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur neizgaist, bet atgriežas ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Izvēli un izmaiņas vari veikt latvija.lv.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2. līmeņa plānam, kādam no ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2. līmenī, šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Otra iespēja ir pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc noteiktas procedūras ievērošanas un dokumentu iesniegšanas notāram (un dokumentu izvērtējuma), mantotais pensiju 2. līmeņa kapitāls saskaņā ar mantinieka izvēli tiks pieskaitīts vai nu mantinieka pensijas 2. līmeņa kapitālam, vai tiks pārskaitīts uz mantinieka norēķinu kontu. Ja mantinieks nav deklarēts Latvijā vai tas ir juridiskā persona, mantoto summu varēs saņemt tikai bankas kontā.

Mantinieki varēs pieteikties izmaksai 10 gadu laikā no dalībnieka nāves dienas. Ja šajā laikā mantinieki nepieteiksies, kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Ja izvēle saņemt pensiju 2. līmeņa kapitālu būs kā naudu norēķinu kontā nevis pievienot savam pensiju 2. līmeņa kapitālam, tad par šo būs jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šīs izmaiņas Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli pašlaik ir vēl izstrādes stadijā, un paredzams, ka stāsies spēkā 2020. gada laikā.

Treškārt, tāpat kā līdz šim, pensiju 2. līmeņa dalībnieks varēs atstāt savu uzkrāto kapitālu valsts pensiju speciālajā budžetā. Šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība, un tā paliks spēkā attiecībā uz tiem, kas nebūs izraudzījušies nevienu no iepriekšminētajām mantošanas iespējām.

Iemesls atteikties no algas aploksnē

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš uzsver: “Būtiski ir tas, likumdevējs ļauj katram pensijas krājējam pašam brīvi izvēlēties kādu no mantošanas iespējām, turklāt šo izvēli varēs mainīt, cik vien katrs pats vēlēsies. Pensijas mantošanas iespēja ir vēl viens mudinājums apdomāties aplokšņu algu saņēmējiem, jo viņi savai nākotnes pensijai nekrāj, un līdz ar to – nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo – kaut tobrīd šķietami nebūtisko – ikdienas daļu.”


Būs arī ierobežojumi

Stājoties spēkā izmaiņām likumos un normatīvajos aktos, jāmin divi ierobežojumi, kas skar pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanu. Pirmkārt, mantot varēs visu kapitālu, kas uzkrāts, sākot no 2020. gada 1. janvāra, un 80% no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra, kas reģistrēts 2019. gada 31. decembrī. Pārējie 20% no šī kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.

Otrkārt, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks būs miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas un nebūs izvēlēta neviena no uzkrātā kapitāla mantošanas iespējām vai ja uzkrātais kapitāls nesasniedz 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 22,41 EUR), kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Uzkrājums pensiju 2. līmenī ilgtermiņā veido nozīmīgu papildinājumu pie vecuma pensijas. Katru mēnesi 6% no strādājošā bruto algas tiek novirzīti viņa pensiju 2. līmeņa pensijas kapitālā. Piemēram, ja bruto alga ir 1000 eiro, pensijas uzkrājumā ik mēnesi nonāk 60 eiro. Ikviens krājējs var izraudzīties sev piemērotāko pensijas pārvaldnieku un pensijas plānu (aktīvs, konservatīvs, sabalansēts). Iespēja mantot šo uzkrājumu ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo šie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju 1. līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu.

Interesanti

Uzkrāti 4,36 miljardi eiro

Līdz šāgada oktobra beigām pensiju 2. līmenī kopumā ir uzkrāti 4,36 miljardi eiro. VSAA dati liecina, ka 33% pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrātais kapitāls ir mazāks par vienu tūkstoti eiro (2019. gada 1. oktobra dati). Tiesa, vairāk nekā puse no šiem dalībniekiem ir vecumā no 15 līdz 35 gadiem, tātad šie ir tālākas nākotnes pensionāri, kuri savu uzkrājumu veidos vēl 30‒50 gadus. No diviem līdz četriem tūkstošiem eiro ir uzkrājuši 39% pensiju 2. līmeņa dalībnieku, bet no pieciem līdz desmit tūkstošiem eiro – 16% dalībnieku.

Noderīgi

Iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu nāves gadījumā dalībnieks varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), sākot no 2020. gada 1. janvāra,  portālā www.latvija.lv vai nosūtot to VSAA elektroniski ar e-parakstu un laika zīmogu, vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros.

Cik liels ir tavs uzkrājums?

Uzzināt to, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, var portālā www.latvija.lv, izmantojot
e-pakalpojumu “Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izraksts” vai VSAA klientu apkalpošanas centros.

Aptauja

Kā Tu pavadi pēdējās nedēļas, kopš valstī izsludināta ārkārtas situācija?

Jaunākie raksti

Kalkulatori

Business Network raksti